Raudošās statujas
- Detaļas
- 2 skatījumi
Fenomens, kad reliģiski motivētas koka (tikai?) statujas raud cilvēciskas, reizēm arī asiņainas asaras.
Vēsture. Pirmais tāds gadījums rakstu avotos atzīmēts ar laiku ap 988.gadu. Tad Piselas abatijā (Orleāna, Francija) krucifiksa Kristus sejā parādijušās asaras. Neviens nezinājis teikt, ko gan tas varētu nozīmēt. Tikai pēc tam, kad pilsētā izcēlies spēcīgs ugunsgrēks, to sāka skaidrot kā brīdinājumu no Augstākiem spēkiem.
1953.gada pavasarī Sicīlijā jaunlaulātie no Sirakūzām dāvanā saņēmuši nelielu Sv.Marijas skulptūru. Pēc vairākiem mēnešiem - 29.augustā jaunā sieva, kas tobrīd bija gan grūsna, gan arī stipri slimoja, cītīgi lūdzās šīs statujas priekšā, lūdzot Dievmātei veselību. Piepeši sieviete pamanīja, ka pa Dievmātes statuetes vaigiem tek asaras. Pēc neilga laika sieviete esot izdziedējusies. Tomēr asaras no statuetes esot turpinājušas tecēt. Šo neparasto faktu apstiprinājusi komisija, kurā bijuši policijas, ārstu un garīdzniecības pārstāvji. Šķidrumu izpētīja laboratorijā, kur secināja, ka tas ne ar ko neatšķiras no īstām cilvēka asarām. Šo gadījumu katoļu baznīca uzlūkoja kā brīnumu, ko tā dara visai reti.
1960.gados Sv.Marijas statuja, kas atradās kādā no Romas piepilsētām, negaidīti sāka raudāt asiņainas asaras. Speciālisti no vairākām laboratorijām Romā neatkarīgi viens no otra apstiprināja, ka šķidrums patiesi ir asinis.
1968.gadā Brazīlijā Portoalegres baznīcā. Šai gadījumā no Kristus koka statujas, kas tikusi izgatavota apmēram pirms 300 gadiem, arī sāka izdalīties sarkani asiņains šķidrums. Analīzes esot liecinājušas, ka šķidrums ne ar ko nav atšķīries no asinīm.
1973.gadā sarkanas asaras sāka "raudāt" Jaunavas Marijas statuja Akitā (Japāna). Šoreiz statuja arīdzan "svīda" - šis eksudāts smaržoja pēc lilijām un rozēm. Reiz šī pati statuja sāka liet arī asaras. Tā tas turpinājās ilgu laiku, līdz 1981.gadā šie brīnumi izbeidzās.
1995.gada 2.februārī sarkans šķidrums sācis izdalīties no 40 cm augstas Sv.Marijas statuetes, ko 1914.gadā uz Itāliju atveduši no Bosnijas. Madonna raudāja 14 dienas - līdz 1995.gada 17.martam (kaut kas nav kārtībā ar datumiem!).
2002.gada martā "ieraudājās" statuja Mesīnā (Sicīlija). Šoreiz tā bija tēva Pio skulptūra, kas bija uzstādīta pilsētas centrā. "raudāšanu" pamanīja kāds pilsētas iedzīvotājs. Par to viņš pazinoja vietējam garīdzniekam. Tas, savukārt, noslaucīja sarkano šķidrumu un grasījās doties prom. Tomēr sarkanais šķidrums no statujas tūdaļ turpināja izdalīties. Speciālisti, kas izpētīja šo šķidrumu, savu pētijumu rezultātus nav publiskojuši.
Pētījumi. Kaut ko zinātnieki ir pētījuši un cerējuši izskaidrot - taču nekā.
Itāļu ķīmiķis Luidži Garlaskelli pētījis vienas šādas Sv.Marijas izdalīto sarkano šķidrumu, un tās patiesi izrādījušās asinis.
Skeptiķi apgalvo, ka iespējams dobu statuju piepildīt ar jebkādu šķidrumu, tad acs kaktiņā ieskrāpēt statuju sedzošo krāsu vai glazūru tā, ka šai vietā sāks sūkties šķidrums un statuja "raudās." Tomēr analīzes uzrāda īstas asaras un īstas asinis, nezin gan kā to varētu iestudēt.
Saites.
Dievmātes kults.
Reliģiskie brīnumi.
