Aliens

Slovēnija

Valsts Centrāleiropā, viena no bijušās Dienvidslāvijas sastāvdaļām.

Galvaspilsēta - Ļubļina.
Karogs - tajā attēlota valsts augstākās virsotnes Triglava (2864 m) siluets.

Ģērbonis. Apstiprināts 1991.gadā. Tajā redzamās 3 zvaigznes pārceļojušas uz tagadējo ģērboni no viduslaikos ļoti ietekmīgo Ceļes grāfu dzimtas ģērboņa. 1341.gadā šīs dzimtas pārstāvis Frederiks par uzticīgu kalpošanu Hābsburgiem (bija to vasalis), izpelnījās Ceļes valdnieka titulu. Frederiks un viņa pēcteči iekaroja arvien jaunas zemes gan mūsdienu Slovēnijā, gan Horvātijā, Ungārijā u.c., kā arī slēdza izdevīgas laulības, kļūstot arvien ietekmīgāki. Tas ne īpaši patika Hābsburgiem, taču grāfi jau bija atraduši sev citu aizbildni - Ungārijas karali Sigismundu, ko 1433.gadā kronēja par Sv.Romas impērijas imperatoru - pēc 3 gadiem viņš grāfiem piešķīra prinču titulus. Pēc neilga kara pret Hābsburgiem tika panākta vienošanās par īpašumu un titulu mantošanu, taču grāfu dinastija jau atradās norieta fāzē, jo tai nebija vīriešu kārtas mantinieku. Līdz ar Ulriha II slepkavību 1456.gadā dinastija beidza pastāvēt, taču slovēņi glabā atmiņas par tās varenību.

Vēsture.
Pirmā slāvu valsts. To sauca par Lielo Karantiju. To nodibināja slāvu ciltis mūsdienu Slovēnijas teritorijā 626.gadā.
Habsburgu laiki. 600 gadu bija habsburgu impērijas sastāvā. Slovēņiem, kuri dzīvoja kompakti, izdevās saglabāt savu identitāti vāciskajā vidē. Piederība Hābsburgiem pasargāja slovēņus no turku kundzības.
Industriālā revolūcija 19.gs. Radās Austrijā un skāra arī slovēņus. Radās noskaņas slovēņiem dibināt pašiem savu valsti. Taču šiem plāniem nebija lemts realizēties tik ātri.
Serbu, horvātu un slovēņu karaliste. Kad pēc Pirmā pasaules kara Austroungārija sabruka, slovēņi ar serbiem un horvātiem apvienojās vienā valstī – Serbu, horvātu un slovēņu karalistē. Slovēnija iestājās Dienvidslāvijas karalistē 1920.gadā. Politiskais pārsvars tajā bija serbiem !929.gadā notika apvērsums, tika aizliegtas politiskās partijas un atlaists parlaments. Slovēņi un horvāti vēl vairāk tika izspiesti no politiskās dzīves. Valsts ieguva jaunu niosaukumu – Dienvidslāvija.
II Pasaules karš. 1941.gada aprīlī Slovēniju un visu Dienvidslāviju okupēja vācu, itāļu, ungāru un bulgāru armijas. Slovēņi devītajā dienā pēc okupācijas nodibināja galvaspilsētā tā saukto Antiimperiālistisko fronti. 1943.gada 6.septembrī vāieši uz Slovēniju nosūtīja Turkestānas divīziju, kur tā cīnījās pret slovēņu brīvības cīnītājiem un paveica kara noziegumus pret slovēņu tautu. Visu kara laiku turpinājās cīņas, gan pret okupantiem, gan starp četnikiem un Tito partizāniem. Galu galā Tito ņēma virsroku, bet Dienvidslāvijas teritorijā. Cīņas turpinājās līdz pat 1946.gadam.
Jaunā Dienvidslāvija. Jaunā Dienvidslāvijas valdība zem totālas Tito kontroles tika izveidota jau 1943.gadā. Toreiz tika izlemts, ka pēc kara valsti sadalīs federatīvās republikās, kuru administratīvās robežas stingri neatbildīs etniskajām, jo Tito cerēja ar laiku radīt dienvidslāvu tautu. Slovēnija tomēr bija salīdzinoši etniski viendabīga, tur dzīvoja ap 83% slovēņu. Slovēniju iekļāva Dienvidslāvijas sastāvā otreiz – 1945.gadā.
Dienvidslāvijas savrupais ceļš. Sākumā Tito uzskatīja Staļinu par piemēru, taču jau 1946.gadā notika konflikts ar Maskavas diktatoru. Konflikta laikā tika pārtrauktas jebkuras attiecības ar PSRS. Diplomātiskās attiecības atjaunoja jau tikai Hruščova laikā. Tā kā Tito nevarēja rēķināties ar PSRS palīdzību, viņš mēģināja radīt īpašu sociālistisko ekonomiku. 1953.gadā oficiāli izsludināja lauksaimniecības kolektivizācijas atcelšanu, lai gan tādi plāni jau bija. Zemi varēja pirkt un pārdot. Tika izstrādāts jauns ekonomiskais modelis, kura autors bija slovēņu ekonomists Eduards Kardeļs.
Dienvidslāvijas noriets. Pēc tito nāves 1980.gadā saasinājās ekonomiskie un politiskie strīdi. Slovēnija un Horvātija pārtrauca centrālos maksājumus.
Neatkarības iegūšana (1991.g.). 1991.gada 25.jūnijā Slovēnija pirmā no visām republikām pasludināja neatkarību. Serbija bruņotā veidā mēģināja atgūt kontroli, taču tur bija tikai 2% etnisko serbu. 10 dienu cīņu laikā krita 66 cilvēki un Belgradas bruņotie spēki pameta Slovēniju. Visi šie 66 cilvēku vārdi iegravēti Ļubļanas memoriālā, neņemot vērā to, kurā pusē tie karoja.
Šodien. 2007.gadā Slovēnija kļuva par pirmo Austrumeiropas valsti, kam tika uzticēta ES prezidentūra pusgada garumā. 

Aplūkojamie objekti.
Lubļina.

Slovēnijas pilis. Valstī ir ap 100 pilīm.
      Bledas pils. XI gs., muzejs. Slejas uz 130 m augstas klints un noraugās uz ezerā esošo saliņu. Tur dodas ar savdabīgām laiviņām - pletnām.
      Predjamas pils. Lai izvairītos no meslu maksāšanas un sadusmotā imperatora armijas, aristokrātu ģimene šo četru stāvu ēku uzbūvēja uz dabiskas kalnu terases. Tajā ir liela deju zāle un sava kapela, bet dziļāk klintīs ved nomaskēti tuneļi. Tos izmantoja pārtikas piegādei aplenkumu laikā. Lejā dežūrējošos kareivjus pils iemītnieki kaitināja, metot lejā svaigas ogas vai tikko apceptas pīles. Pilij blakus Postojnas un Skočjanas alas. 

Slovēnijas alas. Valstī ir simtiem alu. Slovēnijā var apskatīt 110 alas, taču visgarākās un slavenākās ir Postojnas alas. 
      Postojnas alas. Visgarākās un slavenākās Slovēnijā. Piecu alu sistēma ap 20 km kopgarumā, no kuriem 5,2 km pielāgoti tūristu apskatei. Visvecākais uzraksts alās ir no 1213.gada. Interesantu formu stalaktīti un iespaidīgi stalagmīti. Tāpat ir iespējams apskatīt Sarkanajā grāmatā ierakstīto cilvēkzivi jeb salamandru. Vislielākā ala, gandrīz 20 km gara, tai cauri ved tramvajs. Viduslaiku, leģendām apvīta. Tuvumā Predjamas pils.
      Skočjan(sk)as stalaktītu alas. Tuvumā Predjamas pils. Dabiskās pazemes ejas 1986.gadā iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. To garums ap 6 km, vidējais augstums – 30 m. Daži kaļķakmens veidojumi atgādina renesanses mākslinieku statujas, citi līdzīgi pipelēm. Ir pat tādas, kas līdzinās Afganistānas Budu statujām, kuras saspridzināja talibi, vai Ankoras tempļa sejām no Kampučijas.  

Bleda. Bled. Alpu ieskauta kalnu klimata kūrortpilsēta smaragdzaļa ezera krastā ap 500 m vjl. Slovēnijas ziemeļos. Pansionāti, ārstniecības iestādes, viesnīcas. Ārstē netuberkulozes elpošanas orgānu, funkcionālās nervu sistēmas slimības, anēmiju. Ir skaista pils.
Bledas ezers. Atrodas uz ziemeļiem no Ļubļanas – Alpu kalnu pakājē. Tūristu ļoti iecienīts, zilganzaļš. 
Vintgara klinšu rajons.

Slovēnijas Alpi.
Triglava Valsts dabas parks. Te ir Bohiņas ezers. Triglavs - Slovēnijas Jūlija Alpu augstākā virsotne - 2864 m. Tā siluets attēlots valsts karogā.

Vintgara klinšu kanjons. Ar ūdenskritumu.
Ferlahas aiza. Lejup un augšup pa stāvām kāpnēm, pontonu tilts, ūdenskritums un Alpu pļavas.

Reisek kalns. 2959 m. Tajā var uzbraukt ar zobratu vagoniņu ātrumā 30 km/st. gar akmeņainām klintīm, cauri 2,2 km garam tunelim.

Indricas ielejas alas.
Dobrovas pils. Renesanses laika cietoksnis. Tajā atrodas lielākie vīna pagrabi Slovēnijā.
Velika Dolina un Mala Dolina. Kasta kriteņu rajons.
Rakov Skočjan. Dabas veidotas akmens arkas.

Piraņa. UNESCO sarakstā. Adrijas jūras pērle un populārs Slovēnijas kūrorts. Slovēnijas kūrortpilsētiņa, kas atrodas pie Adrijas jūras, iespiesta šaurā zemes strēlē starp Horvātiju un Itāliju. No šejienes atiet kuteris, kas regulāri kursē uz Venēciju. Pilsētiņā jūtama seno romiešu un venēciešu elpa.
Oficiāla divvalodība – slovēņu un itāļu.
500 gadus bija Venēcijas republikas pārziņā, tādēļ ir stipri itāliska.
Piraņā dzimis itāļu vijolnieks un komponists Džuzepe Tartīi, kura statuja tagad ir vecpilsētas galvenajā laukumā. 

Maribora. Partizānu ceļš. „Partizanska cesta.”
Franciskāņu baznīca. Maribora ir Slovēnijas katoļu baznīcas arhibīskapu sēdeklis.
Mariboras pils. Celta renesanses stilā. Te atrodas reģionālais muzejs. Tajā izstādītas XIX gs. etnogrāfijas, arheoloģijas un sieviešu apģērbu kolekcijas.
Milzu vīna mucs. Netālu no Mariboras pils – viens no pilsētas zīmoliem. Vīnu degustācija.
Vecākais vīna koks pasaulē. Tam esot pāri par 400 gadiem.

Portoroža. Atrodas Adrijas jūras piekrastē un ir visautentiskākā Adrijas reģiona pilsētiņa. 

Lipicas zirgu audzētava. Ar zirgu baletu.

Masu kapi Tezno mežā.
Atrašanās vieta. Slovēnijas ZA, Tezno mežā.
Atrašana un apraksts. Kapu nejauši atklāja 1999.gadā, kad veica automaģistrāles būvniecību Austrijas pierobežas rajonā Mariborā. Toreiz no 70 m garas bijušās prettanku tranšejas tika izraktas 1179 cilvēku mirstīgās atliekas. 2007.gada augustā tika paņemti paraugi arī no pārējās 500 m garās un 4 – 6 m platās tranšejas daļas. Tad arī noskaidrojās, ka upuru skaits ir daudz lielāks.
Tiek uzskatīts, ka noslepkavotie bijuši nacistu kolabracionistu režīma horvātu, mazliet arī serbu un melnkalniešu kareivji, kurus komunisti notvēra, kad viņi centās pamest toreizējo Dienvidslāviju. Valdības savāktās vēstures liecības norāda, ka viņi tika nošauti un aprakti prettanku tranšejā un bumbu krāteros. Upuru skaitu lēš pat uz 15 000, tādā gadījumā šis būs bijis lielākais slaktiņš īsi pēc II Pasaules kara.

Kobarida. Pilsētiņu un tās apkārtni aprakstījis E.Hemingvejs savā grāmatā "Ardievas ieročiem," tiesa gan ar itāļu nosaukumu Koporeto. Šai vietā Itālija I Pasaules kara laikā atsūtīja pusi sava karaspēka, lai atsistu Austroungārijas armiju. Kaujās 28 mēnešu laikā krita 250 000, to vidū arī civiliedzīvotāji. Frontes līnija nepabīdījās ne par metru.
      Napoleona tilts. Oriģinālais jau sen sagruvis, tas ir daudzkārt atjaunots.  

Lipicas zirgu audzētava.
Piran. Kūrorts.
Koper. Kūrorts.
Nobrauciens pa dzidro un straujo Sočas upi.
Slovenci. Viens no slavenākajiem kūrortiem valstī.

Predjamas alu pils. Leģendām apvīta.
Skočjanskas stalaktītu alas. UNESCO.
Ptuja. Vecākā reģistrētā pilsēta Slovēnijā.

Saites.
Slovēņi.