Pitekantrops
„Pērtiķcilvēks,” saukts arī par Javas cilvēku.
Cilvēka visagrākā posma pārstāvis, kas dzīvojis apmēram pirms 700 000 gadu.
Atklāšana. Iesākumā tāda eksistenci tīri teorētiski pamatoja Hekelis kā starpformu starp pērtiķi un cilvēku, un nosauca to par „pitekantropu.” Tā paliekas pirmo reizi Javas salā 1891.gadā uzgāja holandiešu antropologs Eižens Dibuā, kas uzskatīja, ka cilvēces šūpulis meklējams Āzijā un cilvēks ir ārkārtīgi līdzīgs giboniem. Viņa vadītā meklētāju grupa uzgāja zobu, galvaskausa vāku un gūžas kaulu Javas salas austreņos. Tais pašos slāņos atrada rupjus akmens rīkus, ko bija darinājis pitekantrops.
Tolaik tās bija vecākās cilvēkveidīgas būtnes atliekas un tika ierindotas (gan ar lieliem iebildumiem) kā homo erectus sencis. Tolaik viņu uzskatīja par starpposmu cilvēka un pērtiķa starpā.
Sugas. Pitekantropa pasuga bija sinantrops („Ķīnas cilvēks”).
Apraksts. Smadzeņu apjoms bija krasi lielāks, nekā pērtiķiem – apmēram 1 l.
Saimnieciskā darbība. Darināja jau sarežģītākus darbarīkus nekā australopiteki. Mācēja kurt uguni.
Vecums. Dzīvoja pirms 700 000 gadu (agrākos avotos rakstīts, ka pirms 1 miljona gadu).
Atradumi.
Pirmais pitekantropa atradums. To veica Eižens Dibuā 1891.gadā Javas salā (Indonēzija). Tika uzietas galvaskausa paliekas, kas precīzi atbilda teorijai par pitekantropu.
Saites.
Cilvēka evolūcija.
