Elzasa, Francijas reģions
- Detaļas
- Publicēts 09 Novembris 2019
- 1767 skatījumi
Vāciski - Elzas-Lothringen, franciski - D'Alsace, Alsace-Lorraine.
Elzasa - vēsturisks novads Francijas austreņu daļā, Reinas kreisajā krastā, vācu-franču pierobežā.
Elzasa-Lotringa - Vācijas impērijas zeme 1871.-1918.g.
Administratīvais centrs - Strasburga.
Platība - 8 300 kvkm.
iedzīvotāji - 1,5 miljoni (1975.g.).
Ģeogrāfija. Ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentus.
Vēsture. Pirmo reizi rakstu avotos minēta VII gs., kad tā bija Franku valsts sastāvā.
No VII gs. beigām Elzasa bija hercogiste, vēlāk grāfiste.
No 870.gada bija Austrumfranku karalistes (Vācijas) sastāvdaļa.
Viduslaikos Elzasa ietilpa Svētajā Romas impērijā, kas apvienoja pamatā vācu zemes.
XV-XVI gs. bija humānisma un reformācijas centrs.
XVII gadsimtā Francijas karalis Ludviķis XIV viena no daudzo karu laikā sagrāba Elzasu un tā kļuva par Francijas sastāvdaļu, bet saglabāja daļēju autonomiju.
Pēc Lielās Franču revolūcijas galīgi apvienojās ar Franciju.
1815.gadā Vīes kongresa laikā Francijas delegācija spēja noturēt frančiem šo reģionu, neskatoties uz Prūsijas pretenzijām.
Savukārt Prūsijai izdevās Elzasu sagrābt atkal 1870.-1871.gadu franču-prūšu karā un 1871.gadā saskaņā ar Frankfurtes miera līgumu novads tika pievienots Vācijai kā Vācijas impērijas zeme Elzasa-Lotringa. Iedzīvotājus varmācīgi ģermanizēja.
Līdz pat I Pasaules karam Elzasa bija Vācijas impērijas sastāvā.
Padomju republika (1918.g.). 1918.gada novembrī Elzasas teritorijā tika nodibināta padomju vara. Tā bija vietējo vēlme, kas 10.novembrī pasludināja Strādnieku un kareivju padomi Strasburgā. Elzasas iedzīvotāji bija dienējuši gan franču, gan vācu armijās un flotēs, taču1918.gadanovembrī visaktīvākie bija vāciešos dienējušie. Pēc tam, kad Vācijas galvenajā jūras flotes bāzē Ķīlē sākās sacelšanās, kas pēcāk aptvēra visu Vāciju, Elzasas izcelsmes vācieši sāka atgriezties dzimtenē - kopā tādu izrādījās līdz pat 15 000 cilvēku. Tieši pēc viņu iniciatīvas visā reģionā sāka dibināt padomju varu. Jau 1918.gada 11.novembrī Strasburgā izvēlētā padome deklarēja neatkarību no Berlīnes un pasludināja republiku. Francijai gan republikas piekritēji negribēja pievienoties.
Jaundibinātajā republikā padomju varas orgāni sāka organizēt dzīvi. Tika organizētas komisijas, kas atbildēja par pārtikas nodrošināšanu, transportu, finansēm u.c.
Elzasas republiku iznīcināja franči. Pēc Strasburgas sociāldemokrātu lūguma Elzasā franči ieveda armiju, kas to pilnībā okupēja nedēļas laikā. Padomju varas piekritēji neizrādīja pretestību. Strasburgas padome nolika pilnvaras, visi tās rīkojumi tika atcelti, bet drīzumā Parīzē paziņoja par Elzasas pievienošanu Francijai. Saskaņa ar Versaļas miera līgumu Elzasa atkal tika atdota Francijai 1919.gadā.
Tagad veido Elzasas ekonomisko rajonu, kurā attīstīta elektroenerģētika, mašīnbūve, tekstilrūpniecība, intensīva piena lopkopība.
Aplūkojamie objekti. Vīna dārzi. Rajons slavens ar savu vīna ceļu.
Kolmāra.
Egisaima. Vaļņu ieskauta.
Rikvīra. Elzasas vīna ceļa pilsētiņa.
