Pilsudskis, Juzefs (1867.-1935.g.)
Polijas politiskais darbinieks, izcīnijis uzvaru kaujā pret sarkankrieviem par Varšavu.
Radniecība. Tēvs - bagāts muižnieks.
Māte - Marija. Tēvam tā bija māsīca, kuru viņš apprecēja ar bīskapa atļauju.
4.bērns 12 bērnu ģimenē. 3 mira agrīnā vecumā, bet pārējie cieta no dažādām kaitēm.
Jaunākais dēls Kaspars Pilsudskis bija kleptomāns.
Vecākais dēls Broņislavs Pilsudskis nokļuva katorgā, Sahalīnā inficējās ar sifilisu un tam attīstījās psihiska slimība. 1918.gadā viņš beidza dzīvi pašnāvībā.
Māsas Helēna un Marija arī cieta no garīgām slimībām.
Leonarda Levandovska - Juzefa pirmā meitene.
Dzīvesgājums. Dzimis 1867.gada 5.decembrī Viļņas guberņā (tolaik Krievijas impērijā).
Kopā ar citiem studentiem-sociālistiem Juzefs Pilsudskis organizēja slepenu pulciņu, kas plānoja nogalināt krievu ķeizaru. Pulciņā bija arī vecākais brālis Broņislavs un Ļeņina brālis Aleksandrs. Plāns izgāzās - Broņislavs saņēma 15 gadu katorgā, bet Aleksandru sodīja ar nāvi. Arī pašu Pilsudski uz 5 gadiem nosūtīja Sibīrijā.
Polijas Sociālistiskās partijas (PSP) nacionālistu spārna vadītājs. 1892.-1906.gadam.
J.Pilsudskis labi saprata, ka galvenais poļu ienaidnieks ir Krievijas impērija. Krievu-japāņu kara laikā Juzefs sazinājās ar japāņiem un piesolīja tiem sabotāžu un izlūkošanu. Apmaiņā viņš gribēja ne tikai naudu poļu nacionālajai kustībai, bet arī atbalstu starptautiskā mērogā. J.Pilsudski 1900.gadā arestēja no jauna - šoreiz par divu policijas spiegu slepkavību. Pilsudskis nebija slepkavojis pats, bet gan bija tā nolēmis kā partijas darbinieks.
Cietumā J.Pilsudskis simulēja trako, un 1900.gada decembrī viņu no Varšavas cietuma pārveda uz Nikolaja Brīnumdarītāja psihiatrisko slimnīcu Pēterpilī. No tās viņam palīdzēja izbēgt iefiltrēts revolucionārs.
1904.gada 13.novembrī Pilsudska kaujinieki noorganizēja demonstrāciju pret poļu iesaukšanu karā pret japāņiem, kā arī veica vairākas dzelzceļa diversijas.
Pilsudskis noorganizēja Poļu sociālistisko partiju.
Krievu vilciena aplaupīšana. 1908.gada septembrī Bezdanu stacijā netālu no Viļņas tika aplaupīts pasata vilciens, kas devās no Varšavas uz Pēterpili. Laupītāju guvums bija 200 000 rubļu - tiem laikiem milzīga summa. Aplaupīšanu veica Poļu sociālistiskās partijas biedri, kopumā 20 skaitā - pats Pilsudskis (tā bija pirmā un vienīgā viņa dalība ekspropriācijā) un trīs nākamo Polijas ministru. Uzbrukuma laikā gāja bojā viens apsardzes karavīrs, pieci tika ievainoti. Uzbrucēju vidū zaudējumu nebija.
Krievijas varas iestādes naudu neatguva, tomēr daži uzbrukuma dalībnieki vēlāk tika arestēti. Trijiem piesprieda nāves sodu, kas pēc daudzām oeripetijā tika aizstāti ar mūza katorgu. Viņi izgāja brīvībā pēc lielinieku apvērsuma 1917.gadā.
I Pasaules kara dalībnieks.
Dalība "Vislas brīnumā." (1920.g.). J.Pilsudskis šai laikā komandēja Polijas armiju. Pirmās sadursmes ar krievu Sarkanu armiju sākās jau 1918.gada beigās, kad Sarkanās armijas vienības padzina poļus no Viļņas. Tomēr nākamajos mēnešos militārā iniciatīva pārgāja poļu pusē. Pilsudskis pat prātuļoja, ka viņa armija iespētu ieņemt Maskavu - t.i., viņš nešaubījās par poļu armijas pārākumu. Tāds uzskats bija visai dibināts, jo sadursmēs ar Sarkano armiju poļi vienmēr bija uzvarētāji.
1919.gadā Pilsudskis veda sarunas ar Deņikinu tā uzbrukuma laikā Maskavai. Deņikins bija kategoriski pret Polijas neatkarības atzīšanu. Savukārt J.Pilsudskis bija pret jebkādu palīdzību "baltajiem" un sliecās uz to, ka poļiem uzvarēt lieliniekus nemaz nav tik nepieciešams. Galu galā viņš sankcionēja pamieru ar lieliniekiem, kas bija viens no iemessliem Deņikina uzbrukuma neveiksmei.
1920.gada vasaras sākumā tie gandrīz pilnīgi jau kontrolēja Baltkrieviju, kā arī bija ieņēmuši Kijevu.
Maršals no 1920.gada.
PSP Revolucionārās frakcijas organizators.
Polijas premjerministrs 1926.-1928. un 1930.gados.
Saites.
Polija.
Poļu-krievu kari.
