Aliens

Serbija

Valsts Balkānos.

Galvaspilsēta - Belgrada.
Nauda - dināri (1 Ls - 161 dināri). Vēstures avotos tas pirmo reizi minēts 1214.gadā.

Vēsture. XII-XIII gs. Serbijā (arī Bosnijā) izplatījās bogomilu kustība.
Serbu-turku karš (1876.g.).
Krievu-turku kara (1806.-1812.g.) rezultāti. Karš beidzās līdz ar Bukarestes miera līgumu 1812.gadā, saskaņā ar to Serbija ieguva pašpārvaldi.
Bosnijas krīze (1908.-1909.g.). Kad 1908.gadā Austroungārija anektēja Bosniju, Serbija lūdza lielvalstu atbalstu, īpaši Krievijas. Tomēr krievu-japāņu karā (1904.-1905.g.) novājinātā Krievija centās noregulēt konfliktu diplomātiskā ceļā un pieprasīja sasaukt Berlīnes līgumu (1878.g.) parakstījušo valstu konferenci. Vācija 1909.gada 14.martā ultimatīvi pieprasīja, lai Krievija atzīst Bosnijas un Hercegovinas aneksiju, pretējā gadījumā Austroungārija uzbruks Serbijai. 1909.gada 25.martā Krievija pieņēma Vācijas ultimātu un 1909.gada martā aneksiju atzina Serbija.
Balkānu karos (1912.-1913.g.). Otro Balkānu karu noslēdza Bukarestes miera līgums 1913.gadā, saskaņā ar to Bulgārija bija spiesta atdot Serbijai gandrīz visu Ziemeļmaķedoniju. Bukarestes līgums saasināja Balkānu valstu attiecības, un tas tika anulēts I Pasaules kara laikā.
Tuvojoties I Pasaules kara noslēgumam, 1918.gadā īpaša asambleja Podgoricā pieņēma lēmumu, ka Melnkalnes karaliste ir jāapvieno ar Serbijas karalisti. Vēlāk sekoja Dienvidslāvijas izveidošana. 
Dienvidslāvijas sadalīšanās karš 1991.g. Serbi apslepkavoja horvātus Vukovaras pilsētā 1991.gadā. laikam 260 nogalinātie gūstekņi.
Belgradas bombardēšana. 1999.gadā bombardēja 78 dienas NATO spēki. Gāja bojā ap 2 000 civiliedzīvotāju. Ieradās ap pusmiljona bēgļu.
Serbijas vēstures avoti. "Slāvu-serbu hronika," autors Dž.Brankovičs. Tajā aplūkota Serbijas un tās kaimiņvalstu vēsture.

Aplūkojamie objekti. 
Belgrada.

Šargānas astoņnieks. (Šarganska Osmica) Atraktīvs izbrauciens kalnos pa vienu no Eiropas vecākajiem šaursliežu dzelzceļiem.

Durmitora kalnu grēda. Īpaši līkumoti ceļi un arvien mainīgas varenas kalnu ainavas.
Uvacas Dabas parks. Uvacas upes kanjons. Gleznainākais no Serbijas dabas parkiem.
Leden Cave. Stalaktītu alas.

Vojvodina. Ziemeļu province. Bez serbiem un ungāriem še dzīvo vēl 20 tautību cilvēki, un provincē ir 6 oficiālās valodas. Viena no tām ir retā Panonijas rusīnu valoda, kurā runā ap 20 000 cilvēku.
      Novisada - provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta, otra lielākā pilsēta Serbijā. 300 000 iedzīvotāju. XIX gs. arhitektūras pērles. 2000.gadā to bombardēja NATO Kosovas kara laikā. Tikuši sagrauti visi 3 tilti pār Donavu un nodarīti citi lieli postījumi pilsētai, taču šodien kara sekas ir likvidētas.
Petrovaradinas cietoksnis - Novisadas vēsturiskais centrs Donavas labajā krastā. Pašreiz redzamais cietoksnis celts Austroungārijas impērijas laikā, bet arheologi konstatējuši, ka šī vieta apdzīvota jau kopš akmens laikmeta. XVIII-XIX gs. cietoksnis ietvēra veselu pilsētu, kas bija svarīgs tirdzniecības, amatniecības un kuktūras centrs - tas tika pat iesaukts par "serbu Atēnām." Cietoksnoi satiekas serbu un ungāru kultūras. Mūsdenās kopš 2000.gada cietoksnī notiek mūzikas festivāls Exit - Balkānos lielākais tāds sarīkojums.
      Fruškagora - dabas rezervāts - stundas braucienā no Novisadas. Gleznainos pakalnos 50 km rādiusā izvietoti vairāk kā 10 XVI gs. celti serbu pareizticīgie klosteri.
      Sremskikarlovca - ciemā var nokļūt ar 20 minūšu autobusa brauciena no Novisadas centra. Pilsētiņā daudz skaistu ēku un ieliņu. Četru lauvu strūklaka - celta XVIII gs. Katoļu un pareizticīgo baznīcas (piem., Sv.Nikolaja serbu pareizticīgā baznīca).
     Subotica ("sestdieniņa") - 10 km no Ungārijas robežas. Jūgendstila arhitektūra no Austroungārijas impērijas laikiem. Šeit arī esot reģistrēts lielākais pašnāvību skaits pasaulē (attiecībā pret iedzīvotāju skaitu). Viena no skaistākajām ēkām - Suboticas sinagoga (celta 1902.gadā), pēc holokausta pilsētiņā atlikuši tikai ap 200 žīdi.
     Kikinda - pilsētiņa Rumānijas pierobežā. Nezināmu iemeslu dēļ tās centrā ir daudz garausu pūču.  Ap 500 pūču liels pulks ik gadu pārziemo tieši Kikindas centrālajā laukumā. Interesanti,ka turpat ir bārs Sava.
Oktobra vidū Kikindā notiek ķirbju festivāls, kas ietver dažādas aktivitātes, piemēram, sacensības par lielāko apkārtnē izaudzēto ķirbi. Līdz šim tāds lielākas esot svēris 274 kg. Tradīcija - stāvēšana uz ķirbja. 

Velikabalanikas un  Malabalanikas alas. Atrodas Nišavas upes krastā tikai 7 m attālumā viena no otras. Pazīstamas ar sencilvēku atlieku atradumiem.

Saites.
Serbi.