Saūda Arābijas karaļi (1932.-tagad)
1891.gadā Ziemeļarābijas valdošo Saudītu klanu izdzina no galvaspilsētas Rijādas konkurējošais Rašidītu klans.
Gandrīz divus gadusimteņus pēc tam, kad Muhameds ibn Saūds savā valdījumā Dīrijā 1745.gadā pieņēma izdzīto Abd al Vahābu, uz vahabītisma balstītā ideoloģijā nodibinājās Saūdu Arābijas karaļnams.
Al Saūdu ģimene valda kopš 1932.gada.
Kroņprincis ir karaļa vietnieks.
No 1953.gada pār karalisti valda 6 brāļi, kas ir pirmā karaļa Ibn Saūda dēli. Valsti lielā mērā pārvalda slepenā Uzticības padome, kas lemj arī jautājumus par troņa pārmantošanu.
Abdalazīzs ibn Saūds (1932.-1964.g.), īsāk – Ibn Saūds.
Radniecība. 17 sievas (par 6 vairāk nekā pravietis Muhameds kādreiz sev bija ļāvis) un 269 bērni no tām.
Brālis - Feisals ibn Abdalazīzs al Saūds (nākamais karalis).
Biogrāfija. Saūda Arābijas karaļu dinastijas dibinātājs. 1.Saūdu Arābijas karalis.
Dzimis 1880.gadā.
Osmaņu impērijas sabrukuma laikā 1901.gadā Abdalazīzs al Saūds (vēsturē pazīstams kā Ibn Saūds) tikai ar saujiņu atbalstītāju izdzina Rašīdu klanu no Errijādas. Panākumu iedvesmots viņš iekaroja veselu virkni Arābijas teritoriju. Osmaņu impērija novājinājās aizvien vairāk un uzplauka arābu nacionālisms.
1902.gadā Lielbritānija atzina Ibn Saūdu par Nedždas emīru. Tomēr viņam neizdevās paplašināt savas pārvaldāmās teritorijas austreņu virzienā, jo tur jau pastāvēja britu protektoriāti.
1913.gadā Ibn Saūds atkaroja Osmaņu impērijai Gazas provinci un ķērās pie ihvanu („brālību”) veidošanas nevadāmo beduīnu vidū. Katra no tādām „brālībām” kļuva gan par kara nometni, gan arī par vahabītisma propagandas centru.
1914.gadā jau bija paplašinājis savu valdījumu robežas, izmantodams Osmaņu impērijas vājumu I Pasaules karā.
Pēc tam veica zemju apvienošanu un tradicionāli idejiski tuvs bija ar vahabītiem.
1915.gadā Lielbritānijas valdība, kuru pārstāvēja Indijas vicekaralis, uzsāka sarunas ar Ibn Saūdu. Briti apsolīja arābiem atbalstu, ja tie sacelsies pret osmaņiem.
Pēc 1919.(?)gada Versaļas Miera konferences Tuvo Austrumu karte tika kardināli izmainīta Lielbritānijas, Francijas un Nīderlandes interesēs, kas radīja arābu neapmierinātību. Tamdēļ Ibn Saūds meklēja ceļus savas ietekmes palielināšanai Arābijas pussalā.
1920.gadā Ibn Saūds pakļāva Asīras provinci uz dienvidiem no Hidžazas. Visai drūz pēc tam (tai pašā gadā?) viņš pats sevi pasludināja par Nedždas sultānu.
Šarifs Huseins – Hašimītu dinastijas Mekas valdnieks gan 1924.gadā pasludināja sevi par kalifu un sultāna Mehmeda VI pēcteci, taču viņu jau oktobrī „apklusināja” nākamais Saūda Arābijas karaļnama dibinātājs Ibn Saūds ar saviem vahabītiem.
1925.gadā Ibn Saūds izdzina no Arābijas Hašimītu klanu, kas nobāzējas Transjordānas terirorijā (vēlākā Jordānija).
1926.gada janvārī Ibn Saūds ieņēma Medīnu un Džidu, līdz ar to pasludinaja sevi par Hidžazas karali un Svēto pilsētu aizstāvi.
1927.gadā saskaņā ar Džidas līgumu Lielbritānija atzina Ibn Saūdu par Nedždas, Hidžazas un pievienoto apgabalu karali.
1929.gadā Arābijas beduīni, kas piederēja ihvaniem, sāka sacelsanos pret Ibn Saūdu, viņš pārliecinājās par to neuzticamību. Bija spiests griezties pēc palīdzības pie britu armijas Irākā. Sagrābis Džidā lielu daudzumu vieglo automobiļu, Ibn Saūds ar tiem devās tuksnesī un „ar automātiem vērsās pret zobeniem,” un sagrāva beduīnus kaujā pie Sibillas. Citur teikts, ka viņš devis pavēli ar automātiskajiem ieročiem apšaut kamieļu dzinējus. Sacelšanos apspieda un pedējie ihvani beidza eksistenci.
1932.gadā Ibn Saūds, kas kontrolēja 80% Arābijas pussalas teritorijas, tās apvienoja Saūda Arābijas karaļvalstī. Par tās nodibināšanu tika paziņots 22.septembrī, un Ibn Saūds kļuva par pirmo Saūda Arābijas karali.
1933.gadā Ibn Saūds noslēdza naftas koncesijas līgumu ar amerikāņu naftas kompāniju Standart Oil uz 60 gadiem.
Reliģija. Par savas valsts reliģiju Ibn Saūds ieviesa mērena varianta vahabismu, kam pievērsās jau agrīno iekarojumu laikā. Tas palīdzēja viņam nostiprināt varu un autoritāti arābu vidū.
Zināmā mērā apmuļķojis arī reliģiskos klīriķus savā valstī. Piemēram, tie radio sauca par sātana izgudrojumu, bet Ibn Saūds lika pa to lasīt Korānu no Errijādas. Kad augstākā islāma garīdzniecība paziņoja, ka fotogrāfija ir cilvēku un dzīvnieku attēlojuma aizliegums, tad Ibn Saūds iebilda. Ka tā nav nekas vairāk kā ēnu un gaismas spēle.
1957.gadā Saūda Arābija jaunu naftas atradņu dēļ uzbruka Omānai, kas šo uzbrukumu tomēr atsita Lielbritānijai piepalīdzot.
Saūda Arābijas karalis bija neapmierināts ar Nasera pieaugošo ietekmi arābu pasaulē, un sekmēja Vispasaules musulmaņu līgas nodibināšanu Mekā 1962.gadā. Tā par savu uzdevumu stādīja vahabisma izplatīšanu pretēji nasera sekulārismam un citām islāma formām. Tā kā ieņēmumi no naftas arvien auga, tad ar šīs Līgas palīdzību sāka celt mošejas dažādās pasaules malās.
1964.gadā atteicās no troņa par labu savam brālim Feisalam ibn Abdalazīzam al Saūdam.
Feisals ibn Abdalazīzs as Saūds (1964.-1975.g.).
Halebs (ap 1979.g.).
Biogrāfija. 1979.gada novembrī grupējums ar Errijadas Universitātes studentu Džuhaimanu al Utaiju, pasludinājušu sevi par mahdi, priekšgalā ieņēma Lielo mošeju Mekā. Lai gan Saūda Arābijas policijai izdevās dumpi uzveikt, karalis Haleds bija spiests apstiprināt, ka viņa valdība darbojas saskaņā ar ortodoksālā islāma kanoniem un piekāpties ulemai.
Abdullahs bin Abdelazizs (80.gadi).
Radniecība. Viņa tēvs Abdels Azizalsauds.
Biogrāfija. 6.Saūdu Arābijas karalis.
Dzimis 1924. gadā Rijādā.
1982.gadā kļuva par troņmantinieku.
Fahds (ap 1987.g.).
Biogrāfija. 1987.gada 1.augustā kādi 3-4 simti irāņu svētceļnieku akal sataisīja nemierus pilsētā. Tie izritināja plakātus ar saukļiem, kas noliedza saudarābu karaļa varu. Saudarābi, savukārt, nosprieda, ka šie grib ieņemt Kābu, un policija tos visus nogalināja (jā sūri tie arābu tikumi!). Par to sašutušie irāņi Teherānā pilnībā saspridzināja Saūda Arābijas vēstniecību. Karalis Fahds atvainojās ticīgajiem par „apkaunojumu,” kas nodarīts islāmam šīs vardarbības laikā, taču ieveda stingrus ierobežojumus turpmākai irāņu ienākšanai Mekā.
1990.gadā Fahds lūdza ASV palīdzību pret Sadama Huseina Irākas militārajiem draudiem. Pēc karaļa Fahda uzaicinājuma Sabiedroto spēki sāka ierasties Saūda Arābijā.
1991.gadā vēl Līča kara laikā valsts liberālāk noskaņotie saudarābi vērsās pie karaļa Fahda ar petīciju par vēlētas asamblejas izveidošanu. Tā paša gada maijā karalim lojālā ulema vērsās pie karaļa ar līdzīgu petīciju – tajā gan prasīja izveidot nozīmētu locekļu asambleju, kas sastāvētu no klīriķiem. Novembrī Fahds paziņoja par savu plānu izveidot nozīmētu konsultatīvo padomi, kurā atrastos gan konservatīvie, gan liberāļi.
1992.gada septembrī saudarābu islāmistu klīriķi izdeva „brīdinājuma memorandu,” kas bija vērsts pret karali Fahdu. Dokumentā karaļa politika bija nosaukta par atkāpušos no islāma, un karaļa ģimenes locekļi, kas valstī ieņēma daudzus svarīgus amatus, tika apsūdzēti zagšanā un korupcijā.
1993.gada jūlijā valstī pēc „Komitejas islāma tiesību aizsardzībai” iniciatīvas ieviesa šariata likumdošanu valstī. Pēc kampaņas beigām karalis Fahds nozīmēja šeihu Ben Bazu lielmuftija amatā (karaļa augstākais reliģiskais padomnieks), kas ilgu laiku stāvēja vakants. Vienlaikus saudarābu valdība pastiprināja islāmisko disidentu apspiešanu, tai skaitā arī nepakļāvīgos no ulemas.
Fādrs (1982.-2005.g.).
Radniecība. Pusbrālis - Abdula bin Abdulazizs (nākamais karalis).
Abdulla bin Abdulazizs (2005.-2015.g.).
Abdalla ben Abdels Azīzs al Saūds.
Radniecība. Pusbrālis – Fādrs (iepriekšējais karalis). Brālis - Salmans (nākamais karalis).
Biogrāfija. Kāpis tronī 2005.gada maijā. 2009.gada 14.februārī veica pirmās nopietnās izmaiņas valdībā kopš nākšanas pie varas. Reformas vērstas uz valsts modernizāciju un reliģisko līderu varas nelielu ierobežošanu.
WikiLeaks nopludinātie materiāli liecina, ka Abdulla vairākkārt aicinājis ASV uzbrukt Irānas kodolprogrammai.
2011.gadā „arābu pavasara” ietekmēts, karalis savas valsts sievietēm dāvājis tiesības vēlēt un tikt ievēlētām, sākot ar 2015.gadu. Šīs reformas 25 septembrī pasludināja konsultatīvā padome.
Miris 2015.gada 23.janvārī 90 gadu vecumā.
Salmans (2015.-tagad).
Radniecība. Brālis - Abdulla (iepriekšējais karalis).
Biogrāfija. 2012.gada jūnijā tika nozīmēts par kroņprinci pēc galvenā troņa pretendents prinča Naefa nāves.
Kāpa tronī 2015.gadā 79.gadu vecumā.
Saites.
Arābi.
