Strēļi
Pirmais pastāvīgais karaspēks Maskavijas valstī XVI gs. vidus - XVIII gs. sākumā. Pamatsastāvu veidoja kājnieki un neliela daļa kavalērijas. mita atsevišķos brīvciemos.
1550.gada oktobrī Ivans IV izdeva pavēli (ukaz) par tūkstošiem dienastā esošu cilvēku izmitināšanu Maskavas un kaimiņos esošajos pagastos. Šo brīdi uzskata par regulārās armijas iedibināšanu Krievijā - tie bija strēļi. Tomēr precīzu strēļu armijas dibināšanas laiku noteikt nevar, jo šis process izstiepās vairākās desmitgadēs. Strēļu armija turpmākos pusotra simta gadus spēlēja lielu lomu Maskavijas valsts dzīvē.
Pirms strēļiem maskaviešu karaspēka lielāko daļu sastādīja karadraudze-zemessardze (krieviski - ополченцы). Daļa no tiem bija bruņoti ar šaujamieročiem, ar arkebūzām (пищалями). Mazākā šādas armijas daļa bija muižnieki, kas par savu dienastu saņēma zemes iedalījumus. Ienākumi no tās daļēji bija jānovirza tam, lai militāri ekipētu sevi un vēl vairākus karotājus. Šāda muižnieku armija bija visai grūti savācama, slikti manevrētspējīga un tādēļ neefektīva. Nereti bija gadījumi, kas iesaucamie muižnieki dažādi izvairījās no militārajiem pienākumiem cenrālās valdīšanas priekšā - esot neraža, slimi. Krievu hronikās pastāvīgi tika atzīmēts, ka muižnieki un bajār vācās "идучи не идяху."
Zemessardze bija savācama vieglāk, taču tās kaujasspējas bija acīmedzami zemas.
Strēļiem dzīvošanai tika iedalītas atsevišķas vietas (слободы), alga maksāta no valsts kases. Strēļos iesauca jaunus un jestrus (молодых и резвых), tādus, kas nebija aizņemti ar kādu amatu (гулящих) un tādus, kas bija gatavi iesaistīties militārās darbībās (из самопалов стрелять гораздых).
Strēļu armijas kaujasspējas tika redzamas jau visai drīzi - 1552.gada veiksmīgajā karagājienā pret Kazaņas hanisti, kas vainagojās ar hanistes okupāciju un pievienošanu Maskavas valstij. Turpmāk strēļi bija visu Maskavijas militāro kampaņu dalībnieki.
Svarīga bija lieta, ka strēļiem bija jāmaksā laikā un regulāri. Sākumā tā arī bija. Tomēr vēlāk, īpaši sajukuma periodos (Смутa), valdība ļoti bieži aizturēja izmaksas, kas kļuva par cēloni nemieriem strēļu vidū. Dažreiz kā izeja no situācijas tika atļauts strēļiem nodarboties ar amatniecību un tirdzniecību. Tomēr tas izraisīja kaujasspēju krišanos un bija viens no iemesliem, lai Pēteris I savā laikā reformētu armiju.
Strēļu dumpis (1682.g.). 1682.gada pavasarī situācija krievijas impērijā bija nestabila - bija miris ķeizars Fjodors. Pēc viņa nāves tronis bija paredzēts viņa brālim Ivanam - Marijas Miloslavskas dēlam. Taču Ivans bija garīgi un fiziski nevesals. Toties spēcīgs bija Pēteris - Natālijas Nariškinas dēls.
Tādejādi galmā lielas cerības saistīja tieši ar Pēteri. Kad ķeizars Fjodors grasījās pamest šo pasauli, bajāri saliedējās ap Nariškinu ģimeni un bija ieinteresēti varas nodošanā Pēterim. Drīz arī tika pasludināts, ka par ķeizaru kļūs Pēteris, viņu kā ķeizaru atbalstīja arī patriarhs.
Tomēr Miloslavsku grupējums ar to negrasījās samierināties. Viņi ieguva strēļu korpusa atbalstu, tas tolaik bija reāls spēks. Ar viltu tie izplatīja baumas, ka carēviču Ivanu esot nomušījuši nodevēji, domājot Nariškinu ģimeni, un tā lika sākumu strēļu dumpim.
1682.gada maijā strēļi devās uz kremli. Lai novērstu asinsizliešanu, Natālija Nariškina tiem parādīja abus troņmantniekus dzīvus un veselus. Arī "mirušais" Ivans apstiprināja, ka ar viņu viss ir kārtībā. Tomēr strēļus vairs nekas nevarēja apturēt un tie sāka nogalināt cilvēkus pēc saraksta, ko tiem iepriekš bija izplatījuši Miloslavski. Pētera acu priekša notika zvēriskas slepkavības, kas turpinājās vairākas dienas.
Strēļi vēlējās nogalēt arī Natālijas brāli Ivanu, taču tas spēja aizbēgt. Iznākumā strēļi paziņoja, ka izbeigs slepkavības un grautiņus, līdz tiem izdos Ivanu. Galmā šo ultimātu pieņēma un atdeva nelaimīgo saplosīšanai. Tā beidzās 1682.gada strēļu dumpis.
Nātālija un viņas dēls Pēteris notikušā iespaidā bija pilnīgā šokā. Strēļi bija noslepkavojuši viņu radus un tuviniekus, bet Miloslavski svinēja uzvaru. Iznākumā tika panākts kompromiss - jāvalda būtu abiem brāļiem, bet Sofija kļūtu par reģenti. Tā sākās viņas 7 gadu ilgais valdīšnas periods.
Saites.
Maskavas valsts.
