Aliens

Prāga

Čehijas galvaspilsēta - zelta torņu pilsēta, viena no skaistākajām Eiropā.

Vēsture. 1420.gadā vācu feodāļu 100 000 lielais krustnešu karaspēks aplenca husītu Prāgu, taču to neieņēma.
Ar kauju pie Prāgas beidzās Trīsdesmitgadu karš 1648.gadā.
II Pasaules kara laikā (1939.-1945.g.). 1945.gada 14.februārī (tad pat, kad bombardēja Drēzdeni) angļu-amerikāņu aviācija bumboja arī Prāgu. Amerikāņu bumbvedēji B-17 Flying Fortress uzlidoja Prāgai 1945.gada 14.februārī, lai gan sākotnēji Prāga nebija amerikāņu uzlidojuma galamērķis. Vismaz tā vēlāk apgalvoja ASV GKS pavēlniecība - lidmašīnas esot lidojušas bumbot Drēzdeni, bet nomaldījušās un nobumbojušas Prāgu. Uz pilsētu tika nomestas vairāk kā 50 t bumbu. Gāja bojā 700 cilvēki, gandrīz 1200 Prāgas iedzīvotāji tika ievainoti, 11 000 pilsētnieku palika bez pajumtes.
Čehu vēsturnieks Jans Ugliržs uzskata, ka Prāgas bumbošana tomēr nebijusi nejauša, jo Prāga kalpojusi kā rezerves mērķis gadījumā, ja būtu šķēršļi aviacijai bumbot Drēzdeni. Par mērķi kļuvušas Prāgas dzelzceļa stacijas - Galvenā un Smihovas. Tomēr slikto laika apstākļu dēļ bumboti tika dzīvojamie kvartāli starpstacijām. Prāgas iedzīvotājus neviens nebija brīdinājis  un tie uzlidojumam bija pilnīgi negatavi. Tādēļ arī bija tik liels upuru skaits, lai gan bumbošana turpinājās tikai 5 minūtes.
Oficiālo versiju par kļūdu apgāž ieraksts vecākā seržanta Džona Vinshotena dienasgrāmatā, kurā tas atzīmējis, ka "mērķis bijis redzams," bumbošanu veica, lai atbalstītu krievu uzbrukumu. Tāda atbalsta vērtība gan ir apšaubāma, jo krievi iegāja Prāgā tikai 1945.gada 9.maijā.
Prāgā atradās arī uzņēmumi, kas izlaida vērmahtam nepieciešamu produkciju. Tomēr bombardēšanas laikā pat minimāli necieta neviena no šīm rūpnīcām un arī darbs tajās neapstājās. Iespējams, anglosakši vēlējās rūpnieciski vājināt sarkankrievu ietekme nonākošoreģionu, tomēr šai teorijai pretī runā tas pats, ka postījumi rūpnieciskajos objektos bija minimāli.
1945.gada 25.martā uzlidojumu Prāgai veica jau 650 bumbvedēji, tas nebija daudz postošāks,lai gan tajā piedalījās 10 reizes vairāk lidmašīnu. Arī šoreiz upuru skaits bija mērāms simtos.
Prāgas atbrīvošana (1945.g.). 1945.gada maija sākumā vāce ģenerālfeldmaršals Ferdinands Šērners koncentrēja Prāgā nozīmīgu armijas grupas "Centrs" spēkus un bija noskaņots padarīt Prāgu par "otru Berlīni," lai pēc iespējas ilgāk pretotos sarkankrieviem. Īstenībā jau galvenais vācu uzdevums bija pēc iespējas novilcināt laiku, lai varētu padoties rietumu sabiedrotajiem, kas bija apstājušies tikai 80 km uz rieteņiem no Prāgas.
Čehi Prāgā 1945.gada 5.maijā sacēlās pret vācu garnizonu. Šai laikā mazliet uz austreņiem no Prāgas atradās Krievu atbrīvošanās armijas 1.divīzija - Bunačenko (Буняченко) divīzija, kas bija patvaļīgi atstājusi pozīcijas frontē un devās Austrijas virzienā, cerot padoties Sabiedrotajiem. Čehu dumpinieki sazinājās ar krievu divīziju un palūdza palīdzību. Bunačenko piekrita, lai Prāga nonāktu nekomunistisko čehu rokās pirms krievpadomju armijas ienākšanas. Bet viņi paši, kā sacēlušos čehu sabiedrotie, netiks izdoti sarkankrieviem. 
Vlasovieši skaitliski bija gandrīz 2 reizes vairāk par vācu garnizonu. Kaujas Prāgā turpinājās 3 dienas un 8.maijā daudzi Prāgas rajoni jau atradās sacēlušos rokās. Tad Bunčenko saprata, ka čehi viņu netaisās atbalstīt un arī neizdošanas garantijas negrasās dot. Tādēļ vlasovieši nekavējoties pārtrauca operāciju un atsāka savu gājienu uz Austriju, pametot Prāgu. Pēc dažu aculiecinieku stāstītā čehi lūguši tos nepamest vienus pašus pret vāciešiem.
Tai pat dienā armijas grupas "Centrs" komandieris ģenerālfeldmaršals Ferdinands Šērners pieprasīja, lai viņa karaspēks dotos cauri Prāgai bez šķēršļiem. Sacelšanās vadība piekrita šiem noteikumiem. Vairums vāciešu patiesi bez traucējumiem izgāja cauri pilsētai, tomēr 9.maijā atnākušie krievpadomju spēki Prāgas nomalēs vēl vairākas stundas sīvi cīnījās ar vācu garnizona paliekām.
Tādēļ tagad iet runas, ka čehi vlasoviešiem Prāgā varētu uzlikt pieminekli vai kaut piemiņas plāksni.
9.maijā Prāgā iegāja 1.Ukrainas frontes 3. un 4. tanku armijas daļas, ko komandēja I.Koņevs. Vācieši atkāpās no Prāgas vēl joprojām cerot padoties amerikāņiem. Tomēr lielāko daļu vācu armijas aplenca sarkankrievi. Tomēr viena vācu karaspēka visai kaujasspējīga grupa vairāk kā 7000 vīru skaitā izlauzās un iespēja tikt līdz amerikāņiem - tās bija esesiešu divīzijas paliekas, tai skaitā Das Raich, ko komandēja SS obergrupenfīrers Kāris Frīdrihs fon Puklers-Burghauss. Komandieris negribēja padoties sarkankrieviem, jo, iespējams, būtu bijis atbildīgs par represijām Krievijas teritorijā 1941.-1942.gados.
Amerikāņu pozīcijas vācieši sasniedza 9.maijā, bet tie atteicās pieņemt kapitulāciju. Tad esesieši ierīkoja nocietinātu nometni pie Slivicas ciema. 11.maijā šeit notika viena no pēdējām kaujām pēc Vācijas kapitulācijas. Vācu nometnei uzbruka čekistu (НКГБ СССР) diversantu grupa, ko komandēja kapteinis Jevgēņijs Olesinskis (Евгений Олесинский). Mazliet vēlāk kaujā iesaistījās arī Sarkanās armijas regulārās daļas, atbalstu sniedza amerikāņu 3.armijas karaspēka daļas. Sarkankrievu trieciens nometnei turpinājās vairākas stundas, no 7000 esesieši zaudēja tūkstoti, Fon Puklers nošāvās. Tā tika sagrautas vācu armijas "Centrs" atliekas.

Aplūkojamie objekti. Prāgā ir vairāk nekā 100 pilis un muižas.

Prāgas pils. Prāgas Hradčani rajonā. 
Apraksts. Viens no pasaules lielākajiem cietokšņiem. Celta IX gs. otrajā pusē. Gadsimtu gaitā tā pārcietusi karus un ugunsgrēkus, izveidojies lielisks komplekss, kas satur romāņu, gotikas, renesanses un baroka stila elementus. 
Pils iekšienē atrodas trīs laukumi. 
Trešajā slejas Sv.Vita katedrāle, kuru gotiskā stilā sāka celt jau 926.gadā, bet pabeidza 1929.gadā. Katedrāles fasāde, kas veidota no diviem spiciem torņiem, uzskatāma par jaunās gotikas stila šedevru. Ēka ir 39 m augsta un 47 m gara. Viens no torņiem ir gandrīz 100 m augsts. Līdz tai var aizbraukt ar 22.tramvaju.
Zelta ieliņa. Ieliņa ar miniatūrām mājelēm, kur tirgo suvenīrus. Ieeja par 50 čehu kronām.

Vecpilsētas laukums.
Klamgallasas pils. 1707.gadā projektēja austriešu arhitekts J.B.Fišers fon Erlahs.

Karlovo Lazņe. Lielākā Prāgas diskotēka, izvietota četros stāvos. Katrā stāvā atšķirīga stila mūzika. Ēkā kādreiz atradusies pirts, tādēļ interjers padrūms – betons un apkures katli.

Kārļa tilts. Uzcelts pēc karaļa Kārļa IV pavēles, kalpo kā pilsētas vizītkarte. Savieno upes Vltavas abus krastus. 
Pēc konsultācijām ar astrologiem un astronomiem par vislabāko darbu sākšanas laiku, Bohēmijas karalis un nākamais Svētās Romas impērijas imperators Kārlis IV 1357.gada 9.jūlijā ielika tilta pamatakmeni. Līdz 1841.gadam tilts bija vienīgā saikne starp abām pilsētas pusēm.
Apraksts. Viens no populārākajiem tūrisma objektiem Prāgā, gadā to apmeklē 4 miljoni tūristu. Tas ir 516 m garš un 10 m plats gājēju tilts pār Vltavas upi. Uzejas no abām pusēm apsargā divi masīvi torņi, rotāts ar skulptūrām.

Miniatūru muzejs. Eksponāti jāaplūko ar lupu:
      • Ludviga van Bēthovena attēls uz magones sēkliņas pusītes,
      • Adatas acī iestrādātu kamieļu karavānu.

Petršinas kalns. Populārs Prāgā. Tā virsotnē atrodas 60 m augsts skatu tornis – tas veidots pēc Eifeļa torņa līdzības. 

Prāgas Kārļa universitāte. Šeit var apgūt latviešu valodu un literatūru. Bibliotēku latviešu valodā sāka veidot jau pirms Otrā pasaules kara. Tagad tajā ir daudzi bibliogrāfiski retumi. Filozofijas fakultātes Slāvistikas un Austrumeiropas studiju institūta Baltistikas kabinetu vada kāds Pāvels Štolls, kas latviski runā bez akcenta. Viņš ir arī čehu – latviešu kluba priekšsēdētājs, kas darbojas no 1990.gada. Viņa ideja ir, ka viena iela Prāgā jānosauc Rīgas vārdā, un tagad vairākus gadus tāda jau ir. Latvijas iela Prāgā ir jau no XX gs. 20.gadiem.

Rātsnams. Atrodas Vecpilsētas laukumā. 70 m augstajā Rātsnama tornī atrodas sarežģīti konstruēti astronomiskie kuranti. Meistaram, kas tos darinājis, izdūra acis, lai viņš nespētu tādus radīt nevienā citā pilsētā. Katru stundu zem pulksteņa pulcējas tūristi, lai redzētu apustuļus un Nāvi, kas parādās, kad laikrādis iezvana kārtējo stundu. 

Šveika krodziņš. Te valda pēckara laika atmosfēra. Uz aprakstītajām sienām atrodas arī Latvijas prezidentes paraksts. Ir dabūnama ēdienkarte latviešu valodā. Rekomendē gulašzupu ar svaigi izceptu baltmaizi apaļos rimbuļos. Čehu alus šķirnes: Kozel, Velvet un Krušovice.

Muzikālās strūklakas.
Vāclava laukums.

Muzeji.
Seksa muzejs. Izstādīti vēsturiski seksa instrumenti.
Franča Kafkas muzejs. 

Prāgas hoteļi. Czech Inn
                        76 Francouzski
                        Tālrunis: + 42 0267 267600
                        www.czech-inn.com
                       10.00 Ls par nakti

Saites.
Čehija.