Roberta Keta sacelšanās
Šī zemnieku sacelšanās saistāma ar smago un beztiesīgo stāvokli, ko radīja kapitālisma ienākšana Anglijā. Ceļoties aitu vilnas un vadmalas cenai, dikti izdevīgi kļuva audzēt aitas nevis graudus. Līdz ar to tā sauktie „jaunie muižnieki’ meta nost pie malas tradicionālo karošanu un sāka masveidā audzēt aitas. Iesākumā tie pievāca koplietošanas zemes – ganības, bet pēc tam sāka dzīt laukā no mājām arī zemniekus un sagrāba to zemes. Sagrābtās zemes tika „iežogotas” tādējādi vēl vairāk apgrūtinot zemnieku dzīvi.
Vara zemniekus nekādi neatbalstīja un 1549.gadā kā atbilde uzliesmoja zemnieku sacelšanās Austrumanglijā Roberta Keta vadībā. Tas bija sīks muižnieks, kas bija nemierā ar kaimiņos dzīvojošo bagāto zemes īpašnieku spaidiem.
Viņš veda zemnieku vienības uz tuvāko lielo pilsētu Noridžu, bet bagātie pilsētnieki aizslēdza vārtus. Zemnieki apmetās nometnē mežā netālu no pilsētas. Apkārtējo ciemu iedzīvotāji tiem piegādāja pārtiku. Uz nometni nāca arī pilsētas trūcīgie iedzīvotāji un tā te sapulcējās ap 20 000 cilvēku. Pret dumpiniekiem varas iestādes izsūtīja karavīru vienību, ko tiem tomēr izdevās sakaut. Pēc tam tie ieņēma Noridžu.
Zemnieki sastādīja savas prasības karalim. Tie centās panākt, lai tiktu pārtraukta iežogošana un lai lielajiem zemes īpašniekiem aizliegtu izmantot kopienu ganības.
Karalis uz Noridžu nosūtīja lielu armiju, kurā bija muižnieki un ārvalstu algotņi. Izšķirošajā kaujā dumpinieki cieta sakāvi un tika nogalināti vairāk kā 3000 cilvēki. Pašu Robertu Keitu sagūstīja un pakāra. Muižnieki sodīja ar nāvi simtiem dumpinieku.
Sacelšanās rezultāti. Nekādu īpašo rezultātu jau nebija. Lai arī zemnieki turpināja dumpoties arī turpmāk, zemju sagrābšana notika tik un tā. Protestējošie tika represēti un „aitas turpināja apēst cilvēkus.” Tā nesaudzīgi Anglijā ienāca jaunās kapitālistiskās attiecības.
Saites:
Vota Tailera sacelšanās.
Angļi.
