Aliens

Sudānas Sīriusa sistēma. M.Griols, Ž.Dīterlena

Šis raksts tiek publicēts pilnībā un bez jebkādiem saīsinājumiem. Tas ticis uzrakstīts profesionāliem antropologiem un etnogrāfiem kā arī varētu ieinteresēt citus lasītājus, kas par doto tēmu ieinteresējušies tiktāl, ka gatavi tajā iedziļināties vairāk, iepazīstoties ar pirmavotiem. Franču autori "Sudānas" vārdu nosaukumā lietojuši etnogrāfiskā nozīmē, lai apzīmētu teritorijas dienvidos no Sahāras.
Oriģinālā raksts bijis franču valodā, no kura tapis krievu tulkojums. No tā tad arī radusies šī latviešu versija, jo spranču mēlē es ne parle. Tā nu es uz savu galvu ņēmos to pārlikt (pārtulkot būtu par lepnu teikts) latviešu valodā. Šeit laikam zināmu nozīmi ir spēlējušas manas īpašās attiecības ar Melno kontinentu. Dogonu zemē gan nav nācies pabūt, taču, cerams, tas vēl priekšā.
Teksta latviskā pietuvinājuma veicējs - Vilnis Strods.

M.Griols, Ž.Dīterlena.

Sudānas Sīriusa sistēma.

Ievads.

Zināšanas par Sīriusa sistēmu, kas izklāstītas šajā rakstā, iegūtas no četrām sudāniešu tautām: dogoniem Bandagārā, bambarām un bozo no Segū (1) un minjankiem no Kutialas.
Starp dogoniem, pie kuriem laika periodā no 1946. līdz 1950.g. tika veikti apjomīgākie pētījumi, galvenie informatori bija: Innekuzu Dolo, 65-70 gadu veca sieviete, ammai-ana („Ammas priesteriene”) un pareģotāja, dzīvojoša Doziū-Orejas Lejas Ogolas Augšsangas apriņķī;
Ongnonlu Dolo, 60–65 gadi, Go ciema, ko nesen dibinājusi aru cilts daļa Lejas Ogolas dienvidrietumos, patriarhs. Valoda: sanga;
Jebene, 50 gadu, Augšējās Ogolas priesteris Binu Jebene, dzīvojošs Barā (augšējā Sanga);
Manda, 45 gadi, priesteris Binu Manda, dzīvojošs Orozongo Vazubā. Cilts: diona. Valoda: vazuba.
Sistēmu kopumā aprakstījis Ongnonlu; citi informatori būtiski papildinājuši viņa datus. Lai gan Ongnonlu neatbildēja par Sigi kalendāra sastādīšanu, viņš bija pazīstams ar tā principiem un spēja iegūt papildus informāciju no aru Jugo Dogoru [vietas nosaukums] un no pārvaldošā augstākā aru vadoņa Aru-pie-Ibi [vietas nosaukums] (2). Ongnonlu ir ģimenes patriarhs, no kuras nākamajos svētkos izvēlēs jaunu šā titula nesēju.
Ziņas, kādas paziņoja Ongnonlu, dod tikai sākuma – vai, lietojot bambaru izteicienu, „virspusēju” – priekšstatu par šo īpaši noslēpumaino zināšanu nozari, un šis apstāklis ir jāņem vērā. Neapgaismotie redz pašu spožāko debesu zvaigzni – Sīriusu – un domā, ka tieši šī zvaigzne spēlē galveno lomu Sigi aprēķinos. Analoģiskā veidā, Sīriusa sistēmas likumi, kas tiek atklāti pirmajā apgaismības pakāpē, zināmā mērā ir ar nolūku vienkāršoti, bet zināmā mērā – sarežģīti, lai novērstu uzmanību no vēl noslēpumainākām doktrīnām.
Tādējādi ir nepieciešams saprast, ka šeit aprakstītā sistēma – tas ir tikai viens no apgaismības etapiem cilvēkiem, kas ieņem augstu stāvokli, taču nenes tiešas atbildības par aprēķiniem, saistītiem ar šo debesu daļu.
Mūsu savāktās ziņas neļāva izvirzīt kādas hipotēzes par to izcelšanos. Tāpat arī mēs neizvedām īpašus pētījumus šai virzienā. Šīs ziņas tika vienkārši sakompilētas tādā veidā, lai apvienotu četru pamatinformatoru ziņojumus. Jautājums par to, kā gan ļaudis, kuriem nav nekādu optisku instrumentu, spējuši uzzināt par praktiski neredzamu zvaigžņu kustību un noteikt dažus no to raksturlielumiem, ne tikai nebija atrisināts, bet pat netika uzstādīts. Pašreizējos apstākļos drīzāk būtu vietā nolikt izskatīšanai pašus izejas dokumentus.|

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

(1) – Viens no bambarām, kas dzīvoja Bandiagarā, tāpat apstiprināja svarīgākās šīs sistēmas detaļas.
(2) – Daļa šīs informācijas tika iegūta tieši no Jugo-Dogoru iedzīvotājiem 1931., 1936., 1948., 1949. un 1950.gados.

Sigi brīža noteikšana.

Katrus 60 gadus (3) dogoni veic Sigi ceremoniju. Tās mērķis ir pasaules atjaunošana, un viņi to pamatīgi aprakstījuši kopš 1931.gada (4).
Iesākot šo pētījumu, mēs sadūrāmies ar jautājumu, kādu metodi izmanto perioda izskaitļošanai, kas atdala divas Sigi ceremonijas.
Saskaņā ar valdošo viedokli, kas sniedzas līdz pat radīšanas mītam, gadā, kas ir pirms ceremonijas, lūzums Jugo klintī, kas atrodas Jugo-Dogoru (5) ciema centrā, iedegas sarkanā krāsā. Šajā lūzumā atrodas dažādi altāri, vairumā andumbulu (vārds, kurš piešķirts maza auguma cilvēkiem, kas kādreiz dzīvojuši klintīs) krūšutēli un klinšu zīmējumi, saukti par amma bara, „dievs palīdz,” pie kuriem mēs atgriezīsimies zemāk.
Bez tam, vēl līdzšīs gaismošanās parādīšanās vieta, kas atrodas ārpus ciema robežām, noklājas ar izstieptiem ķirbjiem, kurus neviens nav sējis.
Kad šīs zīmes ir ievērotas, tiek veikta pirmajā acu uzmetienā vienkārša procedūra, pie kam to veic tikai Jugo-Dogoru iemītnieki, kas pieder aru (6) ciltij: godājamāko ciema iedzīvotāju padome nosaka intervālu, pamatojoties uz trīsdesmit dzertiņu aprēķinu, kas notikuši pagājušajā laikā. Šajās svinībās, reizi divos gados, tiek dzerts alus, pagatavots no prosas; vecākais no padomes locekļiem atzīmē katras dzīres ar kauri gliemežnīcu.
Dzīres ilgst apmēram mēnesi pirms pirmajiem lietiem, reizēm maijā vai jūnijā, zem nojumes, uzstādītas uz ziemeļiem no ciema (7). Taču šis likums ir tīri teorētisks: starp pēdējo Sigi, kas noticis gadsimta [ 20.gs. Tulk. ] sākumā, un 1931.gadu (8) bija tikai vienas dzīres, šī perioda vidū; taču, neskatoties uz to, kauri bija saskaitīti un savākti kaudzē, kas pārstāvēja pirmos trīsdesmit gadus. No 1931.gada dzīres tika rīkotas katrus divus gadus. Kad otrā kaudze no piecpadsmit kauri būs savākta, notiks otrs divdesmitā gadsimta Sigi (9).
Pēc priestera Manda vārdiem, Sigi brīdis tiek noteikts divu figūru palīdzību, kas tiek zīmētas ar prosas putru virs Binu svētnīcas durvīm, un attēlo dievu Ammu un tā dēlu Nommo, jaunās pasaules Vadītāju (10). Pirmā figūra sastāv no vertikāla ovāla – pasaules olas – un tā lielās ass. Tas ir Amma pirmsākumu tumsā.
Labajā pusē katrs gads tiek atzīmēts ar punktu, secībā no augšas uz leju. Septītā gada beigās ārpusē tiek zīmēts kas līdzīgs trejdeksnim, kas turpina punktu secību. To pašu dara pēc tam kreisajā pusē, secībā no augšas uz leju. Tādējādi tiek noskaitīti četrpadsmit gadi: septiņi pāra gadi, kuru laikā tikusi radīta pasaule, plus vieninieks, kas simbolizē vienību (11). Figūra shematiski attēlo dieva pēdējo žestu, kas pacēlis vienu roku un nolaidis otru, ar to norādot, ka debess un zeme ir radīti.
Šis attēls atkārtojas četras reizes, pateicoties tam kļūst iespējams 60 gadu perioda aprēķins; tas tiek pavadīts ar Vadītāja figūriņu (12), kas salikta no divām vertikāli novietotām kājām, kas notur galvu uz garā kakla. Pirmo trīsdesmit gadu laikā, kas atzīmēti ar diviem ovāliem, figūrai ir tikai labā kāja. Otrā trīsdesmitgadu perioda laikā kreiso kāju pagarina tādā veidā, ka Sigi brīža iestāšanās laikā tai ir tāds pats garums kā labajai. Tieši domājot šo figūru, saka, ka Sigi „nostājas uz kājām” šā pēdējā perioda laikā.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

(3) – Mēs pieņēmām šo skaitli 1931.g. un pagaidām nav pamata to pārskatīt.
(4) – Sk.: M.Griaule. Masques Dogons. Travaux et Memoirs de l’Institut d’Etnologie de l’Universiti de Paris. Vol. XXXIII (1938.), chapitre I.
(5) – Detalizētu šīs klints lūzuma aprakstu sk.: Ibid., p. 167 ff.
(6) – Dogonus iedala četrās ciltīs, katra no kurām kādreiz izpildījusi savu funkciju. Tās ir: aru ( pareģotāji ), dioni ( zemkopji ), ono ( tirgoņi ) un dommo ( kurus šai ziņā jauca ar ono ).
(7) – Šo vietu sauc par tana tone; sk.: M.Griaule. Op. Cit., p. 171.
(8) – Vai 1933.g.
(9) – Droši vien 1961.vai 1963.g., ja aprēķini ir pareizi. ( Šī informācija iegūta no kāda 55-60 gadu veca Jugo iedzīvotāja. ) Vispārzināms, ka nākamais Sigi tiks atzīmēts ne agrāk kā pēc desmit gadiem ( mums par to teica 1950.g. beigās ).
(10) – Šīs figūras aprakstītas darbā: M.Griaule, G.Dieterlen. Signes graphiques soudanais. L’Homme, 3 ( Paris: Hermann ).
(11) – Dogoni runā par piecu dienu nedēļu kā par sešām dienām. Līdzīgā veidā franču valodā septiņu dienu nedēļa tiek saukta par „astoņām dienām.”
(12) – Nommo tēla apspriešanu sk. grāmatā: M.Griaule. Dieu d’eau. Paris, Edition du Chkne, 1948.

Sigi ceremonijas aprēķins.

Kad pienāk Sigi novadīšanas laiks, vecajie, savākušies zem tana tono nojumes, ar sarkanu okeru zīmē uz klints ( 1.zīm. ) kanaga masku (13), kas atveido dievu Ammu. Padziļinājums, kas izveidots augsnē zem zīmējuma, simbolizē Sigi un, ar to pašu, Ammu pasaules olā. Patiesībā šīs abas zīmes „jālasa” ačgārnā kārtībā: Amma pasaules olas mijkrēslī ( padziļinājums ), parāda sevi ļaudīm ( sarkanais attēls ) savā radošajā pozā ( maska ataino dieva pēdējo žestu, kas demonstrē visumu ) (14).
Padziļinājums tiek tulkots arī kā iedobe sēklām. No šī redzes viedokļa tās sakārto sērijās pa trim iedobēm, kas apzīmē trīs Sigi un novietojas zem triju graudu zīmēm, kuru vārdos tās nosauktas. Tā, Sigi mūsu gadsimta [ 20.gs. ] sākumā tiek saukts par emme sigi, „Sigi sorgo”; nākamais tiks saukts par iu sigi , „prosas sigi”; bet nākamais aiz tā – nu sigi, „pupu Sigi.”
Tādējādi, teorētiski varētu fiksēt Sigi ceremonijas, izmantojot šo vienkāršo metodi. Praksē iedobes izlīdzinās, bet attēlus visbiežāk atjauno, tā vietā lai izveidotu un formētu tādā veidā sēriju aprēķiniem. Bet ir arī cita figūra, kas tiek zīmēta uz svētnīcu fasādēm un kas satur precīzākas ziņas; tā tiek saukta par sigi lugu, „Sigi izskaitļošana”, un sastāv no trijstūriem, kas pārmaiņus iekrāsoti melnā, sarkanā un baltā krāsās, pie kam katra krāsa atbilst kādam no graudiem: pirmais – prosai, otrais – pupām un trešais – sorgo ( 2.zīm. ). Šī secība var tikt nolasīta divos veidos:
vai nu izmantojot tikai vienu norādi ( piemēram, kreiso ); tādā gadījumā katrs trijstūris ir ekvivalents divdesmit gadiem, bet tas, uz kura iekrīt Sigi, tiek pārnests uz nākamo sēriju;
vai arī izmantojot visu figūru un skaitot katru trijstūri, neatkarīgi no tā novietojuma ( labā kolonna 2.zīm. ); šeit trijstūris, uz kura izkrīt Sigi, tiek uzskaitīts divreiz.
Daudz uzticamāka Sigi svinēšanas liecība ir lielā koka maska, kuras izgatavošana – viens no ceremonijas pamata mērķiem. Šī maska – parasti vērā ņemamu izmēru (15) – tiek izmantota reti un glabāta kādā novietnē vai slēptuvē klintīs, kopā ar tām maskām, kas bija izgrieztas iepriekšējo ceremoniju laikā. Pateicoties rūpēm, kādas izrāda pret šīm maskām, - jo zināmā mērā tās ir ciema arhīvs, - var sastapt triju vai četru masku sēriju, no kurām pašas vecākās attiecīgi atbilst laikam ap 1780. un 1720.gadiem (16). Izņēmuma gadījumos, kad ir labi izvēlēts patvērums un pastāvīga uzraudzība, sērijas var būt vēl lielākas; tā, Ibi [ apdzīvotā vietā. Tulk. ] 1931.g. bija deviņas maskas, kam, spriežot pēc visa, bijušas vēl trīs priekšteces. No pēdējām pāri palikušas putekļu čupiņas un daži fragmenti, kuru glabāšanai beigu beigās tika izdalītas īpašas vietas, labi pasargātas no mitruma, kukaiņiem un dzīvniekiem. Pašas vecākās no šīm deviņām kārtīm, kas demonstrē visu laika tecējumā notikušo izmaiņu gammu (17), tādējādi tiek datētas ar piecpadsmitā gadsimta sākumu; bet, aprēķinos ņemot vērā arī vēl tās trīs, tad pašas vecākās atliekas attiecas uz trīspadsmitā gadsimta pirmo pusi (18).
Nav viegli sastapt senākas materiālās liecības, kā šo kāršu atliekas no Ibi. Taču ir vēl viens objekts, kas eksistē vienā eksemplārā, kas tiek pagatavots Sigi ceremonijas laikā un tāpat var tikt izmantots aprēķiniem. Svētku gaidās katrs vietējais Ogons, tāpat kā augstākais Ogons no Aru, pavēl nopīt no baobaba šķiedrām rūgšanas tilpni. Šī tilpne tiek izmantota pirmā rituālā alus pagatavošanā, kas nelielos daudzumos tiek izdalīts starp visām ģimenēm. Tad to pievieno dzērieniem, un tādējādi tiek garantēts kopienas izdzeramā alus viendabīgums. Bez tam, visas līdzīgās tilpnes tiek pieskaroties sasaistītas ar galveno, kura ir ārkārtīgi liela: tās centrālā daļa ir ar diametru 40 cm, bet četri „pomponi” ir parastos izmēros. Rezultātā tā var ievietoties tikai ļoti lielos podos.
Šīs pītās tilpnes glabā Ogona mājā, kur tās karājas pie viena šķērskoka, tādējādi veidojot noturīgu secību. Ongnonglu redzējis sešas vai septiņas tādas tilpnes oficiālajā Sangas rajona Ogona rezidencē; pēdējais, viens no vecākajiem Dogonu zemes cilvēkiem, apgalvo, ka viņa vecvectēvs redzējis astoņas citas, kas bija vēl pirms pašas vecākā šīs sērijas objekta (19). Ja lielo rūgšanas tilpņu kopējais daudzums, kas pagatavots Sangas rajonā, vienāds ar četrpadsmit, tas nozīmē, ka pirmā no tām – kas diezin vai tika nopīta pirmajai ceremonijai, kas norisinājās šajā rajonā – attiecas uz divpadsmito gadsimtu, ar noteikumu, ka periods starp diviem Sigi arī agrāk ir ildzis 60 gadu.
Ongnonglu tāpat saskaitījis astoņas līdzīgas tilpnes augstākā Ogona aru mājā, Aru pie Ibi [ domāta apdzīvota vieta. Tulk. ]. Viņš, tomēr, piemetina, ka to skaitam „jābūt” 24, lai gan nespējj paskaidrot, vai ar to būtu domāta kāda ideāla sērija, jebšu tilpnes patiesi bijušas 24, bet daļa no tām nav saglabājusies (20).
Augstāk aprakstītie paņēmieni Sigi svētku fiksēšanai un intervālu starp tiem izskaitļošanai ir vienkārši un labi iegaumējami. Apgaismotajiem tie aizvieto citas, daudz sarežģītākas iemaņas un zināšanas, saistītas ar Sīriusa sistēmu. Šīs zvaigznes dogonu nosaukums – Sigi tolo, Sigi zvaigzne (21), vai Ijazigi tolo, Ijazigi zvaigzne (22), - pārliecinoši liecina par tās ciešo saikni ar šo pasaules atjaunošanas ceremoniju, ko atzīmē reizi 60 gados.
Taču ne jau Sīriuss tomēr ir šīs sistēmas pamats: tas – tikai viens no mazās Digitārijas zvaigznes orbītas centriem, Po tolo (23), vai Ijurugu zvaigznes (24), Ijurugu tolo, kas spēlē galveno lomu un uz kuru tādēļ koncentrējas visa vīriešu-apgaismoto uzmanība.
Šī debesu ķermeņu sistēma ir tik svarīga, ka, atšķirībā no sistēmām, kas atrodas citās debesu daļās, tā nepieder nekādai noteiktai ļaužu grupai. Ono un dommo ciltis vada zvaigznes, pirmie – ieskaitot lecošo Venēru, pēdējie – ieskaitot Oriona Vairogu. Saulei būtu jāpieder pašai stiprākajai no ciltīm, aru; taču, lai izvairītos no ekscesiem, aru sauli nodeva dionu ciltij, kas nav tik ietekmīga, un sev paturēja mēnesi. Kas attiecas uz Digitārijas zvaigzni un sistēmu, kurai tā pieder, tad tie abi ir kopējs visu cilvēku īpašums.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

(13) – Maskas aprakstu sk. darbā: Masques Dogons, p.470 ff.
(14) – Šī informācija iegūta no kāda Jugo-Dogoru iedzīvotāja. Apgaismotie apgalvo, ka kanaga maska attēlo, no vienas puses, augstāk aprakstīto statisko dieva žestu, bet no otras – svastiku, attēlojot to pašu žestu 90 gr. Leņķī. Otrā figūra attēlo virpuļojošu dievu, kad tas nokāpj uz zemes, lai pārveidotu pasauli.
(15) – Pats lielākais zināmais paraugs ir desmit metru garumā. To izveda Misija Dakāra-Džibuti un nodeva Cilvēka Muzejam Parīzē; sk.: M.Griaule. Masques Dogons, p. 234 ff.
(16) – Tā piemēram, Jendumman Damma patvērums satur trijus paraugus, Jendumman Banama – četrus, Jendumman Da – trijus, Barna – četrus, Lejas Engela – trijus. Sk.: M.Griaule. Masques Dogons. P. 242 ff.
(17) – Ibid., p. 245 ff.
(18) – Par citu norādi, kas ļauj noteikt dažu ciemu minimālo vecumu, sk.: M.Griaule. Le Verger des Ogol ( Soudan francais ). Journal de la Societe des Africanistes, XVII, pp. 65-79.
(19) – Sabgas rajona Ogons, kas stājās amatā 1935.g., bija tā laika pats vecākais iedzīvotājs šai apgabalā ( t.i. pats vecākais no dionu cilts ). Ja mēs pieņemam, ka viņš dzimis ap 1855.g., viņa vecvectēvs, kas, kā stāsta Ogons, bijis ļoti vecs, kad viņš pats bijis jauns gans, dzimis, droši vien, starp 1770. un 1780.gadiem.
Katra skābēšanas tilpne kalpo kā liecība par vienu Sigi, kam tā tikusi nopīta. Tas nozīmē, ka tādu tilpņu secību dogoni uzskata kā ko vairāk, nekā tikai vienkārša skaitļu secība.
(20) – Periods, kas izteikts ar tādu sēriju, nākošajam Sigi sastādītu 1440 gadus. Tas atbilstu sešdesmit Ogonu valdīšanas periodam, kas aptver laika posmu apmēram 1500 gadu garumā. Īstenībā aru cilts augstākie priesteri tiek izvēlēti jau jaunībā, kas atšķiras no citās dogonu ciltīs pieņemtās prakses. Vidējam valdīšanas periodam būtu jāsastāda, droši vien, 25 gadus.
(21) – Sigi dolo pie bambarām.
(22) – Šī mītiskā tēla apspriešana, kas atbilst bambaru Musso Koroni, sk. zemāk.
(23) – Po ( Digitaria coilis ) Rietumāfrikā parasti tiek saukta par fonio.
(24) – Šī mītiskā tēla apspriešanu sk. zemāk tekstā.

Digitārijas orbīta.

Orbīta, pa kuru kustas Digitārijas zvaigzne ap Sīriusu, ir perpendikulāra horizontam, un uz šo pozīciju vērš uzmanību viena no dziesmām, ko parasti ceremonijās ar masku izmantošanu:
laba ozu po
ozuga po ija.
( maskas ceļš ( ir ) taisne ( vertikāle )
Šis ceļš iet taisni. )
Taču, ja ņemt vērā apgaismotajiem pazīstamo vārdu spēli starp po (25)„taisns” un po „digitārija”- tulkojums top sekojošs:
Maskas ceļš ( ir zvaigzne ) Digitārija,
šis ceļš iet ( līdzīgi ) Digitārijai.
Zīmējums, kas veidots ar prosas putru ( 3.zīm. ) Ogona aru mājas istabā ar помосту, izteic šīs trajektorijas ideju, kas zīmēta horizontāli: ovāls ( kura izstieptākais izmērs ir ap 100 cm ) savā kreisajā daļā satur mazu aplīti, Sīriusu ( S ), virs kura ir cits aplis ( DP ) ar punktu centrā parāda Digitāriju tās Sīriusam tuvākajā pozīcijā. Ovāla otrā galā neliela punktu grupa ( DL ) attēlo zvaigzni, kad tā atrodas vistālāk no Sīriusa.
Kad Digitārija ir tuvu Sīriusam, tā kļūst spožāka; kad tā ir maksimāli tālu no Sīriusa, Digitārija sāk mirgot, tā ka novērotājam liekas, ka tur atrodas vairākas zvaigznes (26).
Šī trajektorija simbolizē ekscīziju un apgraizīšanu – operāciju, kas pārstāvēta ar tuvāko un pašu tālāko Digitērijas virzīšanos gar Sīriusu. Ovāla kreisā daļa – tā ir miesas gals ( vai klitors ), labā daļa – tas ir nazis ( 4.zīm. ).
Šī simbolika ir vērojama arī attēlā, ko lieto citiem rituāliem (27) ( 5.zīm. ). Horizontālā figūra balstas uz vertikālas ass, kas savstarpēji savieno divus apļus: S ( Sīriuss ) un D ( Digitārija ). E līnija – tas ir pimpis, āķītis B – miesas gals. Divas taisnes, kas atiet no riņķa līnijas, attēlo divas trajektorijas daļas ( 4.zīm. ): A – nazis, B – miesas gals. Tādējādi Sīriusa sistēma asociējas ar cilvēku atjaunotnes rituālu un attiecīgi – saskaņā ar afrikāņu prāta salikumu – ar ceremonijām, kas atzīmē pasaules atjaunotni.
Orbītas periodu reizina ar divi, iegūstot simtu gadu (28), tā kā Sigi svētki tiek apvienoti „dvīņu” pāros; ar to pašu tiek pasvītrots galvenais dvīnības princips (29). Tādēļ trajektorija tiek saukta par munu, no saknes moni – „atkalapvienot”, no kuras cēlies vārds moni, kas ir tā ierēdņa tituls, kas atzīmē ( savieno ) divus Sigi.
Saskaņā ar dogonu mitoloģiju, pirms Digitārijas atklāšanas virsvadonis ticis upurēts tā valdīšanas septītā gada beigās ( septītā raža ). Tas ir vienīgais zināmais aprēķins šajā gadījumā; gads kā laika vienība tad vēl nebija dibināts. Lai atdzimdinātu upuri, tā garīgie un materiālie principi tika pārdoti Digitārijai – kuras eksistence bija zināma, bet kuras raksturs vēl nebija cilvēka atklāts, tā kā zvaigzne palika neredzama.
Šī likumība tika saglabāta 49 gadus, pirmajiem septiņiem vadoņiem, kuri tādā veidā tincināja zvaigzni un deva tai iespēju periodiski atjaunot pasauli. Taču, atklājot zvaigzni, astotais vadonis nolēma izvairīties no savu priekšgājēju likteņa: ar dēla palīdzību viņš simulēja nāvi, aizmiga uz vairākiem mēnešiem un no jauna parādījās tā vadoņa priekšā, kas sekoja viņam. Astotais vadonis paziņoja, ka viņš sabijis pie Digitārijas, izzinājis tās noslēpumus un ka tagad un arīdzan nākotnē katrs Ogons valdīs 60 gadus – periodu, kas vēlāk sāka atdalīt vienu Sigi no cita (30). Atgriezies amatā, viņš pacēlis debesu līmeni, kurš līdz tam bijis tik tuvu zemei, ka tam varēja pieskarties (31), un pilnībā izmainīja laika skaitīšanas un mērīšanas metodes.
Līdz šai reformai pasaules atjaunošanās ceremonija tika novadīta katru septīto ražu (32); Ogons aprēķinu pamatos lika piecdienu nedēļu, kas saglabājusies līdz tagadējam laikam, un periodu no piecām ražām. Un tā kā viņš bija astotais pēc skaita, tad atskaitīja astoņus tādus periodus, citiem vārdiem – četrdesmit gadu, un skaitlis 40 kļuva par aprēķinu pamatu: mēnesis sastāvēja no četrdesmit dienām, gads – no četrdesmit nedēļām ( pa piecām dienām katrā ). Bet Ogons dzīvoja 60 gadu, un šis skaitlis tika interpretēts kā kā četru desmitu ( skaitīšanas pamats ) un divu desmitu ( 20 pirkstu un kājām un rokām, kas simbolizē cilvēku – tas ir, pirmām kārtām, vadoni ) summu. Tā 60 kļuva par visu aprēķinu pamatu (33), un ar šā skaitļa palīdzību tika nolikts periods, kas atdala divus Sigi. Lai gan Digitārijas apriņķošanas periods ir apmēram 50 gadu, kas atbilst pirmajām septiņām valdīšanām pa septiņiem gadiem, neskatoties uz to viņš tomēr nosaka 60 gadu termiņu, kas atdala divas ceremonijas (34).
Kustoties telpā, Digitārija arī griežas ar viena gada periodu, un par godu šai griešanai tiek noturēts bodo rituāls. Šai gadījumā tā izmet no saviem trijiem spirālveida vijumiem radības un lietas, kas tur atrodas. Šī diena tiek saukta par badij – „drūmais tēvs”, tā kā tas cēlies no kopējās pasaules kustības, kas noved ļaudis apjukumā un noliek tos nestabilās attiecībās pašiem ar sevi un citiem cilvēkiem.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

(25) – Izrunā šī patskaņa skanējums kļūst mazliet nazāls.
(26) – Izteiciens „kad jūs skatāties uz Digitāriju, liekas, ka visa pasaule griežas” ( Po tolo jenene aduno gonode ginvo ), droši vien, izsaka šo iespaidu.
(27) – Sk.: M.Griaule. Signes graphiques des Dogons. M.Griaule, G.Dieterlen. Signes graphiques soudanais. L’Homme, 3 ( Paris, Hermann ).
(28) – Skaitīšanas sistēmā ar 80 pamatā šis skaitlis tiek saukts „80 un 20.” 50 gadu periods ir ļoti tuvs patiesajam Sīriusa pavadoņa apriņķošanas periodam. Sk.: P.Baize. Le Compagnon de Sirius. L’Astronomie ( Sept. 1931 ), p.385.
(29) – Šī principa apspriešanu sk. darbā: M.Griaule. Dieu d’eau. P. 183 ff.
(30) – Pēc šīs reformas Ogonu upurēšana tika nomainīta ar dzīvnieku upurēšanu.
(31) – Šis priekšstats vēl joprojām saglabājies starp dogoniem, kā arī starp daudzām citām tautām. Sk.: M.Griaule. Jeux Dogons. Travaux et Memoires de l’Institut d’Etnologie de l’Universite de Paris. Vol. XXXII.
(32) – Skaitļa 7 simbolisma apspriešanu sk. darbā: M.Griaule. Dieu d’eau. P. 60.
(33) – Skaitlis 60 – tas ir senas skaitīšanas sistēmas pamats, kas vēl joprojām tiek lietota Sudānā daudziem rituālajiem aprēķiniem. Virknē sudāņu valodu 60 pazīstams kā „rēķināšana no Mandes”, tā kā tiek uzskatīts, ka esošā sistēma izplatījusies no Mandes valsts. Patreizējā laikā šais apgabalos par aprēķinu pamatu kalpo skaitlis 80. Sal.: G.Dieterlen. Essai sur la religion bambara ( Paris: PUF ).
(34) – Šeit ir pagaidām neatrisināta pretruna. No vienas puses dogoni uzskata, ka Digitārija apriņķo pa savu orbītu pa 50 gados un ka šis skaitlis vada Sigi izskaitļošanas veidu. No otras puses, Sigi svin ar 60 gadu intervālu. Neskatoties uz to, jāatzīmē, ka pēdējā Sigi datums, kas tika atzīmēts tekošā gadsimta pašā sākumā [ runa iet par 20.gs. Tulkotāja piez. ], bija, kā tiek apgalvots, pārbīdīta uz daudz agrāku laiku. Vai tas nozīmē, ka datums regulāri, katrai ceremonijai, tiek pārcelts uz daudz agrāku laiku? Neapgaismotie, tādējādi, turpinātu uzturēt domu, ka pareizais periods ir 60 gadu, un ka tikai nejaušu iemeslu dēļ nācies to samazināt līdz pusei gadsimta.
Iepriekšējais mīts šeit sniegts kā piemērs skaitīšanas sistēmas izmaiņām, kas atgadās afrikāņu tautu „vēsturē.”

Digitārijas zvaigznes izcelšanās un raksturojums.

Astotais Ogons pastāstīja savai tautai par šīs zvaigznes un visas Sīriusa sistēmas raksturlielumiem.
Ar aci Sīriuss izliekas sarkans, taču Digitārija – baltā zvaigzne. Tā ir lietu pamatā. „Dievs radījis Digitāriju agrāk par visām pārējām zvaigznēm” (35). Tā – bezgalīgi maza „pasaules ola,” aduno tal, savā attīstībā dāvājot dzimšanu visam, kas eksistē, redzamajam un neredzamajam (36). Tajā tiek saturēti trīs no četriem pamatelementiem: gaiss, uguns un ūdens. Zemes elements aizvietots ar metālu (37). Iesākumā eksistēja tikai sēkla Digitaria exilis (38), po, eifēmiski saukta par kize uzi, „mazā lieta” (39). Tas sastāvēja no centrālā kodola, kas izmeta citas sēklas koniskā spirālveida kustībā. ( 6.zīm. ). Pirmās septiņas sēklas vai stādi grafiski tika attēloti ar septiņām pieaugoša garuma līnijām ovāla apvalka iekšienē, kas simbolizē pasaules olu.
Visa Digitārijas darbība attēlota zīmējumā, kura dažādās daļas tiek zīmētas sekojošā secībā (40). No ovāla parādās vertikāla līnija – pirmais stādiņš, kas izspraucas no apvalka. Tad to krusto otrais stādiņš, kas kopā ar pirmo izveido četrus pamatvirzienus. Šo divu segmentu taisnums simbolizē lietu saglabājamību, to spēju palikt vienā un tai pašā stāvoklī. Visbeidzot pēdējais, trešais stādiņš ieņem pirmā vietu, piešķirot tam ovāla formu, kas ir atvērts apakšējā daļā, un ietver vertikālā segmenta pamatu. Greizā forma, kas ir pretmets taisnajai, piedāvā transformāciju un lietu progresu. Iegūtais veidols nes „pasaules dzīvības” nosaukumu. Tā ir radība, kas rada un kas ir radīta, mikrokosmos, kas iemieso sevī Visumu.
Digitārija savā smagā pasaules embrija kvalitātē tiek tēlota Vazubā vai nu punkta, vai arī apvalka veidā, kam apkārt ir desmit punkti ( astoņi Nommo senči un pirmējais Nommo pāris ). Pastāvīgā Digitārijas kustība laiž pasaulē radības, kuru dvēseles rodas intervālā starp punktiem un tiek novirzītas uz Sorgo zvaigzni (41), kas, savukārt, sūta tās pie Nommo. Šī kustība tiek imitēta ar rombu, kas izmētā Jurugu veidojumus telpā. Sešas figūras izvietojas apkārt aplim, it kā būtu izmestas no tā ( 7.zīm. ) (42):
- divzaru dakša: koki;
- spals ar četrām slīpām līnijām: maza prosa;
- četri punkti, kas izvietoti trapeces formā: govs, kuras galva apzīmēta ar īsu līniju (43);
- četras izvērstas līnijas, kas sākas no izliektā spala pamata: mājas dzīvnieki;
- četri punkti un līnija: savvaļas dzīvnieki;
- taisne ar četriem punktiem, pa pāriem izvietoti gar to: augi un to lapas (44).

Radīšanas process tiek simbolizēts arī ar grozu šķidrumu nokāšanai, kas pagatavots no salmiem un tiek saukts par nun goro, „pupu mice.” Grozam ir spirāles veida karkass, kas nāk no apakšas (45). Spirāles vijumi balsta divkāršu rādiusu tīklu (46). Spirāle simbolizē pirmējo pasaules viesuļveida kustību; rādiusi apzīmē lietu iekšējo vibrāciju.
Tādējādi iesākumā Digitārija ir materializēta radoša kustība. Tā radīja ārkārtīgi smagu substanci, kas izgājusi no ierobežotas telpas robežām, ko iztēlo augstāk aprakstītais grozs (47). Šī masa atgādināja piestu, kas izmēros divas reizes pārsniedz to, ko parasti izmanto sievietes (48). Pēc versijas, ko izklāsta vīriešiem, šai piestai ir trīs nodalījumi: pirmajā tiek turēti radījumi, kas dzīvo ūdenī, otrā – uz zemes dzīvojošie, trešā – gaisā dzīvojošie. Patiesi, zvaigzne tiek attēlota ovāla veidā, no kura iznāk spirāle ar trim vijumiem ( trīs nodaļas ).
Pēc versijas, kuru izklāsta sievietēm, tādu nodaļu ir četras, un tās satur graudus, metālu, augus un ūdeni. Katra nodaļa savukārt sastāv vēl no divdesmit nodaļām; visas tās kopā satur 80 pamata elementus.
Šī zvaigzne – visa rezervuārs un avots: „Tā – klēts visas pasaules lietām” (50). Zvaigznes-glabātuves saturs tiek izsviests ar centrbēdzes spēku, bezgalīgi mazu daļiņu veidā, kas salīdzināmas ar Digitaria exilis, un ātri attīstās: „Lieta, kas iet, [ kas ] iznāk no [ zvaigznes ] katru dienu palielinās pati uz sevis” (51). Citiem vārdiem, tas, kas iziet no šīs zvaigznes, katru dienu pieaug apjomā divas reizes.
Šīs lomas dēļ zvaigzne, kas tiek uzskatīta par pašu mazāko, ir pats smagākais debesu ķermenis: „Digitārija – pati mazākā no visām lietām. Tā – pati smagākā zvaigzne (52).” Tā sastāv no sagala (53) metāla, kas spīd mazliet vairāk kā dzelzs, un ir tik smags, „ka visi zemes radījumi apvienojoties nespētu to celt.” Īstenībā zvaigznes svars līdzinās 480 ēzeļu nešļavu svaram ( ap 38 000 kg )vai visu sēklu svaram, vai visas zemes dzelzs svaram (55), lai gan teorijā tai ir izstieptas vēršādas vai piestiņas izmērs.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

(35) – Po tolo amma la voi manu.
(36) – Pēc Innekuzu vārdiem, nosaukums Po tolo, „Digitārijas zvaigzne”, ceļas no izteiciena polo to, „dziļš sākums.”
(37) – Sk. zemāk.
(38) – Digitārijas sēkla sastāv no četrām daļām, un tikai vienai no tām – ārējai kārtiņai – ir savs nosaukums – kobu. Trīs citas pazīstamas kā jolo.
(39) – Šo izteicienu vienmēr izmantoja Manda, kura izcili pedantiskais prāts tādā veidā vairījās viena no pašiem pamatīgākā totēmisko priesteru tabu pieminēšanas.
(40) – Turpmākās detaļas sk. darbā: M.griaule. Signes graphiques des Dogons. Tāpat sk.: M.Griaule. L’image du monde au Soudan. Journal de la Societe des Africanistes, XIX, 2, pp. 81-89.
(41) – Sk. zemāk.
(42) – Tie tiek skaitīti pulksteņrādītāja virzienā, sākot no pašas augstākās figūras labajā malā.
(43) – Šī govs ir viens no Nommo iemiesojumiem.
(44) – Jāatzīmē, ka dogoni, līdzīgi citām afrikāņu tautām, izmanto vairākus dažādus simbolus vai pat vairākus dažādas secības zīmējumus, lai izteiktu vienu domu vai attēlotu vienu objektu. Tieši otrādi, viens un tas pats simbols bieži tiek norāda uz vairākām dažādām lietām.
(45) – Šī groza forma aptuveni atbilst piestiņas aprisēm.
(46) – Šī groza simbolos.
(47) – Saprotams, ka Digitārijai bija tikai groza forma, bet pati jau nebija grozs.
(48) – Apgaismotajiem – citi priekšstati par šiem izmēriem.
(49) – Šo attēlu zīmē Vazubā svētnīcu iekšienē adu svētku laikā.
(50) – Aduno kize fu goijoi.
(51) – Kize vogonode para gvai vokuvogo dega bai tuturu biede.
(52) – Po tolo kize voj vo gaile be dedemogo vo sige be.
(53) – Šim vārdam ir tā pati sakne, kas sagatara – „stiprs, varens” ( vietējā etimoloģija ).
(54) – Skaitlis 480 – tas ir pamata skaitļa 80 reizinājums ar desmitu skaitu pamata skaitlī 60, kas kādreiz bijis lietošanā. Viņš šeit tiek lietots kā paša lielākā no visiem skaitļiem simbols.
(55) – Šie varianti attiecīgi pieder Innekuzu, Mandam un Ongnonlu.

Digitārijas atrašanās vieta.

Digitārijas orbīta novietota pasaules centrā, „Digitārija – tā ir visas pasaules ass” (56), un, ja ne tās kustība, citas zvaigznes nespētu noturēties savās vietās. Tas nozīmē, ka Digitārija vada debesu ķermeņu stāvokli, galvenokārt – Sīriusa stāvokli, pašu nepakļāvīgāko no zvaigznēm. Digitārija nodala to no citām zvaigznēm, aplencot ar savu trajektoriju.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

(56) – Po tolo aduno fududun govoj.

Citas zvaigznes Sīriusa sistēmā.

Taču Digitārija – nav vienīgais Sīriusa pavadonis: Emme-ija, Sieviešu Sorgo, lielāka par to, četras reizes vieglāka un kustas tai pat virzienā pa izstieptāku trajektoriju, noejot to tai pat laikā ( 50 gados ). To savstarpējais novietojums ir tāds, ka leņķis starp to rādiusiem ir taisns. Šīs zvaigznes pozīciju nosaka dažādie Jugo Dogoru svētki. Sieviešu Sorgo zvaigznē glabājas visu dzīvojošo un nākamo sieviešu dvēseles (57).
Tā ir vienīgā zvaigzne, kuras stari tiek pielīdzināti saules stariem, jo tā ir „sieviešu saule”, nian nai, vai „mazā saule”, nai dagi. To pavada pavadonis, ko sauc par „Sieviešu sauli”, Nian tolo, jeb kazu Gans, enegirin ( burtiski: kazu vadonis ), termins, kas ir vārdu emme girin spēle ( burtiski: sorgo vadonis ). Spriežot pēc šī nosaukuma, pavadonim būtu jābūt Sieviešu Sorgo zvaigznes vadītājam, taču patiesībā pēdējā ir svarīgāka. Bez tam, pastāv zināms juceklis ar spožo Kazu Gana zvaigzni, kas pazīstama katram.
Sieviešu zvaigzne tiek attēlota krusta veidā (58) – tā ir dinamiska zīme, kas runā par visas Sīriusa sistēmas kustību ( 8.zīm. ).
Sieviešu Sorgo tiek attēlots ar trīs punktu palīdzību ( vīriešu varas simbols ), kas ir septiņu punktu ielenkumā. Pēdējie attēlo sievietes un vīrieša dvēseli: 4 – sieviete, 3 – vīrietis. ( 9.zīm. ).
Kopā ņemot, Sieviešu Sorgo sistēma tiek attēlota ar apli, kas satur krustu ( četri galvenie virzieni ), kura centrā izvietots apaļš traips ( pati zvaigzne ) un kas kalpo par visu radību vīrišķo un sievišķo dvēseļu glabātuvi. Šī figūra, kas tiek saukta par „Sieviešu Sorgo zīmējumu”, Emme ija tonu, aizņem vienu no elipses centriem, sauktu par „cilvēku zīmējumu”, anam tonu. Pēdējais sastāv no nepārtrauktas līnijas, kas tiek saukta par „kazu gana ceļu”, un no divām punktētām līnijām, no kurām ārējā – tā ir vīriešu dvēseļu ceļš, bet iekšējā – sieviešu dvēseļu ceļš ( 10.zīm. ).
Sistēma Sīriuss-Digitārija-Sorgo parādīta ar „Sigi zīmējumu”, sigi tonu, kas sastāv no ovāla ( pasaule ), vienu no kura centriem aizņem Sīriuss. Divos koncentriskajos apļos, iezīmētos Sīriusa iekšienē, atzīmētas divas secīgas Digitārijas pozīcijas Sigi laikā un Sieviešu Sorgo tai pat brīdī.
Sīriusa sistēma kā vesela tiek zīmēta Sangā dažādiem līdzekļiem, galvenokārt bado ceremonijā. Lielā Ogona aru rezidences fasādē un oficiālo ēku iekšienē, kas domātas dionu cilts Ogoniem, šo zvaigžņu kustība attēlota ar „Kurpnieka zvaigznes saimnieka zīmējumu”, dian tolo bana tonu ( 11.zīm. ). Šis attēls sastāv no vertikālas ass ar izvelvējumu S, kas novietots 2/3 tās augstumā ( Sīriuss ). Apakšējā ass daļa ir salauzta un izbīdas taisnā leņķī pa kreisi, norādot Kurpnieka (C) zvaigznes kustības virzienu. Augšā ass beidzas ar pusovālu; savienošanās punkts (D) simbolizē Digitāriju, bet labā pusovāla (F) daļa – tās kustības virzienu. Vienlaicīgi šī pusovāla daļa nozīmē Sieviešu zvaigzni, bet kreisā daļa – Sieviešu Sorgo (E). Tas apstāklis, ka SC nogrieznis ir garāks par nogriezni SD, atgādina par to, ka Kurpnieks (C) ir tālāk, nekā Sīriuss, no citām zvaigznēm un griežas pretējā virzienā.
Tās pašas bado ceremonijas laikā pati vecākā ģimenes sieviete pie ieejas mājā izveido „sieviešu pasaules zīmējumu”, nian aduno tonu (59), vai „pasaules aug;sas un apakšas zīmējums,” aduno dale donule tonu ( 12.zīm. ).
Tā sastāv no ovāla – pasaules olas, kas satur deviņas zīmes:
Da – Digitārija. Atvērtā līkne labajā pusē nozīmē, ka zvaigzne pieņēmusi visas substances un vielas, ko tajā ievietojis Radītājs.
Db – Digitārija savā otrajā pozīcijā. Apakšā atvērtais ovāls nozīmē izeju matērijai, kas izplatās pa pasauli; A un B tāpat arī nozīmē Digitārijas galējās pozīcijas attiecībā pret Sīriusu.
E – Sieviešu Sorgo zvaigzne, Digitārijas dubultnieks. Tā kā viņa ir „sieviešu saule,” tad tā ievietota olas centrā, kā Saule Saules sistēmas centrā. Blakus ovālam uzzīmētas četras mazas vertikālas līnijas, kas simbolizē starus, ko izstaro šī zvaigzne.
S – Sīriuss, „Sigi zvaigzne” jeb „Jazigi zvaigzne.” Tādējādi izvietotā zīme izsaka saiti starp Sīriusu un divām zvaigznēm, kas aprakstītas augstāk. Tā forma atgādina X burtu, kura taisnā daļa – skudra, kei, - krusto līko. Pēdējās apakšējā daļa – tā ir Jazigi, bet augšējā – orgāna daļa, kas tiek izņemta ekscīzijā. Lai gan šeit skudra ir sieviešu dzimuma, tā attēlota ar taisnu līniju, it Kā tā būtu vīrietis. Tas nozīmē tā dominēšanu pār viņa paša izpostīto Jazigi.
R – Jurugu. Āķītis, kas sastāv no loka un taisnas līnijas, nozīmē, ka iesākumā Jurugu kustējās pa līkni, kas aplieca debesi; nesasniedzis mērķi, tas nolaidās vertikāli, kā parādīts labajā segmentā, kas arī attēlo nozagtās placentas gabalu (60).
Patiesi, Digitārija kā pasaules ola ( sk. augstāk ) sadalījās divās dubultās placentās, katrai no tām bija jādzemdina Nommo-Vadītāju pāris. Taču izgadījās tā, ka no vienas no šīm placentām priekšlaicīgi parādījās viens pats vīriešu dzimuma radījums. Lai atrastu savu dvīni, šis radījums atrāva savas placentas gabalu un tas kļuva par Zemi. Šī iejaukšanās izjauca radīšanas kārtību. Traucētājs tika pārvērsts dzīvniekā – Bālajā Lapsā, jurugu (61), un savu nešķīstību nodeva Zemei, kas no tā kļuva sausa un neauglīga. Lai izlabotu lietu stāvokli, nācās upurēt vienu no Nommo-Vadītājiem, kas radies no citas placentas, un nosūtīt tā dvīni uz Zemi ar auglīgu un attīrošu lietu (62).
Jurugu liktenis – vajāt savu sieviešu kārtas dvīni līdz laiku beigām; šis dvīnis vienlaicīgi ir arī tā sieviešu dvēsele. Mītiskā līmenī Digitārija tādējādi tiek izskatīta kā Jurugu, nenogurstoši riņķojoša ap Sīriusu, citiem vārdiem – apkārt Jazigi, bet nekad to nesasniedzoša.
N – Nommo figūra, kas sastāv no vertikāla segmenta – pats Nommo, - uz kura, mazliet zemāk par tā augšgalu, balstās līnija, kas sadalīta trijās dažādās daļās. Pirmā daļa – tā ir nākamo sievišķo dvēseļu glabātava; otrā – mirušo dvēseļu glabātava; trešā – dzīvo dvēseļu glabātava.
Fa – Sieviešu zvaigzne, Nian tolo. Mazītiņa spirāle atgādina par to, ka tā ir – Sieviešu Sorgo pavadonis.
Fb – „sieviešu zīme”, nian tonu. Tā sastāv no slīpas līnijas, kas apzīmē vīrieti un pārgrieztas līnijas, kas beidzas ar izvelvētu līkni, kas apzīmē sievieti. Šī zīme simbolizē kontaktu starp dzimumiem (63). Serdenis iztaisnojās no izbrīna redzot radīto, kas iesācies ir sievietē.
Fc – sievietes dzimumorgāni atainoti ovāla veidā, kas atvērts apakšējā daļā – tā ir dzemde-pasaule, gatava ieņemšanai un atvērta apakšā sēklas izplatīšanai.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

(57) – Katram cilvēkam ir dažādu dzimumu dvēseļu-dvīņu pāris. Sk.: M.Griaule. Dieu d’eau. P. 183 ff. Tas pats priekšstats izplatīts bambaru vidū ( sk.: G.Dieterlen. Essai sur la religion bambara. Chapitre 3 ).
(58) – Šeit attēlotie zīmējumi veidoti Vazubā.
(59) – Šo figūru parādīja Ongnonlu 1950.gada augustā Sangas rajona Ogons.
(60) – Jurugu, vienas būtnes dzemdināts, nolemts līdz pat laiku galam vajāt to sieviešu dvēseli, kas ir viņa ideālais dvīnis. Galvenokārt viņš mēģināja to iegūt, izraujot savai mātei, Zemei, placentas daļu, kura palikusi pēc viņa dzimšanas, jo domāja, ka tā ir viņa dvīnis.
(61) – Vulpes pallida.
(62) – Sk.: M.Griaule, G.Dieterlen. Le harpe-luth des Dogons. Journal de la Societe des Africanistes, XX, 2.
(63) – Vīrietis līdzīgi varētu to nosaukt par anam tonu – „vīrieša attēls.”

Sīriusa sistēma bambaru ļaudīm.

Bambaras sauc Sīriusu par „pamata zvaigzni” – sigi dolo, kas sakrīt ar terminu, ko lieto dogoni. Digitārijas zvaigzni tie sauc par fini dolo ( 64). Parasti sakarā ar šo zvaigzni lieto izteicienu fa dolo fla – „divas zinību zvaigznes”, tādēļ, ka „tā pārstāv debesīs Faro neredzamo ķermeni”, kas ieņemts kā dvīņu pāris (65). Šis nosaukums arīdzan runā par to, ka dotā zvaigzne kalpo par visu zinību glabātuvi.
Sīriusa sistēma attēlota uz rūtainas segas, kas tiek saukta par koso vala – „raibā bildīte.” Tā sastāv no desmit secībām, un katrai no tām ir apmēram pa trīsdesmit taisnstūriem, kas pārmaiņus nokrāsoti indigo un baltā krāsā, kas attiecīgi simbolizē gaismu un tumsu, zemi un debesis un, bambaru mitoloģijā Pembu un Faro. Pa visu lauku izmētāti 23 taisnstūri, pārmaiņus indigo, balti un sarkani. No tiem divdesmit pārstāv zvaigznes vai zvaigznājus, bet trīs citi – dardedzi, krusu un lietu. Piektā secība, kas atrodas centrā, kurā nav krāsainu taisnstūru, simbolizē Piena Ceļu. Devītā secība satur piecus melnus ( nevis indigo ) taisnstūrus, kas apzīmē „piekto radīšanu tumsā, kas iestāsies, kad pieplūdīs draudošie ūdeņi.” (66)
Sigi dolo iesākumā tiek attēlota viena „aukstā gadalaikā un nešķīstībā” ar deviņiem taisnstūriem ( trešā secība ). Pēc tam tā tiek attēlota kaimiņos ar fa dolo fla ( divas sarkanas līnijas ) piecpadsmitajā taisnstūrī ( astotā secība ) (67).
Bambaru mitoloģijā Sīriuss ar sevi simbolizē Musso Koroni Kundije – Pembas dvīni, Zemes radītāju, mītisku sievieti, kuru tas vajāja taču nespēja notvert. Musso Koroni Kundije visādā ziņā līdzinās Jazigi (68). Viņa ieviesusi apgraizīšanu un ekscīziju, tādēļ Sīriuss ir apgraizīšanās zvaigzne bambarām un dogoniem.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

(64) – Vārds fini, no kā cēlies fonio – nosaukums, ko izmanto visā Sudānas Āfrikā, - tam ir tā pati nozīme kā po.
(65) – Šis izteiciens var būt domāts Sīriusam un Digitārijai vai arī Digitārijai un otram Sīriusa pavadonim. Par Faro vai Fanro, dogonu Nommo bambaru ekvivalentu, sk.: G.Dieterlen. Essai sur la religion bambara, chapitres 1 et 2.
(66) – Sk.: Ibid., chapitre 1. Runa iet par nākotnes pasauli, kas tiks vēstīta ar plūdu ūdeņiem.
(67) – Sega kozo vata, ko nēsā apgaismotie bambaru pamata sabiedrībās ( dio ), pieder astoņu rituālo segu sērijai, kuru attēli un krāsas nes sevī mitoloģisko, kosmoloģisko un sociālo simboliku. Tās tiek lietotas naktī vai arī nēsātas kā apģērbs, atkarībā no statusa, ieņemamā amata un nēsātāja mērķiem. Neskaitot to materiālo vērtību, šīs segas ir nēsātāja zināšanu apliecinātājas. To rituālais lietojums ir pietiekami acīmredzams, pamatā – laulību ceremonijās. Dogoniem arī ir līdzīgas segas. Tā, sega, kas pazīstama kā janunu, - tā ir kas līdzīgs ļoti rupjai pasaules kartei, uz kuras atzīmētas pašas svarīgākās zvaigznes.
Nozīmes, kādu dogoni piešķir aušanai, apspriešanu sk.: G.Dieterlen. Essai, chapitre 5; kā arī: M.Griaule. Dieu d’eau.
(68) – Paralēles starp Musso Koroni Kundije un Jazigi sk.: G.Dieterlen. Essai, chapitre 1. Musso Koroni Kundije, Pembas un Faro tēlu iztirzājumu sk.: S. de Ganay. Aspect de mythologie et de symbolique bambara. Journal de psychologie normale et pathologique (april/June 1949); G.Dieterlen. Essai, chapitres 1 et 2.

Sīriusa sistēma bozo ļaudīm.

Šī sistēma ir pazīstama arī bozo, kas Sīriusu sauc par sima kaine (burtiski: sēdošās bikses), bet tā pavadoni – tono nalema (burtiski: acs-zvaigzne).

Saites.
Dogonu Sīriusa kults.
Nommo.