Šenrabs Mivoče (1917.-?g.pmē.)
Biogrāfija. Dzimis 1917.g.pmē. Kā svešinieks no tālienes ieradies Tibetā un apmetās Tibetas rieteņos – Šansunā, starp Kan Rinpoče (Kailasa) kalnu un Mafama (Manasarovara) ezeru. Šīs divas vietas vēl līdz pat šodienai tiek uzskatītas par svētām.
Mivočes izcelsme ir neskaidra – daļa pētnieku uzskata, ka viņš ieradies no grimušā Lemūrijas / Mu kontinenta.
Tradicionāli tibetieši uzskata, ka Mivoče piederējis pie pirmās no piecām rasēm, kas secīgi no austreņiem ieradušās Tibetā (Ra, Dru, Tong, Dong un Mu), kur jau mitusi pamattauta Se.
Viņam ir galvenā nozīme pagānisko tradīciju apvienošanai vienotā bon po reliģijā.
Saistība ar Lemūriju/Mu. Mivoče dzimis 276 gadus pēc 2193.g.pmē. Lemūrijas katastrofas un 289 gadus pirms beidzamās Lemūrijas/Mu nogrimšanas 1628.g.pmē. – tātad relatīvi mierīgā laika periodā.
Laikā no 2193.-1628.g.pmē. (t.i. 565 gadus) bija mierīgais periods, kuru lemūrieši esot izmantojuši, lai izplatītu savu kultūru un zināšanas pārējā pasaulē. Viens no tādiem skolotājiem-misionāriem bija arī Mivoče.
„Mu šņore.” Kaut kādas hronikas (?) esot saglabājušas ziņas par „Mu šņori” (dmu dag vai rmu thag), ar kuras palīdzību spēja lidot uz jebkuru zemeslodes vai debesu vietu. Tā bijusi bezgala gara sudrabaina šņore, kas nākusi no cilvēka saules pinuma un līdzējusi cilvēka garam klejot pa pasauli, nebaidoties, ka tas varētu atdalīties no miesas.
Domājams, ka te iet runa par psihotehniku, kas mūsdienās pazīstama kā „astrālie ceļojumi.”
Mivoče par cilvēces rašanos. Laiku sākumā dievi, kas bija guruši no Visuma bezgalības, pagatavoja Debesu olu, kura galu galā pārplīsa no savas iekšējās enerģijas. No dzeltenuma tika radīta pirmā civilizācijas liecība – „Mu dzelzs cietoksnis” (khro ch dmu rdzong). Tad no Olas iznācis Sidpa Sangpo Bumtri – pašu Dievu nobriedis tēls cilvēku veidolā, kas bijis „baltais” (drkar – burtiski „baltais”). Vēsturnieka Norbu tulkotie mītiskie teksti to nosauc par „esības, pārticības, un labestības ķēniņu.”
No citas Olas, kas bijusi zilas gaismas piepildīta, iznākusi brīnumskaista sieviete, kuru Sidpa Sangpo Bumtri nosaucis par Koipa Čučag Huelmo par tās ūdenszilo ādu. Tās mati krita uz pleciem septiņās zilās bizēs, kurus Sidpa salīdzinājis ar saviem 7 tirkīza akmeņiem.
No Sidpas un sievietes savienības radās pirmie vīrieši (srid pa pho dgu) un pirmie sievieši (srid pa mo dgu). Tie bijuši cilvēces senči, ieskaitot arī „apgaismoto Mu valdnieku” (Thum thum rnal med rje).
Iespējams, ka šī senā mīta Olas godāšana ir Lieldienu salas ceremonija, kad katru pavasari tika peldēts uz Mutu salu, lai iegūtu pirmo izdēto olu.
Avoti.
Chog rabs – tibetiešu Radīšanas mīti.
Vēsturnieka Norbu (?) raksti.
Kaut kādi lemūriešu mīti (?). Esot laikam tādi.
Saites:
Tibetieši.
