Aliens

Šaņduna, Ķīnas province

Shandong.
Ķīnas province valsts austreņu daļā, Dzeltenās jūras piekrastē, Lielā Ķīnas līdzenuma ZA.

Platība - 150 000 km2.
Iedzīvotāji - 55 500 000 (1970.g.), galvenokārt ķīnieši.
Lielākās pilsētas - Cindao (galvenais ekonomiskais centrs), Dzinana (administratīvais centrs), Bošaņa, Veifana, jantaja.

Ģeogrāfija. Lielākā daļā teritorijas pauguri un ap 500 augsti kalni - Šanduņas kalni.
Austreņu daļā Šandunas pussala.
Starp kalniem un piekrastē blīvi apdzīvotas zemes.

Vēsture. Šai provincē kādreiz dzīvojis Konfūcijs.
Šanduņas provinci ieņēma dumpinieki Dzelteno apsēju sacelšanās (184.-204.g.) laikā.
1899.gadā šai provincē sākās Bokseru sacelšanās, kas pārņēma visu provinci un vēlāk pārsviedās uz Pekinu.

Hidroloģija. Rets upju tīkls. Lielākās upes - Huanhe un Veihe.
Provinci šķērso Lielais kanāls.

Daba. Meži izcirsti, kalnos galvenokārt krūmāji.
Mērens musnu klimats.

Saimniecība. Iegūst akmeņogles (Bošaņā), dzelzs rūdu, boksītus, zeltu, grafītu, jūras piekrastē iztvaicē sāli.
Nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības un rūpniecības rajons.
Audzē galvenokārt kviešus, rīsu, soju, gaoļanu, kokvilnu, zemesriekstus, tabaku, batātes. Augļkopība un zīdkopība.
Zvejniecība - pēc nozvejas apjoma province ieņem 2.vietu valstī.
Tekstila, tabakas, pārtikas (eļļa, vīns) rūpniecība; metalurģija un mašīnbūve (kuģi, automobīļi, traktori, tekstilmašīnas); ķīmiskā, būvmateriālu. stikla un keramikas rūpniecība.

Aplūkojamie objekti.
      Coifu. Konfūcija dzimtene.

      Taišaņa kalns. Dunjue, "Lielais austreņu kalns." Tai kalns ir vēsturiskas un kultūras nozīmes kalns, kas atrodas uz ziemeļiem no Taianas pilsētas. Tas ir augstākais punkts Šaņdunas provincē, Ķīnā.

      Penlaija sala. Penlaido, Penlaišaņ. Iespējams, šai  provincē. 

Bošaņa. Boshan. Šaņduņas kalnu ziemeļu piekājē. 1,75 mlj. iedz. (1970.g.).

Cindao. Osta Dzeltenās jūras krastā. 1,5 miljoni iedz. (1971.g.). Līdz XIX gs. beigām bija neliels ciemats. 1897.gadā Cindao iekaroja Vācija un tajā ierīkoja jūras kara bāzi. 1914.-1921. un 1937.-1945.gados pilsētu bija okupējusi japāna. 1949.gadā no pilsētas Ķīnas komun isti izdzina gomindāniešus.
Piekrastē pie pilsētas atrodas liela ķīniešu jūras karabāze Czjaņčžuana ar ballistiskajām raķetēm, atomzemūdenēm un aviācijas bāzes kuģi "Liaoning."
      Jūras muzejs.
      Okeanogrāfijas institūts.

Dinozauru atliekas. Liekas, ka visbagātīgākie dinozauru atradumi pasaulē ir Ķīnas Šaņdunas provincē, jo tur kopš 2008.gada marta līdz gada beigām tikušas izraktas 7600 dinozauru atliekas. Šī vieta uzmanību piesaistīja 1964.gadā, kad pirmos dinozauru kaulus te uzgāja naftas meklētāji. Vairākums kaulu esot no krīta laikmeta, t.i. no dinozauru izmiršanas posma. Vieta nodēvēta par "dinozauru pilsētu," jo četru desmitgažu laikā še uzietas ap 50 tonnas izmirušo dzīvnieku kaulu. Taču nu ir pārsniegti visi rekordi, jo no vienas 100 m garas bedres tika izcelti veseli 3000 kaulu. Interesanti, taču tik daudz beigtu dzīvnieku vienuviet nevarēja nonākt nejauši.

Saites.
Ķīna.