Aliens

Čehija

Česhy, Česka Republika.
Čehu apdzīvota valsts Eiropas centrā.

Galvaspilsēta - Prāga.
Platība - 78 900 kvkm.
Iedzīvotāji - 10 350 000 (1980.g.). 94% čehu, 3,9% slovāku, 0,7% poļu, 0,7% vāciešu. 7,6 miljoni (1870.g.), 9,4 miljoni (1901.g.), 10,7 miljoni (1931.g.), 8,8 miljoni (1947.g.), 9,6 miljoni (1961.g.), 10 miljoni (1975.g.), 10,4 miljoni (1980.g.).

Ģeogrāfija. Lielākajā daļā Čehijas atrodas Čehu masīvs, nomalēs - Sudeti, Čehu mežs, Šumava, Rūdu kalni, vidienē - Čehijas-Morāvijas augstiene, kas veido ūdensšķirtni starp Labu (Elba) un pietekām Vltavu un Morāvu.

Vēsture. Apdzīvota kopš paleolīta - pazīstamākais tā laika atradums ir Vestonices Venēra. Vēl - neolīta keramika.
II g.tk.pmē. beigās Čehijas teritorijā apmetās Lužicas kultūras ciltis. Arī Halštates un Latēnas kultūru atradumi.
T'pat uzieti trāķiešu, skitu un ģermāņu kultūras paraugi.
Ap IV gs.pmē. Čehijas teritorijā apmetās ķelti, no II gs.pmē.-I gs.mē. te dzīvoja ķeltu cilts boji, tādēļ novads ieguva Bohēmijas nosaukumu (Bohemia - latīņu val.).
Mūsu ēras sākumā Čehijas teritoriju iekaroja ģermāņu ciltis - markomāņi un kvadi.
V-VI gs. Čehijas teritorijā apmetās slāvu, galvenokārt čehu, ciltis.
623.-659.gados Čehijas teritorija ietilpa slāvu kņaza Samo valstī.
Čehija Lielmorāvijas valsts sastāvā. IX-X gs. Čehijas teritorija ietilpa Lielmorāvijas valstī, kur sāka veidoties feodālās attiecības. IX gs. Čehijas teritorijā izplatījās kristietība - sākumā pareizticība, vēlāk katolicisms. Ap 863.gadu no Bizantijas uz Lielmorāviju tika nosūtīti brāļi Kirils un Metodijs - slāvu rakstības pamatlicēji.
Prāgas kņaziste (895.-). 895.gadā no Lielmorāvijas valsts atdalījās Prāgas kņaziste, ko līdz 1306.gadam pārvaldīja kņazi Pršemislovci. Prāgas kņaziste kļuva par agrās feodālās čehu valsts kodolu. No 1029.gada (pēc citām ziņām - no 1019.g.) Čehijā ietilpa arī Morāvija. 1085.gadā čehu kņazs ieguva karaļa kroni, no 1198.gada Čehija kļuva mantojama karaliste.
XIII-XIV gs. Čehijā uzplauka lauksaimniecība un kalnrūpniecība - sudraba rūdas atradnes Jihlavā un Kutnahorā, attīstījās preču-naudas saimniecība, amatniecība un ārējā tirdzniecība, nostiprinājās feodālās attiecības.
XIII gs. beigās - XIV gs. sākumā Čehijā izveidojās feodālā kārtu monarhija.
XIII gs. sākās vācu feodāļu uzbrukumi.
1310.-1437.gados čehu zemes ietilpa Luksemburgu dinastijas valdnieku īpašumos.
Kārlis I (Čehijas karalis 1346.-1378.g., no 1347.g.  - Svētās Romas imperators Kārlis IV) izdeva 1356.gadā Zelta bullu, kas veicināja Čehijas nostiprināšanos.
1348.gadā nodibināja Prāgas (Kārļa) universitāti.
XV gs. sākumā antifeodālo un nacionālo kustību veicināja J.Huss un no tā mācības atvasinātā husītu kustība.
Hābsburgs Maksimiliāns I, kļuvis par Svētās Romas impērijas ķeizaru 1493.gadā, izdevīgi izprecināja savus radiniekus un ieguva Čehiju (arī Nīderlandi, kā arī Ungārijas un Spānijas troni).
Hābsburgu dinastijas valdīšanas laikā (1526.-1918.g.) tas bija oficiāls Čehijas nosaukums - Bōhmen (vācu val.). 1526.gadā čehu feodāļi ievēlēja par Čehijas karali Austrijas erchercogu Ferdinandu I Hābsburgu. Čehu zemes ietilpa Hābsburgu dinastijas valdījumos līdz pat 1918.gadam.
1547.gada Čehu sacelšanās bija pirmā atklātā cīņa pret Hābsburgiem, bet 1618.-1620.gadu sacelšanās veicināja Trīsdesmitgadu kara (1618.-1648.g.) izcelšanos.
Pēc Hābsburgu un viņu sabiedroto karaspēka uzvaras pār čehu karaspēku kaujā pie Bilahoras (netālu no Prāgas) 1620.gadā Čehija zaudēja politisko patstāvību. Par vienīgo atļauto reliģiju kļuva katolicisms. Pastiprinājās čehu sabiedrības darba emigrācija.
Sacelšanās pret feodālajiem un nacionālajiem spaidiem piespieda Austrijas valdību 1775.gadā ierobežot klaušas, 1781.gadā atcēla zemnieku personisko atkarību.
XVIII gs. beigās paātrinājās kaitālistisko attiecību attīstība, un veidojās čehu nācija.
XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā Čehijā izvērsās nacionālā kustība, t.s. Čehijas atdzimšana.
1831.gadā dibinātais literatūras fonds darbu izdošanai čehu valodā - "Matice česka."
XIX gs. 30.gados čehu nacionālā kustība ieguva politisku raksturu. Veidojās tās radikāldemokrātiskais un nacionālliberālais virziens. Liberāļu programmas pamatā bija austroslāvisma koncepcija.
1848.-1849.gadu Austrijas revolūcijas kulminācija bija 1848.gada Prāgas sacelšanās.
XIX gs. 60.gados Čehija kļuva par industriāli visaugstāk attīstīto Hābsburgu impērijas daļu.
Pēc duālās Austroungārijas izveidošanās 1867.gadā Čehija pilnīgi zaudēja autonomiju un tika iekļauta Cisleitānijā - Austroungārijas daļā, kuras centrs bija Austrija.
XIX gs. 60.gadu beigās Čehijā sāka izplatīties marksistu idejas.
1874.gadā Nacionālā partija (dibināta 1860.g.), kas vadīja nacionālo kustību, sašķēlās vecčehos un jaunčehos.
1878.gadā pēc L.Zāpotocka un J.Peckas iniciatīvas tika nodibināta Čehoslovāku sociāldemokrātiskā strādnieku partija - līdz 1893.gadam Austrijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas daļa.
XIX gs. 90.gados Čehijā veidojās pirmās arodorganizācijas.
XIX gs. beigās Čehijas strādnieku kustībā pastiprinājās oportūnistiskas tendences un nacionālisma ietekme. Tas sekmēja Agrārās partijas (1899.g.), Čehu progresīvās partijas (1900.g.) u.c. partiju izveidošanos.
Krievijas 1905.-1907.gadu revolūcijas ietekmē Čehijas strādnieki 1907.gadā panāca vispārējas vēlēšanu tiesības.
I Pasaules kara sākumā Čehijā izvērtās pretkara kustība. Daļa buržuāzijas, kas orientējās uz Antanti, 1915.gadā Parīzē ar T.Masariku priekšgalā izveidoja Čehu ārzemju komiteju, kas 1916.gadā nodibināja Čehoslovāku nacionālo padomi.
Krievijas Oktobra apvērsuma iespaidā 1918.gadā sākās Oktobra vispārējais politiskais streiks.
1918.gada 28.oktobrī sakarā ar Austroungārijas sairšanu Nacionālā komiteja Prāgā (dibināta 1916.g., no 1918.g. tajā ietilpa visu čehu politisko partiju pārstāvji) paziņoja par neatkarīgas Čehoslovākijas izveidošanu - 30.oktobrī tā apvienojās ar Slovākiju.
Čehoslovākijas sastāvā (1918.-). 1918.gada 14.novembrī tika proklamēta Čehoslovākijas republika.
1939.gada 15.martā Hitlera armija iebruka Prāgā un piespieda čehu prezidentu Dr.Emīlu Hahu parakstīt tā saukto protektoriāta līgumu, kas čehu provinces Bohēmiju un Morāviju (Čehiju un Morāviju) pārvērta par vācu protektoriātu un Slovākiju par valsti, kas atrastos „vācu aizsardzībā.”
Hitlers okupē Čehoslovākiju. Līdz Minhenes līgumam 1938.gadā par galveno draudu Čehoslovākijai tika uzskatīta Vācija. Tādēļ Sudetu apgabalā tika izveidoti spēcīgi nocietinājumi. Uz nocietinājumiem paļāvās militāristi, bet politiķi paļāvās uz sadarbības līgumiem, saskaņā ar kuriem draudu gadījumā palīgos ieradīsies Francija un Padomju Savienība. Sarkano Armiju laist cauri savai teritorijai kategoriski atteicās Polija, savukārt Francijas bija viena no valstīm, kas parakstīja Minhenes līgumu.
Saskaņā ar Minhenes līgumu Čehoslovākija zaudēja Sudetu apgabalu ar visiem turienes nocietinājumiem un vācu karaspēks atradās tikai 30 km attālumā no Prāgas. Bez tam vācieši uzstāja uz papildus vienošanos, saskaņā ar kuru čehi nedrīkstētu būvēt jaunus nocietinājumus uz robežas ar Vāciju. Saspīlētas attiecības čehiem bija arī ar citām kaimiņvalstīm, Slovākiju ieskaitot. Tādejādi čehu vadība saprata, ka pretošanās ir bezjēdzīga un palīdzība no ārienes arī nav gaidāma.
1939.gada 14.martā no Berlīnes uz Prāgu pienāca Hitlera ielūgums uz sarunām Čehoslovākijas līderim Emīlam Gaham. Precīzāk, tas bija nevis ielūgums, bet pavēle aši ierasties. Berlīnē Gaham izvirzīja prasību pieņemt vācu protektoriātu un prezidents tam piekrita. Pēc tam vācu armija iegāja tajā valsts daļā, kas līdz tam brīdim formāli vēl bija brīva. Čehoslovākijas vietā tika izveidots Bohēmijas un Morāvijas protektoriāts.
Tai pat dienā, kad Čehoslovākijas prezidentu izsauca uz Berlīni, Slovākija paziņoja par savu neatkarību. Prāga tam pretoties vairs nespēja, jo Slovākijas valdība baudīja Vācijas atbalstu.
Čehijas okupāciju vācieši veica faktiski bez pretestības. Vienīgā tāda epizode bija kauja ar kapteiņa Karela Pavlika komandēto rotu Mistekā. Šis pats kapteinis vēlāk darbojās čehu pretošanās kustībā, bet 1943.gadā gāja bojā Mauthauzenas koncentrācijas nometnē. Čehoslovākijas armija tobrīd bija viena no spēcīgākajām Austrumeiropā un ir visai dīvaini, ka tā nepretojās vāciešiem.
II Pasaules kara laikā Čehoslovākijas prezidenta Edvarda Beneša valdība atradās trimdā Londonā.
Čehija vācu okupācijā (1939.-1945.g.). Čehijas teritorijā tika izveidots Bohēmijas un Morāvijas protektorāts, ko pārvaldīja t.s. impērijas protektors. Okupētajā teritorijā ieviesa nacistu okupācijas pārvaldi, tika apcietināti ap 6000 komunisti. Pēc čehu nemiernieku atentāta pret impērijas protektoru R.Heidrihu 1942.gada 27.maijā vācieši pastiprināja masu represijas, apmēram 1800 cilvēki tika nogalināti.
1942.gada 10.jūnijā vācieši nopostīja Lidici. Daļa čehu sadarbojās ar okupācijas varu, bet cita - kopā ar E.Benešu emigrēja.
1939.gadā Parīzē tika izveidota Čehoslovākijas nacionālā komiteja, bet 1940.gadā uz tās bāzes - Čehoslovākijas Pagaidu valdība Londonā.
Pēc II Pasaules kara. Čehoslovākija, kas pēc II Pasaules kara nokļuva PSRS ietekmes sfērā, saglabāja salīdzinošu pārticību, salīdzinot ar pašu Padomju Savienību. Caur vietējo Komunistisko partiju, kas kopš 1948.gada bija vienīgais atļautais politiskais spēks valstī, Maskava kontrolēja valsts politiku. Staļinisma sistēmas ieliktie pamati nozīmēja represijas pret citādi domājošajiem. Vajāšanas politisko uzskatu dēļ valstī radīja baiļu atmosfēru. Tādēļ čehi (arī slovāki) 1968.gada pavasarī mēģināja demokratizēt pastāvošo staļiniska sistēmu "Prāgas pavasara" laikā.
Jana Huseka valdīšana (1969.-19??.g.).
Samta revolūcija (1989.g.). 1989.gadā notika tā sauktā "Samta revolūcija," kurā toreizējā Čehoslovākijā gāza komunistisko režīmu. nemieri sākās ar to, ka cilvēki izgāja akcijā ar politiskiem lozungiem un drīzumā notika sadursme ar komunistiskā režīma policiju. Pēc tās sākās studentu nemieri, kurus atbalstīja visi čehu sabiedrības slāņi. Masu nemieri noveda pie komunistu režīma gāšanas čehijā un Vāclava Havela nākšanas pie varas. Nemieros bija vairāki simti ievainotie, bet nebija bojā gājušie.

Administratīvais iedalījums. 7 apgabali: Austrumčehijas, Dienvidčehijas, Rietumčehijas, Vidusčehijas, Ziemeļčehijas, Dienvidmorāvijas un Ziemeļmorāvijas apgabali.

Aplūkojamie objekti. Visā Čehijā ir ap 300 pilīm, kas atvērtas apmeklētajiem.

Prāga.

Karlšteinas pils. Kārļa IV varenības simbols un arhitektūras šedevrs.
Nižboras stikla fabrika.
Dečinas pils. Ar dārzu.
Tisas klinšu siena.

Kostas pils. 80 km uz ZR no Prāgas. Viduslaiku pils, kas gudrās aizsardzības stratēģijas dēļ nekad nav tikusi ieņemta. Laikā, kad pilis būvēja kalnu virsotnēs, kostas pili uzbūvēja klinšu ielokā. Atvairīja visus uzbrukumus Trīsdesmitgadu kara laikā.

Sihrova. Greznā neogotiskā stilā. Francijas Burbonu dinastijas pirmās pakāpes radinieki Rohani šeit izveidoja greznu muižu. Tagad te ir lielākā portretu kolekcija Centrāleiropā. 

Detenices pils. Viduslaiku komplekss ar pili, krogu, viduslaiku traktieri (100 istabiņas) un alus darītavu. Mobilais tualetes pods, zirgu izmitināšanas telpa pils otrajā stāvā.

Troski pils. Pēc trīsdesmitgadu kara no tās palikušas tikai drupas.

Libereca.
ZOO ar baltajiem tīģeriem.
Zinātnes centrs IQlandia.
Liberecas Mākslas galerija.

Valtices rezidence un Lednices pils. 2020.gada augustā Lihtenšteina iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesā prasību pret Čehiju par savulaik Lihtenšteinu dinastijai piederošo īpašumu atgriešanu. Prasība attiecas uz 2000 kvkm Čehijas zemes (tur atrodas arī Valticas rezidence un Lednices pils, abas iekļautas UNESCO sarakstā). Šos īpašumus pēc II Pasaules kara beigām toreizējās Čehoslovākijas sastāvā iekļāva tā laika prezidents Edvards Benešs, kā pamatojumu norādot dinastijas sadarbību ar vācu nacistiem. Lihtenšteina šo īpašumu iekļaušanu Čehoslovākijas, pēc tam Čehijas sastāvā nav nekad atzinusi, arī pēc diplomātisko attiecību atjaunošanas ar Čehiju 2009.gadā.

Brno. Čehijas otra lielākā pilsēta, tajā mīt 400 000 iedzīvotāji, no kuriem 1/4 ir vietējie vai ārzemju studenti.

Hadeckrālove. 8.lielākā pilsēta Čehijā Elbas krastā ar neilniem 93 000 iedzīvotāju. Labi saglabājusies vecpilsēta. Te daudz vācu tūristu, tādēļ vietējie prot vāciski.
      Sv.Gara katedrāle.
      Baltais tornis. Bila vēž. 72 m augsts, tajā var uzkāpt.

Jozefova nocietinājumi. Celti XVIII gs. beigās. Cēluši 20 000 strādnieki un celtniecībā izmantoti 250 miljoni ķieģeļu. Celti, lai aizstāvētos pret prūšiem, bet tā arī šim mērķim nekad nav izmantoti. Mūsdienās tie pazīstami kā ekstremāla metāla festivāla Brutal Assult norises vieta. Pateicoties festivālam, nocietinājumi tikuši atjaunoti.

Hospital Kuks. Bijusi slimnīca, kara veterānu veco ļaužu pansionāts un klosteris. Viens no iespaidīgākajiem baroka kompleksiem Čehijā.1684.gadā grāfs Francs Antons fon Šporks ieguva teritoriju savā valdījumā. Vieta toreiz bija pazīstama savu ārstniecisko avotu dēļ un grāfs gribēja izveidot glaunu spa - tas viņam arī izdevās. Mūsdienās spa daļa nav saglabājusies, jo nopostīta plūdos, bet slimnīca gan. Kopš 1946.gada tā tiek izmantota kā baroka mākslas muzejs.
Komplekš apati iespaidīgākā ir aptieka - otra vecākā Eiropas vidienē. Tajā ir daudz jocīgu medikamentu, piemēram, samaltas mūmijas pūderis. Zāļu jauksanai te izmantoti pārveidoti zvani, pie ieejas narvaļa zobs.

Dvūrkrāloves dabas safari. Pie Labas. Otrais lielākais ZOO Čehijā un tajā ir visiespaidīgākā Āfrikas dzīvnieku kolekcija Eiropā. Afrikāņu stila kafejnīca ar strausa ragū un namībiešu steiku. Vietējā brūvējuma alus, peļņa no kura tiek novirzīta degunradžu saglabāšanai. Safari izbrauciens - žirafes, lauvas, antilopes.

Metujas pils. Celta XVI gs. Komunistu laikā nacionalizēta, īpašnieki aizbēga uz ASV. Katrs no daudzajiem īpašniekiem centies pārveidot pēc sava prāta. Tādejādi panākts savdabīgs rezultāts: vienā istabā var būt oriģinālie sienu gleznojumi un paklājs ar horoskopa zīmēm vai masīvkoka galds un čehu stikla gaismekļi, virtuve pēkšņi ir Art deko stilā, bet guļamistabā pavesras skats uz četriem gleznojumiem, kuros katrā ainā atainotas mītos un leģendās minētās pašnāvības (šai istabā apmeklētājiem liegtrs palikt pa nakti). Viss nesamērīgi liels, uz sienāmģērboņi, ir skatu tornis. Vārdu sakot, pils ir dīvaina. 90.gados atgriezušies iepriekšējie īpašnieki un pili atjauno.

Orlickes kalni. Atrodas Čehijā, pašā Polijas pierobežā, aptuveni 50 km garumā. To augstākā smaile ir Velkadeštna (1115 m). Kalnos vairākas vecas baznīciņas, uz sagrūšanas robežas, piemēram, Sv.Mateja baznīca.
Pāri Orlices upei skaisti akmens tiltiņi.

Neratova.
      Sv.Marijas baznīca. Vienīgā baznīca Čehijā ar stikla jumtu.Komunistu laikā ēka nodedzināta. 

Doudlebu pils. Celta XVI gs. Komunistu laikā nacionalizēta, tagad atgriezušies iepriekšējie īpašnieki un pili atjauno. Blakus pilij izveidots mini zoo un dabas muzejs (tajā ir zaru kukaiņi plaukstas lielumā, čehiski - strašilka).

Kostelecas pils. 
Orlices pils.
Častolovices pils. Iespaidīgs dārzs ar palmu un sienu gleznojumiem. Mini zoo.
Bētlemes muzejs. Tršebehovicē pie Orebas. Ekspozīcija sastāv no 2000 figūriņām un grebtām detaļām, kuru Jozefs Probošts gatavojis vairāk kā 40 gadu. Kad ekspozīciju ieslēdz, figūriņas kustas, atainojot Bētlemes ainiņas un apkārtnes iedzīvotāju dzīvi - darbu raktuvēs, maizniekus u.c. 1999.gadā šī ekspozīcija atzīta par čehu nacionālās ultūras pieminekli. 1967.gadā šis brīnums ticis izstādīts Pasaules izstādē Monreālā, kur to apskatījuši 8 miljoni cilvēku.

Podorlicky skanzen Krnovice brīvdabas muzejs. Te kāds entuziasts izveidojis veselu kolekciju ar tipiskām čehu XVI-XVIII gs. ēkām.

Velna ezers.
Čeļakovas vampīru kapsēta. Pie Čeļikovas pilsētiņas.

Zlīna.
      Zoo. Unikāls, jo dzīvnieki brīvi pastaigājas drošos un īpaši aprīkotos paviljonos un aplokos.
      Debesskrāpis.
      Lešnas pils.

Viškovas dinoparks. Vienīgais tāds Čehijā un Slovākijā, kur dinozaurus var redzēt to dabiskajā lielumā.

Morāvija.
Macohas alu sistēma. Šo alu sistēmu kaļķakmens iežos radījusi Punkvas upe. Tās var izbraukāt ar laivu. Stalaktīti un stalagmīti.
Jiglavas alas. Arī sauktas par katakombām. 
Mikulova. Viena no ainaviskākajām Morāvijas pilsētām Austrijas pierobežā.

Dvur Kralove Zoo safari.
Česky Raj. Prahovas klinšu parks, pastaigas pa klintīs izkaltām takām.

Telča.
Pils. UNESCO sarakstā.
Vecpilsētas laukums. Spilgts itāļu renesanses stila mantojums.
Jindrichuv Hradec.

Bohēmija.
Pravčicka Brana. Unikāls Centrāleiropas lielākais dabas veidotais akmens tilts Bohēmijas Šveicē.
Krkonošes Nacionālais parks. Te ir Krkonošes kalni ar Čehijas augstāko virsotni Sņežku, uz to var uzbraukt ar pacēlāju vai uziet kājām. Parka teritorijā ar 70 m augstu ūdenskritumu sākas Elbas upe, iztekas vietu sauc par Pramen un Labe.
Adršpašas Klinšu rezervāts. 1700.gadā par šīm klintīm kā apskates objektu Jaunajos laikos ieinteresējās blakus esošās Silēzijas iedzīvotāji.
Ještedas kalns. 1012 m. Uz to ir pacēlājs, kalnā XX gs. 60.gados uzbūvēts TV tornis, labs panorāmas skats no tā.
Libereca. Daudz vēsturisku ēku, arī jaunas. 
      Liberecas Zoo. Viens no vecākajiem Čehijā ar lielu dzīvnieku daudzveidību.
Českikrumlova. Česky Krumlov. UNESCO sarakstā, skaistākā Bohēmijas pilsētiņa - šauru ieliņu labirinti, majestātiska viduslaiku pils, dakstiņu jumti. Senas vīna, teātra un mūzikas tradīcijas.
      Spīdzināšanas rīku muzejs.Debesu ceļš. 1116 m vjl. atklāts pastaigu ceļš, unik;als ne tikai Čehijā, bet arī visā Eiropā.
Marianske Lazne. Kūrorts.

Babylon. Centrs atpūtai un izklaidei, akvaparks. IQPARK zinātnes centrs.

Karlovivara. Pasaulē slavens termālo ūdeņu kūrorts Čehijas rieteņos. Minerālavotu kūrorta zona, funikulieris uz skatu kalnu, pelde baseinā. Pēc N.Sočevanova (Н.Н.Сочеванов) te ir varena ģeoaktīva zona, kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēku veselību. 

Moser stikla fabrika un muzejs.

Kutna Hora. Uz austreņiem no Prāgas. Kādreizējā sudraba monētu kaltuves vieta. Tā ir pazīstama ar gotisko Svētās Barbaras baznīcu ar viduslaiku freskām un Sedleces kapelu, ko rotā aptuveni 40 000 līdz 70 000 cilvēku skeleti. Viņu kauli ir mākslinieciski sakārtoti greznos rotājumos un mēbelēs. Tas ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem Čehijā, un to katru gadu apmeklē 200 000 cilvēku. Kaulu baznīcas griestos iekārta īpaši iespaidīga lustra, kas veidota no visiem cilvēka skeleta kauliem.

Karlšteinas pils. Kārļa IV varenības simbols un arhitektūras šedevrs. 

Houskas pils. Atrodas ziemeļos no Prāgas, mežos. Uzcēlis Bohēmijas ķēniņš Otokārs II XIII gs. Pilij nav bijis kādas stratēģiskas nozīmes, bet gan tā celta, lai nosprostotu eju uz pašu Elli. Folklorā ar to saistās daudz tumšu notikumu - piemēram, cilvēku upurēšanas. Cietumnieki no cauruma iznākuši jau veci un traki. XX gs. 30.gados vācu nacisti pilī veikuši okultus eksperimentus ar starpdimensionāliem portāliem. Vēlāk renovācijas darbos tikuši uzieti trīs vācu kareivju ķermeņi ar vardarbīgas nāves pazīmēm.

Čelakovicas kapsēta. Vampīru kapsēta. Mistiska/okulta vieta. 

Kameņickas-Šenovas kalns. Neparastas uzbūves dabiskas izcelsmes panu klints Ziemeļčehijā. Klints uzbūvēšanu mēdza pierakstīt senām supercivilizācijām. Patlaban ir pierādīts, ka kalns, kas atgādina lielu kolonnu mudžekli, īstenībā izveidojies dabiski bazalta kristalizācijas rezultātā. To veido sešu skaldņu bazalta kolonnas, kuru garums var sasniegt daudzus desmitus metru. 

Vējainā Enikova. 
Stradonices pilskalns.

Dolni Morava Sky Walk. Futūristisks skatu tornis. Plats cilindrisks tornis, kurā no koka dēļiem izbūvēta spirālveida laipa pakāpeniski ved uz platformu 55 m augstumā virs kalnu virsotnes, kas savukārt atrodas ap kilometru vjl. Kopumā tas paver 360 grādu plašu skatu uz apkārtējo Sudetu kalnu ainavu.

Mumlavas ūdenskritums. Pie Harahovas pilsētiņas. Neparasta ir ūdenskrituma pamatne - tā veidota no zeltainas krāsas, lieliem un gludiem, ūdens noslīpētiem granīta bluķiem. Tā izskatās izlieta kā no misiņa, graciozā ūdens pūsma vijas pāri šiem iežiem kā blondīnes matu cirtas. Tas esot ļoti skaists skats.

Hruboskalskas klintis. Smilšakmens veidojumi. Mazliet nomaļa un netūristiska vieta. Pašās klintīs uzved labiekārtota taka ar kāpnēm. 

Mikulova. Te ir vecpilsēta un Svētais kalns (Svaty Kopeček).

Saites.
Čehi.