Prūsijas hercogi, karaļi
Hercogi.
Albrehts (1490.-1568.g.).
Radniecība. Cēlies no Hohencollernu dzimtas.
Biogrāfija. Pirmais Prūsijas hercogs. Skatīt Vācu ordeņa mestri.
Prūsijas karaļi (1701.-?).
Hohencolernu dinastija (1701.?).
Frīdrihs I (1701.-1713.g.).Prūsijas pirmais karalis, Brandenburgas kūrfirsta dēls.
Radniecība. Tēvs - Frīdrihs Vilhelms, Brandenburgas kūrfirsts.
Dēls - Frīdrihs Vilhelms I, nākamais karalis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1657.gadā.
1688.gadā kļuva par Brandenburgas kūrfirstu. Palīdzēja Orānijas Vilhelmam iegūt Anglijas troni, karā pret Franciju iekaroja Bonnu. Ar ķeizaru Leopoldu I noslēdza līgumu, apsolīdamies to pabalstīt karā Spānijas mantojuma dēļ. par to ķeizars deva piekrišanu Brandenburgas pārdēvēšanai par Prūsijas karalisti.
1701.gadā Karalaučos kronējās par Prūsijas karali. Frīdrihs I pabalstīja ķeizaru (Leopoldu I?) ar karapulkiem ilgā karā pret Franciju. Ar to, kā arī pārliecīgi grezno galma dzīvi, Frīdrihs I stipri satricināja Prūsijas valsts finanšu stāvokli.
Frīdrihs I pabalstīja arī zinātni un mākslu, nodibināja Hallē universitāti (1694.g.), atvērdams mākslas (1699.g.) un zinātņu akadēmiju (1700.g.).
Frīdrihs Vilhelms I (1713.-1740.g.).
Radniecība. Tēvs - Frīdrihs I, iepriekšējais karalis.
Dēls - Frīdrihs II Lielais, nākamais karalis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1688.gadā.
Prūsijas karalis no 1713.gada.
Viņam trūka augstāku garīgu interešu, bet ļoti attīstīts bija praktiskais saprāts. Viņš stipri samazināja lielos galma izdevumus un valsts dzīvē ievēroja vislielāko taupību. Nežēloja līdzekļus vienīgi karaspēkam, jaunu kolonistu pievilkšanai no citām zemēm, tāpat arī tirdzniecības un rūpniecības attīstīšanai ar merkantīlisma paņēmieniem.
Iejaukdamies Lielajā ziemeļu karā pret Zviedriju, Frīdrihs Vilhelms I iekaroja Rīgeni un Strālzundu (1715.g.).
1720.gadā pēc Stokholmas miera, ieguva daļu Pomerānijas.
Frīdrihs II Lielais (1740.-1786.g.).
Frīdrihs Vilhelms II (1786.-1797.g.).
Radniecība. Dēls - Frīdrihs Vilhelms III, nākamais karalis.
Tēvabrālis - Frīdrihs II.
Dzīvesgājums. Dzimis 1744.gadā.
Kāpis tronī 1786.gadā. Valdīšanas lietās padevās favorītu un padomnieku iespaidam, bija arī ļoti baudkārs. Ar labsirdību un iepriekšējā valdīšanas laika asumu mīkstināšanu Frīdrihs Vilhelms II sākumā ieguva popularitāti, bet drīz to zaudēja., sevišķi pēc cenzūras un reliģijas ediktu izdošanas 1788.gadā.
Pārliecināja Svētās Romas impērijas imperatoru Leopoldu II un tas 1791.gadā parakstīja Pilnicas vienošanos un 1792.gadā berlīnes vienošanos, ar kuru Austrijai bija jāiestājas karā pret revolucionāro Franciju. Arī sūtīja pret Franciju armiju, tomēr pēc neveiksmēm noslēdza 1795.gadā separātu mieru ar Franciju Bāzelē.
Pēc Otrās Polijas sadalīšanas 1793.gadā Prūsija ieguva Lielpoliju.
1794.gadā apspieda poļu sacelšanos.
1795.gadā pēc trešās Polijas sadalīšanas ieguva jaunus poļu apgabalus ar Varšavu.
Frīdrihs Vilhelms III (1797.-1840.g.).
Frīdrihs Vilhelms IV (1840.-1861.g.).
Radniecība. Tēvs - Frīdrihs Vilhelms III, iepriekšējais karalis.
Brālis - Vilhelms.
Dzīvesgājums. Dzimis 1795.gadā.
Kāpis tronī 1840.gadā.
Frīdrihs Vilhelms IV bija apdāvināts, bet nepastāvīgs un ienīda liberālismu un konstitucionālismu. Valdīšanas sākumā karalis mīkstināja preses spaidus, apžēloja dažus politiskus noziedzniekus, taču pamazām atkal spaidus pastiprināja. Gribēdams izpildīt sabiedrības prasības pēc konstitūcijas, karalis 1847.gadā sasauca apvienoto landtāgu, bet jutās cerībās vīlies.
1848.gadā revolūcijas kustība spieda viņu uzskatos piekāpties un, pēc nacionālās sapulces atlaišanas, 1850.gadā izdeva Prūsijas konstitūciju.
Franfurtes parlamentā piedāvāto Vācijas ķeizara kroni Frīdrihs Vilhelms IV atraidīja, jo uzskatīja to par revolūcijas dāvanu. Pēc tam viņš bez panākumiem mēģināja apvienot Vācijas valstis ap Prūsiju.
Žīdu brīvmūrnieki plānoja karaļa slepkavību Berlīnē, sazvērestības vadītājs bija Johans Jakobi. Pēc atentāta izdošanās par Prūsijas diktatoru būtu jākļūst Mihailam Bakuņinam. Taču uzt\icamas personas brīdināja karali, un šie plāni izjuka. Tomēr karalis bija spiests stipri piekāpties liberāļiem.
Valdīšanas beidzamos gadījumos karalis saslima ar smadzeņu vājību, tāpēc pavaldoņa pienākumus uzņēmās viņa brālis Vilhelms, kas 1861.gadā mantoja Prūsijas troni.
Finansēja ekspedīciju uz Ēģipti no 1843.–1845.gadam, ko vadīja Rihards Lepsiuss.
Vilhelms I (1861.-1888.g.). Prūsijas karalis un apvieotās Vācijas pirmais ķeizars.
Brālis - Frīdrihs Vilhelms IV, iepriekšējais karalis.
Kļuva jau par pavaldoni iepriekšējā karaļa pēdējos valdīšanas gados.
Tronī kāpa 1861.gadā.
Frīdrihs III (1888.g.).
Radniecība. Tēvs - Vilhelms I, Vācijas pirmais ķeizars.
Dēls - Vilhelms II, nākamais karalis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1831.gadā.
Bija apdāvināts, liberāli noskaņots. Izcēlās prūšu-austriešu un vācu-franču karā kā karavadonis un bija tautā populārs.
Kāpa Prūsijas un Vācijas tronī 1888.gadā, bet jau agrāk bija saslimis ar kakla vēzi. Tādēļ pēc 99 dienu valdīšanas tai pašā 1888.gadā mira. Nomira dēļ tā, ka viņa ārsts Morels Makenzijs uzstādīja nepareizu diagnozi.
Vilhelms (1888.-?).
Radniecība. Tēvs - Frīdrihs III, iepriekšējais karalis.
Hohencollernu dzimtas sadarbība ar nacistiem. Šī dzimta devusi trīs Vācijas imperatorus un 9 Prūsijas karaļus.
Vēsturnieku vidū nav vienprātības par šo jautājumu. Daļa uzskata, ka dzimtai nav bijusi nekāda loma nacistu režīma tapšanā. Citi piesauc paazīstamo fotogrāfiju, kurā redzami Hitlers kopā ar kroņprinci Vilhelmu (Vilhelma II vecākais dēls) 1933.gadā Potsdamā. Periodiski kroņprincis tika redzēts SA trieciennieka formas tērpā.
Pateicoties personīgai Vilhelma II iejaukšanās darbībai britu-vācu pretžīdiski noskaņotais Hjūstons Stjuarts Čemberlens (Gēbelss viņu dēvēja par "mūsu gara tēvu") saņēma Vācijas pilsonību. Vēl neilgi pirms bēgšanas no valsts 1916.gadā ķeizars Čemberlenam paspēja piešķirt Dzelzs krustu. Pats Čemberlens iestājās nacistu partijā, salīdzināja Hitleru ar M.Luteru. Čemberlena bērēs 1927.gada janvāra sākumā klāt bija Vilhelma II dēls Vilhelms Augusts, Ādolfs Hitlers, Rūdolfs Hess.
Saites.
Prūsijas valsts.
Vācieši.
