Rakstība Dienvidamerikā
- Detaļas
- 2747 skatījumi
Saskaņā ar vispārējo uzskatu, senās Dienvidamerikas civilizācijas nepazina rakstību, tomēr šādas tādas ziņas par to ir.
Ziņas par rakstību mitoloģijā. Seno dienvidamerikāņu mutvārdu nostāstos tiek vēstīts, ka rakstība senatnē esot pastāvējusi. Tomēr tā bijusi par iemeslu, lai cilvēku starpā sāktos asiņainas savstarpējas cīņas. Tādēļ pēc šī kara nolemts rakstību aizliegt, esošos rakstu pieminekļus iznīcināt un šo māku aizmirst un neatjaunot.
Tā piemēram, Senās Impērijas 62.valdnieka valdīšanas laikā Senā Impērija beidza savu pastāvēšanu. Esot bijis „brīnumu un pareģojumu laiks,” zemestrīces, komētas, kaimiņu kari. Valstī iebruka ienaidnieki no piekrastes un arī no Andiem. Notika grandiozas kaujas, vienā no tām valdnieku ķēra bulta un izglābās vien 500 kareivju. Arī rakstība uz banānu lapām un akmeņiem tikusi aizmirsta.
Senās impērijas 63.valdnieka Pačakuti IV valdīšanas laikā Dienvidamerikā esot bijis kāds raksts, kurā bijušas ietvertas ziņas par visām senatnes zinātnēm. Šī valdnieka laikā dokumenti iznīcināti.
Huanakauri – inku valdnieks no Senās Dinastijas, kura laikā aizliedza rakstību.
Pētījumi. Ir bijuši arī daži pētnieki, kuri domājuši savādāk un daži atradumi, kas likuši domāt savādāk.
Rafaels Larko Oile, piemēram, ticēja, ka ir atklājis močiku lietotu pupiņu rakstu.
Viktorija de la Harra uzskatīja, ka Parakasas tekstīliju ornamenti ir kāda pirmsinku raksta zīmes.
Čehu pētnieks M.Stingls savā grāmatā "Saules dēlu slava un nāve" ("Slava a smart synu slunce") apgalvo, ka Inku valstī valdošās šķiras vidū rakstība tomēr pastāvējusi, taču tai nav bijis nekāda pielietojuma plašās tautas masās. Tādejādi nav pazīstami nekādi rakstu pieminekļi - ne grāmatas, ne akmeņos iekalti uzraksti.
Virakočas krekls. 1968.gadā Štugartē notikušajā 38.amerikānistiskas kongresā Tībingenas universitātes profesors Tomass Bartels pasauli iepazīstināja ar hipotēzi, ka kvadrātveida ornamenti uz peruāņu krekliem (sauktiem par uncu), ir senās Peru rakstības paraugi. Nolasītajā referātā galvenā uzmanība tika veltīta tā sauktajam Virakočas kreklam. Kreklu rotā 24 grafēmas, dažas no kurām atkārtojas. Zīmju izkārtojums pēc Bartela domām, nav nejaušs, tās attēlo virkni kalendāru faktu - zvaigžņu stāvokļus, lunāros mēnešus un gadu, dažu planētu apriņķošanas periodu ap Sauli.
Čektas petroglifi. Tagad iespējamai paleorakstībai pievienojušies arī šie.
Narcisa Gilbēra grāmatas. Humbolts minējis misionāru Narcisu Gilbēru, kurš pie panosu indiāņiem atradis grāmatu no lapām, līdzīgu acteku grāmatām. Šie indiāņi dzīvoja Ukajali upes rajonā uz ziemeļiem no Limas.
Kalonga akmens. Tādu nosaukumu reizēm piemin, tomēr Aliens.lv 2018./2019.gada ekspedīcijas laikā Peru neizdevās neko par to uzzināt. Iespējams, tāda nemaz nav.
Bļoda Dārgmetālu muzejā Lapasā. Fuente Magna. Akmens bļodas iekšpusē ir vairāku grupu zīmes, no kurām viena grupa izskatās kā ķīļraksts. Reizēm šo bļodu sauc par "Dienvidamerikas Rozetas akmeni." Cita zīmju grupa ir piktogrāfiska. Muzejs riebīgs, fotografēt neļauj - tādēļ aizdomas par viltojumu.
Pokotas monolīts. (Pokotia monolith) Elku tēls Dārgmetālu muzejā Lapasā. Tai pat muzejā, kurā atrodas bļoda ar ķīļrakstu, atrodas arī vēl elku tēls, kuram ar, iespējams, rakstu zīmēm klāta augšstilbu priekšpuse. Elku tēlu pēc stilistikas pieraksta Tiavanakas kultūrai. Tas radīts pirms 1-2 tūkstošiem gadu un uziets 1960.gadā. Tomēr elku tēlu redzējušie atzīmē, ka zīmju skrāpējumi uz elka augšstilbu priekšpusēm izskatās "svaigi," tā ka iespējams viltojums.
Likurnikas akmens. Peru ziemeļos Likurnikas arheoloģiskajā kompleksā uziets akmens ar, iespējams, astronomiskiem simboliem. Tomēr, iespējams, tā ir jau piktogrāfiskā rakstība - šeit.
Saites.
Dienvidamerika.
