Sarkano uzacu sacelšanās
Pēc ķīniešu vēsturnieku apraksta:
„Sacelšanās dalībnieki radās taisni kā bišu spiets. Faņ-Čuns bija drošsirdīgs, un masas pieslējās viņam. Gatavodamies kaujai, Faņ-Čuņs un viņa piekritēji nokrāsoja uzacis sarkanā krāsā, lai atšķirtos no valdnieka karavīriem.
Valdnieks iecēla par karavadoņiem deviņus cilvēkus, nosaukdams viņus par „tīģeriem.” Viņš norīkoja tos desmitiem tūkstošu karavīru priekšgalā. Karavīriem viņš uzdāvināja pa 4 tūkstošiem monētu. Taču karavīri negribēja cīnīties. Seši „tīģeri” tika sakauti un bēga. Trīs „tīģeri” savāca izklīdušos karavīrus, lai aizsargātu galvaspilsētu.
Uz galvaspilsētu no visām pusēm plūda sacelšanās dalībnieki. Valdnieks pavēlēja atbrīvot noziedzniekus no cietumiem un izdalīt viņiem ieročus. Tiklīdz šī armija izgāja ārā no pilsētas, visi aizbēga katrs uz savu pusi.
Nemiernieki iebruka galvaspilsētā. Pilsēta dega, ielās notika kaujas. Valdnieks paslēpās pilī, kas atradās uz salas dīķa vidū.
Nemiernieki ielenca pili un sāka šaut ar lokiem. Valdnieka aizstāvji krita cits pēc cita, viņiem vairs nebija bultu. Sākās tuvcīņa. Nemiernieki notvēra valdnieku un nocirta viņam galvu.”
Sacelšanās rezultāti netika izmantoti. Tauta ļāva aristokrātijai noteikt jaunu imperatoru, jo domāja, ka iepriekšējais valdnieks bijis slikts.
Saites:
Ķīnieši.
