Redīnu kultūra
Tā esot bijusi prasmīgu jūrasbraucēju tauta ar zilām acīm, taisniem deguniem un rūsganiem matiem, kurus atceras tagadējie Maldīvu salu iedzīvotāji.
Pētījumi. 1983.-1984.gados T.Heijerdāls sadarbībā ar arheologu Arni Šelsvoldu veica arheoloģiskos pētījumus Maldīvu salās. Izrakumi atklāja, ka Maldīvu salās ir bijusi attīstīta kultūra, ja 1000 gadus pirms eiropiešu parādīšanās Indijas okeānā. Apmēram 1200 koraļļu salas kopš 1153.gada bija islāma varā, un tas aizliedza cilvēku figūru izstādīšanu. Tādejādi, akmens skulptūra, ko atrada pētnieki, varēja būt vismaz 800 gadu sena. Turpinot pētījumus, tika atklātas daudzas figūras, kā arī svētnīcu drupas. To iespaidīgās dimensijas un bagātīgie rotājumi liecināja par pārticību sālās vēl pirmsislāma periodā. Atradumi parādīja, ka vietējā ekonomika tika bāzēta uz ciešiem kontaktiem ar lielajām kontinantālajām civilizācijām.
Tieši tā – par redīniem, vietējie iedzīvotāji vēl 1980.gadā sauca savus viesus no Amerikas. Vēl joprojām dažiem Bāras salas iedzīvotājiem parādās šīs raksturīgās ārējās pazīmes.
Redīni godājuši dievi-māti Hamumatu (Ham-Mu-Mat), ko vēl šodien godina bilamu tautiņa Rietumindijā.
Pēc viņiem palikušas plašas drupas Maldīvu salās.
Pašreizējo Maldīvu iedzīvotāju valodā oivehi vārds rasage nozīmē „ķēniņš.” Domā, ka tas cēlies no redīniem, kuru monarhi veda savu ģeneoloģiju no Saules dieva.
Lingvistiskās paralēles ar Indas ielejas reģionu radījušas hipotēzi par redīniem kā Indas ielejas civilizācijas dibinātājiem.
Tagadējie maldīviešu jūrnieki līdz pat šai dienai godina redīnus, kad savas kanu laivas priekšgalā izbraucot novieto pāris citronus. Tas tiek darīts par godu senam notikumam, ka laivā ticis uziets mazs bēgļu zēns un nevis padzīts, bet gan pieņemts un pabarots ar augļiem. Jau šāds stāsts vien liecina, ka redīnu gadījumā ir runa par reāli pastāvējušu nevis mītisku tautu.
Kā pirmajā redīni esot izsēdušies Utimu salā, pēc tam Lamu salā un tai apkārtējās. Gamu salā uzieti daudzskaitlīgi artefakti ar saules simboliem. Iespējams, ka redīni izpratuši un augstu vērtējuši Maldīvu salu novietojumu ekvatoriālās joslas centrā.
Redīnu celtnes. Redīnu arhitektūrā raksturīgas celtnes ir tā saucamās havitas – piramidāli uzbērumkalni no zemes un akmeņiem. Praktiski tās visas tikušas orientētas uz austrumiem. Uzkāpšana havitās paredzēta pa rieteņu nogāzi.
Pati lielākā havita atrodas Lamu salā.
Reliģija. Acīmredzams, ka redīnu kultūrā valdījis Saules kults. Par to liecina daudzie Gamu salā uzietie kultūras priekšmeti ar saules attēliem un arī havitu orientācija uz austreņiem.
Par saules kultu arī liecina kādas salas nosaukums – rasgetimu, jo tiek domāts, ka sakne ra nozīmē sauli.
Saistība ar Indas ielejas kultūru. Oivehi valodā bara’baro nozīmē „labs” un „brīnišķīgs.” Tieši tāda pat nozīme tam esot urdu valodā, kas cēlusies no tā zudušā indoeiropiešu valodas dialekta, kas tikusi lietots Hārapas kultūrā IV un III g.tk.pmē.
Atradumi.
Priekšmeti ar Saules attēliem. Uzieti Gamu salā.
Mozaīku krelle. Uzieta Milandas salas havitā. Esot unikāla, sarkani-melna krelle. Tādu kreļļu pagatavošanas darbnīcu arheologi atraka Indas ielejas Lotalas pilsētā.
Saites.
Maldīvu salas.
