Pāvils VI (1963.-1978.g.)
262. Romas pāvests 1963.-1978.gadam, kas pārraudzīja plašas reformas katoļu baznīcā.
Dzīvesgājums. No 1963.gada vadīja II Vatikāna koncila (1962.-1964.g.) nobeiguma daļu, ko bija iesācis tā priekšgājējs Jānis XXIII.
1965.gadā pāvests Pāvils VI un Konstantinopoles patriarhs Atēnagors abpusēji atcēla Lielās šizmas laikā 1054.gadā uzliktās anatēmas, tā rosinot abu baznīcu tuvināšanos.
1966.gadā tāpat kā viņa priekšgājējs, iepazinās ar trešo Fatimas pareģojumu un noliedza to publicēt.
1967.gadā atcēla aizliegto grāmatu sarakstu Index libr(or)um prohibitorum.
Pāvila VI enciklika "Populorum progressio" (1967.g.) atzina darbaļaužu grūto stāvokli attīstītas ekonomikas valstīs un it īpaši mazattīstītajās zemēs.
1968.gada 30.jūnja svētku uzrunā noformulēja katoļu baznīcas postulātus:
Katoļu baznīca ir vienīgā pareizā pasaulē.
Katoļu baznīca ir vienīgais absolūtās patiesības avots.
Katoļu baznīca nepeciešama īstai ticībai.
Katoļu baznīcai piemīt visi debesu labumi un vērtības.
Katoļu baznīca ir vienīgā Apsolītās zemes mantiniece.
Tikai katoļu baznīcai piemīt Kristus gars.
Katoļu baznīcas mācība ir nekļūdīga.
Katoļu baznīca ir vienīgā īstās un pilnās patiesības turētāja.
Iecelšana svēto kārtā. Pāvests Pāvils VI, kurš pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pārraudzīja plašas reformas katoļu baznīcā, tika pasludināts par svētīgo. 2014.gada 14.oktobrī kopā ar Salvadoras arhibīskapu Oskars Romero tika iecelti svēto kārtā.
Vizītes.
1968.g. - Kolumbija.
Aplūkojamie objekti.
Pāvila VI auditorija. Tā nosaukta viena no celtnēm Vatikāna teritorijā.
