Aliens

Sentlūsija

Saint Lucia.
Sala Mazo Antiļu salu grupā Karību jūrā, Lielbritānijas pārvaldē.

Platība - 616 km².
Iedzīvotāji - 110 tūkstoši (1974.g.), galvenokārt nēģeri.
Administratīvais centrs - Kastri, 45 000 iedzīvotāju (1973.g.).
Pārvalde - salu pārvalda gubernators un vienpalātas parlaments.

Tūristam! Antigvā un Barbudā, Barbadosā, Grenādā, Jamaikā un Sentlūsijā ir stingri likumi, kas aizliedz civiliedzīvotājiem valkāt apģērbu, kas ir līdzīgs militārajām uniformām. Tāda stila apģērbu nedrīkst ievest arī bagāžā. Tāpat arī aizliegts valkāt kamuflāžas mugursomas vai rokassomiņas. Šāds aizliegums pastāv valstīs, kuras ir piedzīvojušas iekšējos konfliktus ar nemiernieku grupējumiem vai teroristiem, un nevēlas, lai civiliedzīvotāji un tūristi tiktu nejauši uztverti par bruņotiem kaujiniekiem. 

Vēsture. 1502.gadā atklājis Kristobals Kolons.
No 1814.gada Lielbritānijas kolonija.
Kopš 1967.gada ar Lielbritānijas asociētās valsts statusu. 
Sentlūsija ieguva neatkarību no Lielbritānijas XX gs. 70.gados.

Saimniecība. Audzē banānus, kokospalmas, kakaokokus, citrusus, vīnkokus, cukurniedres, batātes.
Lopkopība, zvejniecība.
Pārtikas ražošana - rums, cukurs, eļļa. Papīra un tabakas rūopniecība, ražo minerālmēslus.
Eksportē - banānus (80% no vērtības), kopru, kokoseļļu, kakao.
90% eksporta uz Lielbritāniju.

Aplūkojamie objekti. Viena no skaistākajām salām Karību jūrā. Kalnaina, vulkāniskas izcelsmes, karstie avoti. Augstākais kalns - Žimi 950 m. Ikoniskās Pitona dvīņu smailes kļuvušas par simbolu visam reģionam.
      Sēra vulkāns. La Soufiere. Krāterī dubļu vannas un burbuļojoši avoti.
      Dimanta dārzs. Ar ūdenskritumu, kas atspīd dažādās nokrāsās.
      Francijas karaļa karstie avoti. Tajos esot veldzējusies Napoleona I Žozefīne.

      Velna tilts.  Neparasts dabiskas izcelsmes akmens veidojums vairāku desitu metru garumā, kas atgādina mākslīgu tiltu.  Sniedzas pāri nelielam līcītim Sentlūsijas salā. Vēsturnieki šai vietai piedēvē to, ka nolecot no kraujas (tāpat kā no Lēcēju klints?) dzīvi beiguši pēdējie palikušie indiāņi. Nevēloties dzīvot un strādāt britu plantācijās kā vergi, tie beiguši dzīves pašnāvībā, pie viena nolādot vergturus un šo nejauko vietu. 

Lēcēju klints. Zināma leģendāra vieta. Akmens krauja, daļēji apaugusi ar mežu. Vēsturnieki šai vietai piedēvē to, ka nolecot no kraujas (tāpat kā no Velna tilta) dzīvi beiguši pēdējie palikušie indiāņi.

Lielā un Mazā Pitonu kalni. Divas leģendāras kalnu virsotnes Sentlūsijas salā.  Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka tās atgādinot vīrišķo un sievišķo pirmsākumu, lai gan salas viesiem lieka, ka virsotnes atgādina sievietes krūtis. Blakus novietotajiem Pitoniem piedēvēja pašas brīnumainākās īpašības, kas palīdz uzlabot ģimenes dzīvi. Šais mežiem klātajās virsotnēs vietējie garīdznieki līdz pat šai dienai ar lielu prieku nedaudzajiem tūristiem veic laulību ceremonijas - maksa ne mazāka par 600 ASV dolāriem. 
Salas iedzīvotāju vidū ilgu laiku nebija vienprātības par to, kura no klintīm ir augstāka - tātad kura virsotne īsti ir "mazais," bet kura - "lielais" Pitoni. Šis nenozīmīgais sīkums bez maz vai noveda valsti līdz pilsoņu karam, jo sabiedrība sadalījās divās grupās. Valdība paglāba no pilsoņu kara, jo izveidoja īpašu komisiju - pēc ilgām mērīšanām zin ātnieki noskaidrojuši, ka dienvidu virsotne ir mazuliet augstāka un resnāka - tātad Lielais Pitons.

Velna klints. Iespējams - Lēcēju klints. 

Saites.
Karību jūra.
Lielbritānija.