Pēteris II (1727.-1730.g.)
Krieviski - Пётр I.
Krievijas impērijas ķeizars no 1727. līdz 1730.gadam.
/Peteris_II.jpg)
Dzīvesgājums. Absolūtās monarhijas nodibināšana Krievijā, zemnieku apspiešana. Jaunas teritorijas netika okupētas. Armiju samazināja, atlaižot cilvēkus mājās zemi kopt. Sāka attīstīties labības eksports.
1728.gada janvārī Pēteris II kopā ar galmu pārvācās no Pēterpils atpakaļ uz Maskavu. viņš gan bija vēl bērns un nevarēja pieņemt patstāvīgus lēmumus. Tomēr formāli Maskava bija no jauna kļuvusi par galvaspilsētu.
1728.gada martā Maskavas kremļa Uspenskas katedrālē notika Krievijas vēsturē pirmā imperatora kronēšanas ceremonija un vēlāk šo tradīciju ievēroja visi Krievijas impērijas valdnieki. Pēteris II tika kronēts 12 gadu vecumā. Tomēr Pēteris II negrasījās atgriezties Pēterpilī.
Pēteri II maz kas esot interesējis, ja neskaita izklaides, bet ko gan var vēlēties no 12-13 gadu veca puikas! Arvien skaudrāk bija jūtams, ka impērija pagrimst. Ārvalstu sūtņi Krievijas galmā brīnīās kā gan valsts vispār vēl pastāv? Likās visi, kam vien bija tāda iespēja, nodarbojās ar valsts izzagšanu (krieviski - казнокрадство).
Pēteris II un Krievijas militārais spēks. Saņēma no priekšteces Katrīnas I nolaistu kara floti un arī pats par to nerūpējās. Nonāca pat tiktāl, ka Pēteris II ar vienu no saviem pirmajiem rīkojumiem noteica, ka lai jūrā no visas flotes dotos tikai četras fregates un vēl piecas atrastos ostās kuģošanas gatavībā. Citiem kuģiem jāpaliek piestātnēs. Tas tika skaidrots ar taupību. Viņa aizbildnis Andrejs Ostermans (Андрей Остерман) gan brīdināja, ka tāda attieksme novedīs pie pilnīgas flotes zaudēšanas.
Arī armija pārdzīvoja nopietnas grūtības - tai nepietiekami izdalīja līdzekļus, atvaļināja daudzus virsniekus.
Ārpolitika. Skaidrs, ka par Krievijas militāro stāvokli bija informēti tās kaimiņi. Zviedri, cerot revanšēties par sakāvi Ziemeļu karā, sāka gatavot savienību ar Turciju, lai sāktu karadarbību pret Krieviju, mēģināja iegūt arī Anglijas un Francijas atbalstu. Sākumā Zviedrija pieprasīja Vīborgas atgriešanu, pretējā gadījumā piedraudot Pēteri II neatzīt par Krievijas imperatoru. Situācija priekš krieviem izvērtās nepatīkama, tomēr zviedri piepeši atstājās. Domājams, zviedri bija izkalkulējuši, ka pagrimums Krievijas militārajos spēkos tomēr nav tik pamatīgs, lai zviedri varētu uzbrukt bez riska. Tādejādi Zviedrija īslaicīgi tomēr atteicās no revanša iespējas, ko gan izmantoja 15 gadus vēlāk, tiesa, arī neveiksmīgi.
Nāve. 1730.gada janvārī mira no bakām 14 (vai 15?) gadu vecumā. Viņš bija pēdējais Krievijas imperators, kas tika apglabāts Arhangeļskas katedrālē Maskavas kremlī.
Saites.
Krievijas ķeizari.
