Paskāls II (1099.-1118.g.)
160.Romas katoļu pāvests no 1099. līdz 1118.gadam.
/Pope_Paschal-II_1107.jpg "Pāvests Paskāls II. XIV gs. miniatūra")
Dzīvesgājums.
Paskāls II pret Indriķi IV. Paskālu II izvēlēja iepriekšējā pāvesta urbāna II vietā, arī viņš nolādēja vācu ķeizaru Indriķi IV. Pēc kāda laika pāvesta piekritēji pierunāja pret vecišķo karali Indriķi IV uzstāties viņa dēlu, un 1105.gada maijā Indriķis Jaunākais tika kronēts par karali.
Indriķis IV ar to nebija mierā un 1105.gada augustā devās pret dēlu karā. Abi karaspēki satikās Frankonijā, pie Rēgenas upes. Tomēr pēdējā brīdī Indriķa IV piekritēji atteicš cīnīties pret Indriķi Jaunāko. Indriķis IV bēga uz Maincu, bet dēls viņam sekoja. Kad visbeidzot viņi satikās, abi stāvēja viens otram iepretim uz ceļiem un runāja par ienaida izbeigšanu. Jaunais Indriķis tēvam apgalvoja, ka tūdaļ atteiksies no varas, ja Indriķis IV izlīgs ar pāvestu.
Vecais monarhs piekrita un abi kopā devās uz Maincu. Tur no rīta izplatījās baumas, ka pilsētu ieņēmuši dumpinieki, kas gribot karali nogalināt. Tad dēls vecajam karalim piedāvāja pārlais nemierus Bekelheimas pilī, tomēr tas bija viltus - Indriķi IV tur ieslodzīja tiklīdz viņš ieradās pilī. Tā Indriķis IV kļuva par sava dēla gūstekni.
1105.gada decembrī vārgo un izmocīto karali nogādāja Ingelheimā, kur viņš nodeva valdīšanu dēlam. Tomēr vienlaikus viņš kategoriski atteicās nožēlot grēkus. No troņa gāzto imperatoru nometināja tai pašā Ingelheimā.
Tomēr vecais Indriķis IV nevarēja nomierināties un bēga uz Ķelni. Te viņš guva Lotaringas hercoga atbalstu, kas sakāva Indriķa Jaunākā karaspēku pie nelielās Vizetas pilsētas Māsas krastos. 1106.gada jūnijā dēls aplenca Ķelni, bet bija spiests atkāpties.
1106.gada 7.augustā Indriķis IV mira.
Indriķi IV apglabāja ar pienākošos godu. Tomēr pēc dēla pavēles zārku ar imperatora pīšļiem izraka un pārveda uz nepabeigtu un neiesvētītu kapelu Špeijerā, kur tas atradās 5 gadus neapglabāts. Un beidzot tikai 1111.gadā pāvests Paskāls II noņēma Indriķim IV nolādējumu un to atkal apglabāja frankoņu karaļu kapenēs.
??? 1164.gadā pāvests Paskāls III pilnvarojis Dānijas karali Ēriku Labsrangu organizēt misijas darbu Kursā. Dāņiem esot pat izdevies ar bruņotu spēku kādā vietā (iespējams – jau iepriekš minētajā Piltenes novadā) nodibināt savu koloniju un uzcelt vienu vai vairākas baznīcas, bet arī šoreiz kurši nelūgtos viesus padzinuši. (šis fakts minēts Induļa Ķeniņa rakstā "Pirmie misionāri Baltijā," tomēr minētais pāvests ir Paskāls III, kuru neatradām pāvestu sarakstā. Iespējams, domāts pāvests Paskāls II, tomēr neatbilst valdīšanas gadi!)
