Kipu raksts
Šņorīšu mezglu rakstība. Pirmo reizi spāņi kipu aprakstījuši pirms 500 gadiem. Šādu mezglu rakstu izmantoja Dienvidamerikā jau pirms 4500 gadiem, bet inku laikos tas tika plaši izmantots par informācijas nesēju.
Forma. Izgatavots no kokvilnas. Kipu ir baltā, gaiši brūnā, vidēji brūnā un zaļā krāsā. Auklas ir savītas kopā. Krāsas tiek sakombinētas vērpšanas procesā, lai radītu daudzkrāsainus saišķus. Visas auklas pievienotas galvenajai. Tās garums svārstās no 10-514 cm. Uz palīgauklām izšķir triju veidu mezglus: vienkāršo, garo un „E” jeb astoņnieka mezglu.
Atradumi. Pavisam laika gaitā atrasti ap 700 kipām, taču nav atšifrēti.
1. 21 kipu atrasts Peru centrālajā piekrasē inku administratīvajā centrā Puručukā 1956.gadā. Domā ka šai kipu depozītā atsoguļoti tā laika tautas skaitīšanas dati.
2. Karalas atradums – tā ir vecākā (?) Amerikas pilsēta. 2006.gada jūlijā kādi arheologi paziņoja par atradumu.
Hipotēzes.
1. Apgalvo, ka auklu raksti bijuši jau 4500 gadu atpakaļ.
2. Raksti esot binārais kods.
3. Domā, ka inki šādi operēja ar 1500 atsevišķām informācijas vienībām.
4. Ir izteikta doma, ka sanskrita raksts esot grafisks, kipu raksta attēlojums.
5. Vēl uzskata, ka arī senajiem baltiem un latviešiem ir bijis mezglu un šņorīšu raksts: ar ko „dziesmām pielocīja vāceles,” kas, iespējams, bijis kipa.
