Strasbūra
Elzasiešu - Schdroosburi; franču - Strasbourg.
Pilsēta Francijas pierobežā - franču Elzasā, viens no šodienas ES birokrātijas centriem: te atrodas Eiropas parlaments un Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Vēsture. 357.gadā kaujā pie Strasbūras romieši sagūstīja ģermāņu karali Knodomīru.
Paradoksāli, bet tieši Strasbūrā 1487.gadā izdeva gadu iepriekš Ķelnē sarakstīto teorētiķu atziņu krājumu par raganām un to klasifikatoru -"Raganu veseri," kas atvēra slūzas neapvaldāmai raganu vajāšanai Eiropā.
1518.gada vasarā pilsētā norisinājās slavenās Strasbūras dejas. Vai tā būtu Garu pasaules atbilde uz "Raganu veseri"?
Strasbūrā iznāca pimais mūsdienīgais laikraksts 1605.gadā.
Padomju republika (1918.g.). 1918.gada novembrī Elzasas teritorijā tika nodibināta padomju vara. Tā bija vietējo vēlme, kas 10.novembrī pasludināja Strādnieku un kareivju padomi Strasbūrā. Elzasas iedzīvotāji bija dienējuši gan franču, gan vācu armijās un flotēs, taču 1918.gadanovembrī visaktīvākie bija vāciešos dienējušie. Pēc tam, kad Vācijas galvenajā jūras flotes bāzē Ķīlē sākās sacelšanās, kas pēcāk aptvēra visu Vāciju, Elzasas izcelsmes vācieši sāka atgriezties dzimtenē - kopā tādu izrādījās līdz pat 15 000 cilvēku. Tieši pēc viņu iniciatīvas visā reģionā sāka dibināt padomju varu. Jau 1918.gada 11.novembrī Strasbūrā izvēlētā padome deklarēja neatkarību no Berlīnes un pasludināja republiku. Francijai gan republikas piekritēji negribēja pievienoties.
Jaundibinātajā republikā padomju varas orgāni sāka organizēt dzīvi. Tika organizētas komisijas, kas atbildēja par pārtikas nodrošināšanu, transportu, finansēm u.c.
Elzasas republiku iznīcināja franči. Pēc Strasbūras sociāldemokrātu lūguma Elzasā franči ieveda armiju, kas to pilnībā okupēja nedēļas laikā. Padomju varas piekritēji neizrādīja pretestību. Strasbūras padome nolika pilnvaras, visi tās rīkojumi tika atcelti, bet drīzumā Parīzē paziņoja par Elzasas pievienošanu Francijai.
Aplūkojamie objekti. Pilsētas vēsturisko centru ieskauj Illes upes gredzens.
Vecpilsēta - "Lielā sala." Grande Īle. Iekļauta UNESCO sarakstā. Tās raksturīga detaļa ir ēku pildrežģi, kas raksturīgi tieši vācu pilsētām.
Strasbūras katedrāle. Atrodas vecpilsētā. Būvēta XI-XII gs., taču pabeigta tikai XV gs. otrajā pusē. Stils - gotika. Augstums - 142 m (6.augstākais dievnams pasaulē).
Mazās Francijas kvartāls. Atrodas vecpilsētas robežās, un te ir daļēji saglabājusies XVI-XVII gs. apbūve. Dominē vāciska izskata pildrežģa mājas.
Johana Gūtenberga piemineklis. Netālu no katedrāles, tāda paša nosaukuma laukumā.
Eiropas parlaments. Ēku kompleksa pamatā ir vēstījums par Eiropas identitāti. Tā vizuālajā veidolā savijas dažādi Eiropas valstīm raksturīgi arhitektūras stili un ietverti vēsturiski nozīmīgi simboli. Parlamenta plenārsēžu zāle arī ar nolūku veidota apaļa - kā atgadinājums par viedokļu vienlīdzību un demokrātiju.
Modernās un laikmetīgās mākslas muzejs. Izveidots 1998.gadā. Ēkas projektētājs ir Adriēns Fainsilbers. Uz jumta atrodas liela zirga skulptūra, tās autors ir itālis Mimo Paladīno.
Strasbūras stacija. Patiešām unikāls stacijas komplekss. No ārpuses kā stiklota un mazliet saspiesta lode, bet iekšpusē tā slēpj senlaicīgu un elegantu celtni no XIX gs. otrās puses. XX gs. 80.gados pasludināta par vēstures pieminekli, ap 2006.-2008.gadiem pāri uzlikts stila kupols. Tam iztērēts 600-900 t stikls.
Izbraucieni ar kuģīti pa Illes upi.
Saites.
Elzasa.
