Ptolemajs I Soters (232.-283.g.pmē.)
"Glābējs."
Ptolemaju dinastijas pirmais Ēģiptes faraons no 232. līdz 283.gadam pmē.
Radniecība. Tēvs - Lags.
Dēls - Ptolemajs II Filadelfs (nākamais faraons).
Dzīvesgājums. Maķedonijas Aleksandra karavadonis (diadohs) un miesassargs. Ptolemaju dinastijas pamatlicējs Ēģiptē. Ēģiptes valdnieks no 305.–283.g.pmē.
Jaunība. Viņa skolotājs bija Aristotelis, tāpat kā Aleksandram.
Vietvalža amatā. 323.g.pmē. pēc diadohu lēmuma pirmajā Maķedonijas Aleksandra valsts sadalīšanā satrapa un pārvaldnieka amatā saņēma pārvaldīšanā Ēģipti.
322.g.pmē. Drīz pēc stāšanās vietvalža amatā lika apcietināt savu priekšgājēju Kleomēnu no Naukratas, kas bija Ēģiptes vietvaldis Maķedonijas Aleksandram dzīvam esot. Kleomēns bija valdījis slikti, raušot bagātības. Viņš tika sodīts ar nāvi, un tādējādi pieauga Sotera popularitāte.
322.g.pmē. Pēc Pausānija ziņām Soteram izdevās pierunāt maķedoniešu karavīrus, kas apsargāja Maķedonijas Aleksandra līķu ratus, lai tie viņam atdod mirušā valdnieka zārku. To viņš aizveda uz Memfisu, kur apglabāja pēc maķedoniešu tradīcijām. Tomēr vienlaikus viņš lika Aleksandrijā būvēt diženu mauzoleju. Ar šo riskanto soli Soters sasniedza to, ka maķedonieši plūda uz Ēģipti un stājās viņa armijā.
321.gada pavasarī atvairīja ķēniņa reģenta Perdikas uzbrukumu, kas bija ņēmis ļaunā viņa ķēniņa zārka nolaupīšanu. Sotera aģenti piedāvāja naudu Perdikas karavīriem un pārvilināja tos savā pusē. Perdikas armija cieta neveiksmīgā Nīlas forsēšanā, bojā gāja vairāki simti kareivju. Galu galā Perdikas paša kareivji nogalināja viņu paša pārgājiena teltī.
Soters - Ēģiptes faraons. 305.g.pmē. sākumā, sekojot citu diadohu piemēram, pasludināja sevi par Ēģiptes ķēniņu.
285.g.pmē. par līdzvaldnieku paņēma savu dēlu Ptolemaju II Filadelfu.
Ārpolitika. Soters Ēģiptes zemē nometināja tūkstošiem grieķu un grieķu-maķedoniešu. Tiem vajadzēja kalpot karu gadījumā, un karu bija daudz. Karot vajadzēja pret bijušajiem kolēģiem - karavadoņiem no Aleksandra karaspēka.
Kaujā pie Gazas viņš saņēma gūstā ap 8000 grieķiem, kurus arī nometināja Ēģiptē.
No Palestīnas viņš Ēģiptē ieveda 100 000 žīdu, kas kļuva par otro lielāko ārzemnieku grupu Ēģiptē tūliņ aiz maķedoniešiem.
Soters - Aleksandrijas būvnieks. Padarīja Aleksandriju par dižu metropoli un antīkās pasaules galvaspilsētu. Vispirms viņš izbūvēja ostu, lai tā varētu pieņemt lielos jūras kuģus. Pēc tam visā pilsētā sāka būvēt svētnīcas. Kopā ar ēģiptiešu priesteri Manetonu uzbūvēja vislielāko - Serapijam veltīto svētnīcu. Tā bija jauna dievība, kas bija radīta tieši jaunās grieķu-ēģiptiešu sabiedrības integrācijai. Pilsētas ziemeļu daļā Soters lika uzcelt milzīgu pils kvartālu.
Sotera ievestie ārzemnieki apmetās galvenokārt Aleksandrijā, un pilsēta kļuva par grieķu elites pilsētu, kam bija maz kopīga ar vietējiem ēģiptiešiem.
Darbība kultūras jomā. Viņa laikā uzcēla muzeijonu un bibliotēku. Vairāku vēsturisku darbu autors.
Soters - Aleksandrijas bibliotēkas radītājs. Vēlējās nodibināt Aleksandrijā tādu gudrības iestādi kā Atēnu Likeja. Tādēļ piedāvāja Aleksandrijā ierasties Atēnu Likejas vadītājam filozofoam Teofrastam. Tas atteicās, taču savā vietā piedāvāja savu audzēkni Dēmetriju. Tieši Dēmetrijs ieteicis Soteram uzbūvēt Aleksandrijā lielu zinātnisku iestādi - "Mūzu svētnīcu" (museion, musaeons), par godu deviņām grieķu mūzām (faktiski slaveno Aleksandrijas bibliotēku).
Lai pievilinātu zinātniekus, Soters nolēma, ka visi jaunie zinātniskā centra zinātnieki saņems uzturu un mājokli par brīvu, kā arī tiks atbrīvoti no nodokļu maksāšanas.
Soters - grāmatu kolekcionārs. Faraons nosūtīja kuģus un cilvēkus uz dažādām antīkās pasaules vietām, lai sameklētu rakstu darbus jaunajai bibliotēkai. Tā tika savākti desmitiem tūkstošu rakstu darbi.
Soters - Suecas kanāla būvnieks. Ja kanāla rakšanas darbus tiešām pabeidzis Dārijs I Lielais, tad Ptolemajs I (vēlāk arī, Ptolemajs II un Trajāns) veicis būvdarbus šī kanāla darbības uzturēšanai.
Sotera nāve. Nomira 282.g.pmē. 84 gadu vecumā un miera laika apstākļos - savā gultā.
Saites.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).
Ptolemaju dinastija.
