Jaunkaledonija
Franču aizjūras teritorija Klusajā okeānā, atrodas 18 000 km prom no Francijas.
Administratīvais centrs - Numeja (Numea).
Iedzīvotāji. 268 000. Polinēzieši, franči.
Šeit runā austronēziešu saimes valodās.
Nakšņošana. Visai dārga, bet 30 minūšu brauciena attālumā ir bezmaksas telšu celšanas vieta.
Vēsture. 1998.gadā tika noslēgta vienošanās, kas palīdzēja izbeigt iepriekš regulāros vardarbības uzliesmojumus starp salas neatkarību atbalstošajiem kanakiem un Francijas piederību atbalstošajiem franču kolonizatoru pēctečiem. Vienošanās paredz, ka līdz 2022.gadam var rīkot 3 neatkarības referendumus.
2018.gadā tika sarīkots pirmais - 43,6% atbalstīja Jaunkaledonijas neatkarību.
2020.gadā neatkarību atbalstīja jau 46,7%.
2021.gada 12.decembrī rīkoja pēdējo referendumu un vairākums nobalsoja par palikšanu Francijas sastāvā. Tomēr referendumu boikotēja neatkarības piekritēji.
Jaunkaledonija ik gadus saņem dotāciju no Francijas - 1 300 000 eiru.
Jaunkaledonijā iegūst 4.daļu pasaules niķeļa, kas ir būtisks komponents elektronikas ražošanā.
Aplūkojamie objekti.
Numeja. Žana Marī Tžibau kultūras centrs (1991.-1998.g.).
Uzbērumkalniņi. Jaunkaledonijas salā Paijitas apvidū atrodami 17 līdzīgi uzbērumkalniņi kā Kunjas salā. Tajos izrakumus veicis Lūks Ševaljē un katra kalniņa viducī uzgāja pa cementa kolonnai, gluži kā Kunjas salā.
Milzu sirds. Mangrovju mežs ideālas sirds formā, apkārt ūdens kanāls (dabisks). Redzama no gaisa.
2.lielākais koraļļu rifs pasaulē. Garums - 1500 km.
Žana Marī Žibao kultūras centrs. Parāda seno kanaku dzīvesveidu.
Pīļu sala. Sala - restorāns.
Apdraudētas lagūnas.
Saites.
Klusais okeāns.
Francija.
