Cilvēka evolūcija
https://www.youtube.com/watch?v=uUYDNLfspEQ
Cilvēka izcelšanās oficiālā doktrīna. Ģenētikas dati liecina ka modernā tipa cilvēks izcēlies Āfrikā.
Cilvēka evolūcijas stadijas - periodi, kuros cilvēkam raksturīgs noteikts, samērā stabils pazīmju komplekss:
1. Australopiteka stadija - to bieži sauc arī par dzīvnieka-cilvēka pārejas stadiju.
2. Arhantropa stadija.
3. Paleoantropa stadija.
4. Neoantropa stadija.
65 miljoni g. atpakaļ. Cēlušies pirmie primāti.
30 miljoni g. atpakaļ – parādījās pirmie attīstītie pērtiķi driopiteki („koku pērtiķi”). Tie vēl nebija cilvēki, bet tiem bija attīstītas ekstremitātes. Smadzenes tiem bija lielākas kā citiem pērtiķiem – tātad gudrāki. Prmo reizi sāka iztaisnoties to mugurkauls un tie jau visai bieži staigāja uz pakaļkājām.
25 miljoni g. atpakaļ - parādījās pirmais pērtiķis, kuru varētu uzskatīt par cilvēka senci
14 miljoni g. atpakaļ - atklājumi Austrumāfrikā liecina, ka notika pāreja uz hominīdu (cilvēkveidīgu pērtiķi)
11 miljoni g. atpakaļ – parādījās pirmais cilvēkpērtiķis, kuru var ierindot sugā homo.
10 miljoni g. atpakaļ – parādījās pirmais ramapiteks. Šis pērtiķis ir interesants ar to, ka pirmo reizi nokāpa no koka un ar to, ka pārgāja uz gaļas ēšanu. Dažāda pārtika stimulēja galvas smadzeņu šūnu attīstību.
7 miljoni gadu atpakaļ (apmēram). Cilvēka senči sāka staigāt uz divām kājām.
Vēl pirms 4,5 miljoniem gadu mūsu sencis izskatījās pa pusei pērtiķis, pa pusei – cilvēks.
4,4 miljoni gadu atpakaļ – pirmais puscilvēks, australopiteks. 1924.gadā austrāliešiu izcelsmes zinātnieks R.Ā.Dārts uzgāja pirmās australopiteka atliekas Etiopijā. Gandrīz 100 gadus pēc tam tika apspriesta Āfrikas savannas loma agrīno hominīnu evolūcijā. 1925.gadā R.Dārts izvirzīja teoriju par cilvēka senču iznākšanu no mežiem uz savannām, jo klimata izmaiņu rezultātā mežu platības samazinājās un nebija citas izejas, kā pielāgoties jaunajiem vides apstākļiem
Pirms 3 miljoniem gadu. Sākas straujš smadzeņu palielināšanās process. Ļoti ātri mūsu sencis saprata, ka izmantot darba rīkus ir daudz izdevīgāk, nekā darboties kailām rokām. Mūsdienās zinātnieki pārliecināti, ka smadzenes palielinājās, jo ievērojami uzlabojas pārtikas kvalitāte un palielinājās tās daudzums.
2,5 miljoni gadu atpakaļ – radās pirmās par cilvēkiem uzskatāmās būtnes – „Prasmīgais cilvēks” (Homo habilis), kas aizsāk cilvēku ģinti un pastāv pasaulē līdz pat pirms 1,44 miljoniem gadu. Tie pirmie prot gatavot akmens darbarīkus.
2(1,8?) miljoni gadu atpakaļ – Āfrikā izceļas „Stāvus staigājošais cilvēks” (Homo erectus). Kādu laiku tas Āfrikā dzīvo kopā ar „Prasmīgo cilvēku.” prom no Āfrikas (1.migrācijas vilnis), taču pirms 100 000 gadu izmiruši.
1,8 miljoni gadu atpakaļ – No Homo erectus atšķeļas dažas mazākas pasugas, kas pamazām izceļo no Āfrikas. Te laikam sākumu ņem oficiālā doktrīna par trim izceļošanas viļņiem, un šis nu ir „pirmais vilnis.” Vecākais homo uziets ārpus Āfrikas – Gruzijas Dmanisi ciemā. Atradums nopietns un oficiālās zinātnes akcptēts.
Tieši ar vecumu 1,8 miljoni gadu tiek datēts visvecākāis uzietais akmens cirvis, atrasts meteorīta krāterī Malaizijā - tuvāk šeit. Iepriekš par senāko uzskatīts 1,6 miljoni gadu vecs akmens cirvis no Āfrikas. iespējams, Malaizijas cirvis liks pārskatīt priekšstatus par cilvēka izplatību uz Zemes.
1,2 miljoni gadu atpakaļ – pirmās liecības par Homo antecessor, kas tagad tiek uzskatīts par neandertālieša un modernā cilvēka kopīgo priekšteci.
700 000 g. atpakaļ – parādījās pitekantrops. Pirmās pitekantropa atliekas uzgājis holandiešu antropologs Eižens Dibuā Javas salā 1891.gadā. Turpat arī rupji darināti akmens darbarīki.
600 000g. atpakaļ – cilvēkveidīgie nonākuši līdz Eiropai un senākā tāda liecība ir Homo heidelbergensis atstātie pēdu nospiedumi vulkāna pelnos.
Sākas otrais izceļošanas vilnis.
Pirms 500 000 gadu. Sencilvēka (tas vēl nebija mūsdienu cilvēks!) smadzeņu tilpums visai strauji (lai neteiktu vairāk!) palielinājās līdz 1350 cm3, un tāds arī palika visu šo laiku līdz pat mūsdienām.
300-500 000 g. atpakaļ – šai laikā no Āfrikas izceļoja neandertāliešu senči (2.migrācijas vilnis).
400 000 g. atpakaļ. Pēdējie ar cilvēku saistīti atklājumi liecina par to, ka civilizācijas vecums ir ap 400 tūkstošiem gadu.
300 000 g. atpakaļ – pirmais mūsdienu cilvēks – homo sapiens, neandertālietis.
Pirms 196 000 gadu (varbūt arī agrāk). Pēc pašlaik visizplatītākās teorijas (izvirzījis pirms 15 gadiem – laikam 1991.g., profesors Kriss Stringers, kas vadījis programmu „Cilvēka izcelšanās” Londonas Dabas vēstures muzejā) cilvēki beidzot kļuva līdzīgi mūsdienu cilvēkiem – t.i., ārēji nebūtu atšķirami. Tādus anatomiski modernus cilvēkus Etiopijā atradis (laikam pie Omo upes!) arī Dr.Frenks Brauns (Nature, 17.02.2005.), un tie ir 196 000 gadu veci. Tas ir senākās uzietās liecības par Homo sapiens izcelsmi.
Mūsdienu modernā cilvēka senči tika radušies Āfrikas kontinentā un palikuši tur izolēti apmēram 150 000 gadu. Pie tam šos 150 000 gadu tie atradās dzīvnieciskā attīstības stadijā kulturoloģijas ziņā.
Lai arī ārēji šie cilvēki bija līdzīgi mums, tomēr to uzvedība atpalika no nervu sistemas darbības tipa. Ir milzīgs pārrāvums laika starp modernā cilveka mūsdienīgo izskatu un mūsdienīgo uzvedību – tas irvisgalvenakais antropoloģijas jautājums!
Otrs noslēpumainais aspekts ir tas, ka, liekas, moderno cilvēku rasanās process ir norisis tikai Āfrikā. Citas pasaules daļās joprojām bijuši sastopami tikai daudz primitīvāki hominīdi. Tā piemēram, Āzijā dzīvoja Homo erectus, kura smadzeņu apjoms bija 2/3 no mūsējā. Pie tam, šis primatu veids palika nemainīgs līdz pat brīdim, kad bija jasatiekas ar moderno cilvēku pirms 50 000 gadu.
120 000 g. atpakaļ vai 60-70 000 g. atpakaļ - otrais moderni cilvēku izceļošanas vilnis no Āfrikas (otrais laiks minēts arī pēc Krisa Stringera). Tie sāk ātri apdzīvot Āziju un Eiropu.
Ap to pašu laiku Altaja kalnos ierodas deņisovieši.
Pirms 100 000 gadu. Sākot ar šo laiku cilvēki izradījuši pirmas simboliskas domāšanas pazīmes, bez ka mūsu dzīve būtu neiedomājama. Senakie per to liecinosie atradumi nak no D-Āfrikas (DĀR) – rūpīgi gatavoti kaula instrumenti, trausli un nepraktiski. Iespaids, ka tie darinati zināšanu uzkrāšanai nevis praktiskai lietošanai, tatad sainiekam tie varētu būt ar simbolisku nozīmi. Nakamais tāds atradums ar simbolisku nozīmi arī nāca no D-Āfrikas Blombas alas (neliela okras krāsas plaksnīte ar ģeometrisku ornamentu). Tepat tika uzietas arī senākās patreiz zināmās rotaslietas – caururbti gliemežvāki.
Šo atradumu vecums ir 77 000 gadu. Tie ievadīja ta saucamo „simbolisko revolūciju,” kura īpaši neizmainīta veida turpinajas līdz 40 000 gadu senai pagatnei – pirmajiem alu gleznojumiem. Atbilstoši „revolucionarie” prieksmeti tika uzieti galvenokārt Āfrikā un Levantē. Tatad arī uzskata, ka tikai seit ir dzīvojusi anatomiski modernie cilvēki (tomēr ir izņēmums – Austrālija!).
Pirms 50 000 g. – sākas trešais izceļošanas vilnis no Āfrikas. Modernie cilvēki sāk apdzīvot D-Āziju.
Pirms 40 000 g. Modernais cilvēks sasniedz Eiropu un Austrāliju.
Bijuši vajadzīgi tikai 10 000 gadu, lai sasniegtu Austrāliju. Citos avotos teikts, ka modernais cilvēks ieradās Austrālijā jau pirms 75 000 gadu.
Tas viss ir diezgan pārsteidzoši, jo tad sanāk, ka visu lielo Āziju cilvēki pārstaigājuši burtiski dažās paaudzēs, pie kam vēl pārvarējuši ūdeni līdz Austrālijai. Citu antīko cilvēkveidīgo pārstāvju pirms tam Austrālijā nav bijis. Šāds ceļojums diezin vai būtu varējis notikt, ja cilvēks toreiz nebūtu bijis pazīstams ar simbolismu.
Pirms 40 000 g. Tik sens ir vecākais zināmais moderno cilvēku atradums DA-Āzijā. Lūk, pagaidam neizprasta pretruna, jo diezin vai Austrāliju varētu sasniegt nešķērsojot Āziju?!
Zinātnieki atzinuši, ka pirmos 5-7 miljonus gadu seno cilvēkveidīgo būtņu un cilvēku darbība nebija vērojama nekāda tieksme uz simbolismu (tomēr ir daži mazskaitlīgi un pavisam noslēpumaini izņēmumi). Ļoti lēni mainījās darbarīku formas, radušās nelielas izmaiņas atkal tika ekspluatetas ļoti ilgu laiku.
Pirms 35 000 g. – Eiropā parādījās cits homo sapiens bez neandertālieša, kromaņjonietis, kas būtībā bija tas pats no Āfrikas izgājušais modernais cilvēks.
Vienlaikus sākās neandertāliešu izmiršana. Par tās iemesliem tiek minētas klimata maiņa, karš ar modernajiem cilvēkiem u.c.
Pēc tam apmēram 10 000 gadu abas homo sapiens sugas dzīvoja vienlaikus.
32 500–30 000 g. atpakaļ – Rietumeiropā (vecākie ir Francijas Šoves alā, Ardešas departamentā) pēkšņi parādījās augstas kvalitātes alu zīmējumu kultūra. Tās norāda par krasu cilvēka uzvedības maiņu. Tās iemesli pašreiz nav zināmi.
30 000–25 000 g. atpakaļ – ar šādu laiku datē visvecākos alu zīmējumus no Austrālijas Keipjorkas alām Kvīnslendas pavalsts ziemeļos. Ir pamats domāt, ka daži no citu austrāļu alu zīmējumiem arī varētu būt vecāki, taču patlaban nav izdevies tos daudz maz precīzi datēt.
25 500–23 500 g. atpakaļ – ar šādu laiku datē visvecākos alu zīmējumus no Āfrikas „Apollo-1” alas Namībijas DR. Par to autoriem uzskata bušmeņu senčus. Pēc tam Āfrikas alu mākslā vērojams ilgs pārtraukums – nākamie ir tikai 10 500 gadu vecie zīmējumi no Bišu alas Matoposā, Zimbabvē.
24 000 g.atpakaļ – pēdējie neandertāļu atradumi Gorhemas alā Gibraltārā. Šo pasugu var uzskatīt par izmirušu, iespējams, ar modernā cilvēka līdzdalību.
17 000 g. atpakaļ. Senākās ziņas par Flores salas (Indonēzijā) pundurcilvēkiem Homo floresiensis.
17-15 000 g.atpakaļ – Agrīnais Magdalēnas periods. Turpinājās alu māksla.
15-13 000 g.atpakaļ – Vidējais Magdalēnas periods. Alu māksla sasniedz savu kulmināciju.
13-11 000 g.atpakaļ - Vēlīnais Magdalēnas periods. Alu mākslas noriets.
12 000 g. atpakaļ – eiropiešu ādas krāsa kļūst gaišāka.
Izmirst Homo floresiensis.
11 000 g. atpakaļ – izmirst Sarkanā brieža alas cilvēki Ķīnā. Homo sapiens paliek par vienīgo valdošo cilvēu sugu uz Zemes. Tiesa, kaut kur vēl blandās lielpēdis Sniega cilvēks.
12-9 000 g.atpakaļ – tā saucamā „neolītiskā revolūcija”: rodas keramika, metalurģija, lauksaimniecība, simboliskā rakstība.
Cilvēks ir kļuvis par cilvēku. Tālāk vairāk konkrētības un lielāka faktu dažādība - sākas jau cilvēces rakstītās vēstures periods.
Cilvēku un šimpanžu atšķelšanās. Cilvēki un pērtiķi pieder vienai dzīvnieku grupai, ko sauc par antropoīdiem. Gadu desmitiem noris niknas diskusijas par šīs grupas izcelsmi. Valdošais uzskats ir tāds, ka antropoīdi izcēlušies vai nu no izmirušās Omomyidae sugas, vai lielacainajiem primātiem no Tarsius grupas, kuru attāli senči vēl joprojām dzīvo Dienvidaustrumāzijā.
Ilgu laiku tika salīdzinātas dažādu rasu cilvēku un šimpanžu mitohondrālais DNS, un noskaidrojās, ka katrā atsevišķā gadījumā molekula uzrāda zināmas novirzes. Ja par etalonu tiek ņemta šimpanzes DNS molekula, tad pamazām ir izsekojama novirze molekulas uzbūvē un sākas pakāpeniska primātu zara atdalīšanās. Iedzimtības viela parāda, kā bioķīmiskā līmenī no pērtiķiem atdalījies cilvēks. Tā kā ir zināms DNS atšķirību veidošanās ātrums paaudzes laikā, tad ir viegli aprēķināt, ka saprātīgais cilvēks uz Zemes radies pirms 200 000 gadiem,
No etalona visvairāk atšķirīgi nēģeri. No tā izriet secinājums, ka pirmie cilvēki radušies Āfrikā. Vēl vairāk – mitohondrīālā DNS analīze parādīja, ka viss cilvēku dzimums varēja rasties tikai no vienas vienīgas mātītes/mātes, mītiskās Ievas.
Tie no sava kopīgā senča atšķēlušies pirms 4,1 miljona gadu. Par to liecina jaunākais pētījums, balstoties uz četros dažādos reģionos paņemtiem cilvēku, šimpanžu un gorillu DNS analīzēm. Aprēķināts, ka tobrīd kopīgo senču skaits visā pasaulē bijis ap 65 000. Bijuši arī citi primāti, taču tiem ar cilvēkiem nav ģenētiskas saites. Iepriekšējie laika aprēķini bijuši visai atšķirīgi. Tie svārstās no 2–10 miljoniem gadu.
Zinātniskās domas vēsturiskā attīstība. Savulaik britu zinātnieks Teds Nilds izteica pieņēmumu, ka cilvēka parādīšanos izprovocējušas dabas kataklizmas, kas sākušās "kosmiskas bombardēšanas" dēļ. Viņa teorija bija balstīta uz zviedru zinātnieka Birgera Šmitca pētījumiem - pirms 470 miljoniem gadu milzīgs asteroīds orbītā starp Marsu un Jupīteru sašķīda druskās un nākamos 10 miljonus gadu atlūzas krita uz mūsu planētu. Tādejādi, pēc Nilda domām, daudzkārtīgi paātrinājās bioloģiskā evolūcija un parādījās jaunas dzīvnieku sugas.
2007.gadā starptautiska zinātnieku grupa atdzīvināja hipotēsi par to, ka dzīvība uz Zemes parādījusies no Marsa. Dzīvība no Marsa ieradās uz Zemes Marsa meteorīta veidā.
Raksti.
Visiem zilacainajiem cilvēkiem bijis viens kopīgs sencis.
Cilvēku senākie priekšteči - maisveidīgi jūras radījumi.
Vai cilvēka evolūcija turpināsies?
Evolūcijas grimases jeb kā izskatīsies mūsu pēcteči?
Deņisovieši - paleolīta cilvēku trešais zars.
Klimata izmaiņas un cilvēka attīstība.
Neandertālieši un anteneandertālieši – cits skats uz cilvēka evolūciju.
Sites.
Bioloģija.
