Persopole
Atrašanās vieta. Mūsdienu Irānā, 7 jūdzes uz ZR no Širazas, Zagrosas kalnu pakājē.
Vēsture. Persepole bija varenās Persijas impērijas galvaspilsēta.
300.g.pmē. to ieņēma un nopostīja Maķedonijas Aleksandrs. Par to vēsta Sicīlijas Diodors: „dzērumā, vairs nevaldīdams pār sevi.” Kleitarhs arī stāsta par šīm dzīrēm: Atēņu dejotāja Taīda dejas aizrautībā paķērusi degošu pagali un nosviedusi starp pils koka kolonnām un Aleksandrs kopā ar biedriem sekojis šim nelāgajam piemēram.
Aleksandram esot bijis vajadzīgs 3000 kamieļu, lai Persopoles mantnīcu saturu pārvestu uz Grieķiju. Pēc Aleksandra pilsēta palikusi drupās.
Šai pašā pilī vēl valdījuši viduslaiku islāma valdnieciņi. Tad starp drupām ganīja aitas.
1971 gadā Persepole bija Irānas musulmaņu apvērsuma simbols un centrālā vieta.
Arhitektūra. Pilsēta tika būvēta un veidota vesela gadsimta garumā. Persepole atšķīrās no citām seno laiku pilsētām, jo bija izbūvēta kā pilsēta - pils uz mākslīgi radītas terases. Tā izgreznota ar pīlāriem, mirdzošās zelta sienas izrotātas ar frīzēm, demonstrējot savu iespaidīgo bagātību.
Atklāšana un izpēte. Pirmie ceļotāji pievāca visu, kas iepatikās. Grūti atrast kādu no muzejiem, kurā nebūtu Persopoles ciļņu fragmentu.
1686.gadā apmeklējis Engelberts Kemfers, un pirmo reizi aprakstīja ķīļrakstu, kuru uzskatīja par ornamentu.
Jau hanoverietis Karstens Nībūrs, kas XVIII gs. 60.gados ceļoja pa Austrumiem, šo drupu laku uzskatīja par Persopoli.
Drupas uzzīmēja Flandēns un Kosts.
Drupas nofotografēja Andreass un Štolce 1882.gadā.
Pilsēta gruva arvien vairāk un vairāk.
Pirmos metodiskos pētījumus veica Čikāgas univesitātes Austrumu institūta uzdevumā Ernsts Hercfelds no 1931. – 1934.gadam. Šeit vien virs otras uzslāņojušās tik daudz kultūras, kā nekur citur.
Objekti.
Dārija pils. Viduslaikos tās materiālu izmantoja celtniecībai.
Kserksa pils.
"Visu nāciju vārti." Tajos attēlotas visas savulak Persijā dzīvojošās tautas, arī etiopi.
Saites.
Persieši.
