Provansieši, oksitāņi
Tauta Francijas dienvidos.
Provansiešu valoda. Provansiešu jeb oksitāniešu valoda - langedoks, pieder romāņu valodu grupai. Tajā vēl joprojām runā ap 10 miljoni cilvēku Francijas dienvidos, kā arī daļā Spānijas un Itālijas.
Tradīcijas.
Gardians – vienkāršos ganus pacēla nacionālās tradīcijas līmenī nodibinot biedrību Nacio un Gardiano. Katru gadu Arlas arēnā tiek rīkotas jātnieku meistarības sacīkstes. Viņiem ir koši baltas mājas ar niedru jumtiem.
Course – vēršu cīņas, kuru laikā tie nereti tiek nogalināti. Mērķis ir nocelt no vērša ragiem nacionālo rozeti sarkanā krāsā.
Abrivado – jātnieku spēle, arī apliecina provansiešu mīlestību uz vēršiem, zirgiem un jātnieku sportu. Spēles laikā rozetēm rotātie vērši jātnieku aizsegā no ganībām tiek dzīti cauri pilsētai uz arēnu. Tostarp pilsētnieki var darīt visu ko iedomājas, lai nobiedētu zirgus un vēršus kā arī censties izjaukt ierindu. Viņi met ar miltiem, plaukšķina petardes utt. Abrivado pirms course ir kļuvusi par festivālu, kurš Sentmarīdelamerā notiek katru gadu 11.nvembrī. Tajā piedalās ap 1000 zirgu. Šī spēle ir populāra arī citās Provansas pilsētās.
Provansiešu leģenda par Mariju Magdalēnu. Mūsu ēras XVIII g. krastā piestājusi laiva. Uz tās klāja bija Marija Magdalēna, svētā Marta un dievmātes Marijas māsa. Viņas sagaidījusi čigāniete Sāra, kas tūdaļ pieņēmusi kristietību.
Sāras kults vainagojās ar baznīcas uzcelšanu pilsētā. Tādējādi kopš tā laika šeit iedibinājies čigānu svētceļojums uz XII gs. celto Sentmarīdelameras baznīcu un cietoksni katru gadu 24.-25.maijā. Kopš XVI gs. šis svētceļojums kļuva ļoti populārs čigānu vidū. 1892.gadā, kad uz šejieni izbūvēja dzelzsceļu, par tradīciju ieinteresējās visa Provansa.
Baznīca šos svētkus oficiāli atzina tikai 1935.gadā pēc Folko Baronselli aktīvas iejaukšanās. Tādējādi čigāni oficiāli sāka godināt savu patronesi Sāru baznīcā. Mūsdienās par tradīciju ieinteresējušies tūristi.
Saites.
Francija.
