Sarkofāgu teksti
Laiks. Vidējās valsts laika teksti sākot ar VIII dinastiju (2200.g.pmē ) un līdz Jaunajai valstij (1576.g.pmē.).
Tapuši pirmajā starplaikā no 2181.-2055.g.pmē.
Saturs. Tā priekštecis (jeb daļa no tiem?) ir „Divu ceļu grāmata,” ko sarakstījuši Tota Heliopoles tempļa priesteri XII dinastijas laikā un ir „Sarkofāgu tekstu” daļa. „Sarkofāgu teksti” savu nosaukumu ieguvuši no tā, ka te ir sakopoti teksti – maģiskās formulas, kas bijušas rakstītas uz augsti stāvošu Vidējās valsts ierēdņu zārkiem un sarkofāgiem.
Fragmenti. „O, Atum, dāvā man saldkaislu ieelpu, kas mājo tavās nāsīs, tādēļ ka es šo olu, kas Lielajā Smējējā, es šī lielā balsts sargs, kas nodala debesis no zemes. Es dzīvoju un viņa dzīvo; es augu un viņa aug; es ieelpoju gaisu un viņa ieelpo gaisu. Esmu tas, kas drupina dzelzi, es apgāju olai riņķī [pat es], Rītdienas Kungs.”
Anubiss Sarkofāgu tekstos. Te Anubiss minēts kā Hesates vai kaķu dieves Bastetas dēls.
Saites.
Senās Ēģiptes rakstu avoti.
Sarkofāgi.
