Priežu salas cilindri
Tā sala tika saukta līdz 1978.gadam. Tagadējais nosaukums – Kunjas sala.
Atrašanās vieta. Franču Polinēzijā, laikam netālu no Jaunkaledonijas.
Apraksts. Platība – 58 kvadrātjūdzes. Izmēri – 8 x 10 jūdzes. Apdzīvo ap 1500 melanēziešiem.
Vēsture un izpēte. Atklāta 1774.gadā un no tā laika izbrīna.
Galvenā salas mīkla – seno priežu (Araucaria cookii) audzes, kas ir vienīgās Okeānijā. Tās nosauktas par godu slavenajam jūrasbraucējam Džeimsam Kukam. Kā priedes te nonākušas un kādēļ tās neaug nekur citur – liela mīkla. Gigantiskie koki sasniedz 90–135 pēdu augstumu, lai gan zaru garums nepārsniedz 6 pēdas. Domājams, ka senie salas kolonizētāji šos augus atveduši un izstādījuši salas krastos. Vēlāk izteica domu, ka priedes sastādītas, lai aizsargātu no vētrām salas 400 uzbērumkalninus ar cementa cilindriem vidū.
1961.gadā priežu mīklai pievienojās nākamā – jau pieminētie cilindri. Šai gadā tika veikti izrakumi dažos no uzbērumkalniņiem, kas bija izsēti pa visu salu – kopskaitā to bija ap 400. To augstums bija 8-9 pēdas un vidējais diametrs – 300 pēdas. To virsotnes bija kailas, bez veģetācijas.
Agrāk tie netika pētīti jo uzskatīja, ka tiem ir dabiska izcelsme. Tomēr galvaspilsētas Moumejas Jaunkaledonijas muzeja direktors vēlējās pārbaudīt vai iezemieši uzbērumkalniņus nav izmantojuši mirušo apglabāšanai, un tas tika uzdots Lūkam Ševaljē.
Jau pirmā kalniņa pētniecības gaitā tika uziets cementa cilindrs 2 pēdas platumā un 7 pēdas garumā. Cilindra ārējā virsma sastāvēja no ļoti cietas un viendabīgas kaļķa javas. Tajā bija ārkārtīgi daudz gliemežvāku lausku, silikātus un dzelzi saturošas grants (izmantota kā saistviela).
Atradums tik ļoti pārsteidza Ševaljē, ka iesākumā viņš to vienkārši ignorēja, domādams, ka tas palicis pēc kādiem mūsdienīgiem, lai arī nezināmiem, ceļu darbiem. Taču nākamā uzbērumkalniņā atkal tika uziets praktiski tāds pats cilindrs.
Pirmos cilindrus nogādāja Moumejā, kur tiem tika veiktas analīzes muzeja laboratorijās. Tās apstiprināja cilindru mākslīgo izcelsmi, bet kaļķa javas vecumu ar oglekļa metodi noteikt nespēja. Vēlākie oglekļa testi norādīja, ka cilindru vecums ir ap 13 000 gadu.
Ševaljē no jauna devās uz salu kopā ar arheologu ekspedīciju, lai veiktu pamatīgākus pētījumus. Aizdomas apstiprinājās – katrā no 400 uzbērumkalniņiem atradās pa cementa cilindram, kuri savstarpēji atšķīrās tikai ar izmēriem. Mazais Zaļais tomēr nesaprot – vai tad tas Ševaljē būtu visus uzkalniņus izrakājis?
Nekādu citu atradumu uzkalniņos nebija: ne kaulu, ne kokogļu, ne kāda cita priekšmeta. Tādējādi netika gūti apstiprinājumi pirmējai hipotēzei par to, ka uzbērumkalniņi ir mirušo apbedīšanas vietas.
Pats Ševaljē nonāca pie secinājuma, ka kalniņu virsotnēs tika izveidotas šahtas, kurās kā cilindriskas formas veidnēs tika ielieta java.
1980.gadu vidū Priežu salu apmeklēja pētnieks Čaildress šādus cilindrus esot saskaitījis 10 000 (kā gan tas viņam izdevies, ja uzbērumkalniņu salā ir tikai 400?). Šo viņa ciparu gan neviens neņem nopietni, taču cilindru skaits katrā no uzbērumkalniņiem var mainīties. Tā piemēram, trijos blakus esošos kalniņos bija pa vienam cilindram, bet ceturtajā – veseli divi, kas stāvēja viens otram blakus. Katru reizi cilindri uzbērumā bija nolikti stāvus.
Cementa cilindri. Priežu salā atrasto cilindru izmēri variēja: platums 2–2,5 pēdas; garums 3–9 pēdas.
17 cilindrus uzgāja arī 17 uzkalniņos pašā Jaunkaledonijas salā. Praktiski tie bija identiski Priežu salas cilindriem – atšķīrās vienīgi izmantotā grants. Priežu salas cilindriem tikusi izmantota grants, kas bagāta ar dzelzs oksīdu, bet Jaunkaledonijā bija izmantojuši sīkgraudainu silikātu smilti.
Daudzkārtēji veiktās oglekļa analīzes norādīja, ka cilindru vecums ir laika posms no 10 950.–5120.g.pmē. Analīžu veicēji no Jaunkaledonijas muzeja uzstāja uz savu analīžu korektumu. Analīzes tika veiktas arī Jeila universitātē – tas pats rezultāts.
Funkcija. Par to visi tikai parausta plecus.
Mitoloģija. Priežu salas iedzīvotājiem nav pilnīgi nekādu nostāstu uzbērumkalniņu un cilindru sakarā.
Kritika. Akadēmiskā zinātne atteicās atzīt Ševaljē uzietos cilindrus par mākslīgiem, galvenokārt tamdēļ, ka cilvēka atrašanās šajā Klusā okeāna rajonā agrāk par I g.tk.pmē. tika uzskatīta par absurdu. Izteica domu, ka tās ir sen izmirušu lielu putnu ligzdas, kas, vispār, liekas vēl absurdāk.
Zinātnieki atgādināja, ka visvecākie cementa paraugi ir tikai 2000 gadu veci un nāk no Senās Romas laikiem.
Interesanti.
Jaunkaledonijas salā Paijitas apvidū atrodami 17 līdzīgi uzbērumkalniņi kā Kunjas (Priežu) salā. Tajos izrakumus veicis Lūks Ševaljē un katra kalniņa viducī uzgāja pa cementa kolonnai, gluži kā Kunjas (Priežu) salā.
Saites:
Jaunkaledonija.
