Rakstība
Rakstības rašanos uzskata par vēsturisku robežšķirtni šķirtni starp aizvēsturi un vēsturi.
Atsevišķas rakstu zīmes preču marķēšanai Divupē lietoja jau ap 8000.g.pmē., tomēr, iespējams, vecākā rakstība konstatēta Vinčas kultūrā Dienvidslāvijas teritorijā. Tāpat interesants un atklāts paliek jautājums par zīmēm uz Masdazilas oļiem. un rakstu zīmes no IV g.tk.pmē. ir uz Bulgārijā uzietās Gradešņicas plāksnītes.
1925.-1927.gadu arheoloģiskajos izrakumos angļu arheologa E.Makeja vadībā Džemdetnasrā (Irāka, IV g.tk.pmē.) atklātas plašas dzīvojamās mājas, svētnīcas vai pils paliekas, kurās atrastas māla plāksnītes ar piktogrāfiskām zīmēm.
Pirmie alfabēti radās Senajā Ēģiptē un Divupē III g.tk.pmē. Vecākais tāds uzietais feniķiešu alfabēts nāk no Ugaritas. Šī mazā ķīļraksta plāksnīte izstādīta apskatīšanai vēstures muzejā Damaskā (ja Islāma valsts vēl nav sabumbojusi!).
Dienvidamerika patlaban tiek uzskatīta par kontinentu bez rakstības, ja neskaita mezglu rakstus, lai gan šādas tādas domas par senas zīmju rakstības pastāvēšanu tomēr ir - šeit.
Saites.
Burti.
