Aliens

Otrā Mozus grāmata

"Otrā Mozus grāmata" jeb "Exodus" ("iziešana").
Saturs. Vēsta par žīdu verdzību Ēģiptē un iziešanu no tās līdz Vecās Derības noslēgšanai pie Sinaja jeb Horeba kalna.
20.nodaļas 3.-17.pants satur 10 baušļus (tie Vecajā Derībā minēti 3 dažādās vietās).

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1.nodaļa

1 Šie ir Israēla bērnu vārdi, kas ar Jēkabu bija nonākuši Ēģiptē; ikviens ar savu saimi tie bija nākuši.
2 Rūbens, Simeons, Levijs un Jūda,
3 Isašars, Zebulons un Benjamīns,
4 Dans, Naftalis, Gads un Ašers.
5 Un visu dvēseļu skaits, kas cēlušās no Jēkaba, bija septiņdesmit. Bet Jāzeps jau bija Ēģiptē.
6 Un Jāzeps nomira un visi viņa brāļi, un visa šī paaudze.
7 Bet Israēla bērni augļojās un ļoti pieauga un vairojās un tapa ļoti vareni, tā ka zeme bija piepildīta ar tiem.
8 Bet Ēģiptē cēlās jauns ķēniņš, kas par Jāzepu neko nezināja.
9 Un viņš sacīja saviem ļaudīm: "Šī tauta, Israēla bērni, kļūst lielāka un varenāka par mums.
10 Taču rīkosimies gudri ar tiem, ka tie par daudz nesavairojas un, ja izceļas karš, neapvienotos ar mūsu ienaidniekiem un nekarotu pret mums, un neatstātu šo zemi."
11 Un viņi iecēla tiem darba uzraugus, lai tos verdzinātu ar smagiem darbiem, un tie uzcēla faraonam noliktavu pilsētas - Pitomu un Ramzesu.
12 Bet, jo vairāk tos apspieda, jo vairāk tie vairojās un izpletās, tā ka viņiem palika bail no Israēla bērniem.
13 Tā ēģiptieši verdzināja Israēla bērnus ar smagiem darbiem.
14 Tie darīja viņu dzīvi sūru ar smagiem darbiem pie māliem un ķieģeļiem un visādiem darbiem laukā, un visādiem citiem darbiem, kurus tie nežēlīgi uzlika viņiem.
15 Tad Ēģiptes ķēniņš sacīja ebreju vecmātēm, vienai bija vārds Sifra, otrai Pua,
16 viņš sacīja: "Kad jūs palīdzat ebreju sievām dzemdībās un, tām uz akmens sēžot, redzat, ka tas ir zēns, tad to nonāvējiet, bet, ja tā ir meitene, tad lai tā dzīvo."
17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus.
18 Tad Ēģiptes ķēniņš atsauca vecmātes un sacīja tām: "Kādēļ jūs tā esat darījušas un zēnus atstājušas dzīvus?"
19 Vecmātes atbildēja faraonam: "Tādēļ, ka ebreju sievas nav tādas kā ēģiptiešu sievas, jo tās ir spēcīgas, pirms vecmāte pie viņām atnāk, tās jau ir dzemdējušas."
20 Tā Dievs vecmātēm darīja labu, un tauta vairojās un tapa ļoti varena.
21 Tad faraons pavēlēja visai savai tautai: "Visus zēnus, kas piedzimst, iemetiet upē, bet meitenes atstājiet dzīvas."
----------------------------------------------------------------------------------------------------
5. Te teikts, ka dvēseļu skaits bija 70. Taču masoretu tekstā un LXX "dvēseļu skaits" teikts kā 75. "Austuļu darbos" ( 7:14 ) ir Stefana izteikums, ka skaits patiesi bijis 75. Laikam šai pantā pieļauta kļūa un patiesais skaitlis patiesi ir bijis 75.

2.nodaļa

1 Kāds Levija cilts vīrs nāca un ņēma sev sievu no Levija cilts meitām.
2 Un tā sieva kļuva grūta un dzemdēja dēlu. Viņa redzēja, cik jauks tas bija, un noslēpa viņu trīs mēnešus.
3 Bet, kad viņa to vairs nevarēja noslēpt, tad tā viņam pagatavoja šķirstu no niedrēm, notriepa to ar sveķiem un piķi, ielika tanī bērnu un nolika to niedrēs upes malā.
4 Un viņa māsa nostājās iztālēm, lai novērotu, kas tam notiks.
5 Tad faraona meita nāca uz upi peldēties, bet viņas draudzenes pastaigājās upes malā. Viņa ieraudzīja šķirstu niedrājā, sūtīja savu kalponi un lika to atnest.
6 Kad viņa to atvēra, tā ieraudzīja bērnu, un redzi, puisēns raudāja. Viņa iežēlojās par to un sacīja: "Tas ir viens no ebreju bērniem."
7 Tad viņa māsa sacīja faraona meitai: "Vai man iet un ataicināt tev kādu zīdītāju no ebreju sievām, kas tev bērnu var zīdīt?"
8 Faraona meita sacīja viņai: "Ej!" Un jaunava aizgāja un aicināja bērna māti.
9 Tad faraona meita sacīja viņai: "Ņem šo bērnu un zīdī to manā vietā, un es maksāšu tev." Tad sieva paņēma bērnu un zīdīja to.
10 Kad bērns paaugās, viņa veda to pie faraona meitas, un tas viņai kļuva par dēlu, un tā nosauca viņa vārdu: Mozus[A], jo tā sacīja: "Tāpēc ka es to no ūdens esmu izvilkusi."
11 Kad Mozus bija pieaudzis, tas reiz izgāja pie saviem tautas brāļiem un noskatījās viņu smagajos darbos. Un viņš redzēja ēģiptieti sitam kādu ebreju, vienu no viņa brāļiem.
12 Tad viņš, paraudzījies visapkārt un neviena neredzēdams, nosita ēģiptieti un to apraka smiltīs.
13 Un viņš izgāja atkal nākamajā dienā, un redzi, divi ebreju vīri ķildojās. Viņš sacīja vainīgajam: "Kāpēc tu sit savu darba biedru?"
14 Bet tas sacīja: "Kas tevi iecēlis par pavēlnieku un tiesnesi pār mums? Vai tu gribi arī mani nogalināt, kā to ēģiptieti esi nogalinājis?" Un Mozus nobijās un sacīja: "Patiesi, šī lieta ir kļuvusi zināma."
15 Kad faraons dzirdēja par šo lietu, viņš meklēja Mozu nogalināt, bet Mozus bēga no faraona un mita Midiāna zemē, un apmetās pie kādas akas.
16 Un Midiāna priesterim bija septiņas meitas. Tās nāca smelt ūdeni un pildīja dzirdināmās siles, lai padzirdītu sava tēva avis.
17 Tad nāca gani, un tie aizdzina viņu ganāmpulku; bet Mozus cēlās tām palīgā un padzirdīja viņu avis.
18 Kad viņas atgriezās pie Reguēla, sava tēva, tas sacīja: "Kā tad jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?"
19 Tad viņas sacīja: "Kāds ēģiptietis mūs paglāba no ganu rokām; un viņš arī smeltin smēla ūdeni mums un dzirdīja mūsu avis."
20 Un viņš sacīja savām meitām: "Kur tad viņš ir? Kāpēc jūs šo vīru esat tur atstājušas? Aiciniet viņu, lai viņš ēstu ar mums."
21 Un Mozus bija ar mieru pie tā vīra palikt, un tas deva savu meitu Ciporu Mozum par sievu.
22 Un viņai piedzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Geršoms[A], jo teica: "Es esmu svešinieks svešā zemē."
23 Pēc ilgāka laika nomira Ēģiptes ķēniņš, un Israēla bērni nopūtās par savu jūgu un brēca, un viņu brēkšana par viņu jūgu cēlās augšup pie Dieva.
24 Un Dievs uzklausīja viņu vaidus, un Dievs pieminēja Savu derību ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu.
25 Un Dievs uzlūkoja Israēla bērnus, un Dievs ņēma tos vērā.

3.nodaļa

1 Mozus ganīja Jetrus, sava sievastēva, Midiāna priestera, avis. Viņš aizdzina avis pāri tuksnesim un nonāca pie Dieva kalna Horeba.
2 Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās uguns liesmā no ērkšķu krūma, un viņš skatījās, un redzi, ērkšķu krūms dega ugunīs, bet nesadega.
3 Tad Mozus sacīja: "Es iešu tuvāk un apskatīšu šo lielo parādību, kādēļ ērkšķu krūms nesadeg."
4 Bet Tas Kungs redzēja, ka viņš gāja turp lūkot, un sauca tam no krūma un sacīja: "Mozu, Mozu!" Mozus sacīja: "Te es esmu."
5 Un Tas Kungs sacīja: "Nenāc tuvāk! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme."
6 Un Viņš sacīja: "Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs." Un Mozus aizklāja savu vaigu, jo viņš bijās Dievu uzlūkot.
7 Un Tas Kungs sacīja: "Vērodams esmu vērojis Manas tautas bēdas, kādas tai ir Ēģiptē. Viņas brēkšanu par tās uzraugiem Es esmu dzirdējis, jo Es zinu viņu ciešanas.
8 Es esmu nolaidies, lai viņus izglābtu no ēģiptiešu rokām un tos izvestu no šīs zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek, uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi.
9 Un redzi, Israēla bērnu brēkšana ir nākusi Manā priekšā, un Es esmu redzējis tos spaidus, ar kādiem ēģiptieši viņus apspiež.
10 Tagad ej, Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!"
11 Tad Mozus sacīja uz Dievu: "Kas es esmu, ka man jāiet pie faraona un ka man jāizved israēlieši no Ēģiptes?"
12 Un Dievs sacīja: "Es būšu ar tevi, un šī būs tā zīme, ka Es tevi esmu sūtījis, lai tu izvestu tautu no Ēģiptes: jūs kalposit Dievam šinī kalnā."
13 Bet Mozus sacīja uz Dievu: "Redzi, kad es nākšu pie Israēla bērniem un viņiem sacīšu: jūsu tēvu Dievs mani pie jums ir sūtījis, - tad tie jautās: kā Viņu sauc? - Ko tad lai es viņiem saku?"
14 Dievs sacīja uz Mozu: "ES ESMU, kas ES ESMU." Viņš sacīja: "Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU - tas mani sūtījis pie jums."
15 Un Dievs vēl sacīja uz Mozu: "Tā tu saki Israēla bērniem: Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs mani ir sūtījis pie jums - tas ir Mans Vārds mūžīgi, to atcerieties uz audžu audzēm.
16 Ej un sapulcini Israēla vecajus un saki viņiem: Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir man parādījies, Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs, sacīdams: vērodams Es vēroju jūs un to, ko viņi jums darījuši Ēģiptē.
17 Un Es esmu sacījis: Es jūs izvedīšu no Ēģiptes posta uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek.
18 Tad viņi klausīs tev. Bet tu un Israēla vecaji ejiet pie Ēģiptes ķēniņa un sakiet tam tā: Tas Kungs, ebreju Dievs, ir parādījies mums. Tagad ļauj mums iet triju dienu gājumu tuksnesī, lai upurētu Tam Kungam, mūsu Dievam.
19 Bet Es zinu, ka Ēģiptes ķēniņš neļaus jums iet, ja nav stipras rokas.
20 Tāpēc Es izstiepšu Savu roku un sitīšu Ēģiptes zemi ar visiem Saviem brīnumiem, kurus Es tās vidū darīšu. Pēc tam viņš jūs atlaidīs.
21 Es arī parādīšu labvēlību tautai šo ēģiptiešu priekšā, un, kad jūs iziesit, jūs neiziesit tukšā.
22 Ikviena sieva no savas kaimiņienes un no tās, kas dzīvo viņas namā, lai prasa sudraba lietas, zelta lietas un drēbes. Ar tām jums jārotā savi dēli un savas meitas; tā tās tiks atņemtas ēģiptiešiem."

4.nodaļa

1 Bet Mozus atbildēja, sacīdams: "Viņi man neticēs un neklausīs mani, bet sacīs: Tas Kungs tev nav parādījies."
2 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Kas tev rokā?" Un viņš teica: "Zizlis."
3 Un Viņš tam sacīja: "Nomet to zemē." Un viņš to nometa zemē. Tad tas kļuva par čūsku. Bet Mozus bēga no tās.
4 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Izstiep savu roku un satver to aiz astes!" Un viņš izstiepa savu roku un satvēra to, un tā atkal kļuva par zizli viņa delnā.
5 "Tā tie tev ticēs, ka tev parādījies Tas Kungs, viņu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs."
6 Un Tas Kungs viņam vēl sacīja: "Bāz roku savā azotē!" Un viņš iebāza roku savā azotē un to izvilka, un redzi, viņa roka bija pārklāta izsitumiem kā ar sniegu.
7 Un Viņš sacīja: "Bāz roku atpakaļ savā azotē!" Un viņš iebāza roku atpakaļ savā azotē un to izvilka atkal ārā, un redzi, tā bija kā viņa pārējā miesa.
8 "Un notiks, ja viņi tev neticēs un neklausīs pēc pirmās zīmes, tad viņi tev ticēs otras zīmes dēļ.
9 Un, ja notiks, ka viņi neticēs abām šīm zīmēm un neklausīs tevi, tad paņem ūdeni no upes un izlej to sausā vietā, un tad notiks, ka tas ūdens, kuru tu būsi ņēmis no upes, uz sausuma kļūs par asinīm."
10 Tad Mozus sacīja uz To Kungu: "Ak, Kungs, es neesmu runātājs, tāds neesmu bijis vakar, tāds neesmu arī šodien, kopš Tu runāji ar Savu kalpu, bet man ir grūta valoda un neveikla mēle."
11 Bet Tas Kungs sacīja viņam: "Kas cilvēkam muti devis? Un kas dara mēmu vai kurlu, vai redzīgu, vai aklu? Vai ne Es, Tas Kungs?
12 Un tagad ej! Es būšu ar tavu muti, un Es tev mācīšu, kas tev sakāms."
13 Bet Mozus sacīja: "Ak, Kungs, sūti taču ko sūtīdams!"
14 Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Mozu, un Viņš sacīja: "Vai levīts Ārons nav tavs brālis? Es zinu, ka tas runā veikli, un redzi, viņš nāks tev pretī un, tevi ieraugot, priecāsies savā sirdī.
15 Un tu runā uz viņu un liec vārdus viņa mutē, un Es būšu ar tavu muti un ar viņa muti un mācīšu jums, kas jums jādara.
16 Lai viņš runā tavā vietā uz tautu; viņš lai kļūst tev par muti, bet tu esi viņam Dieva vietā.
17 Un ņem šo zizli savā rokā, ar to tu darīsi zīmes."
18 Un Mozus nogāja atpakaļ pie Jetrus, sava sievastēva, un sacīja tam: "Es gribu doties ceļā un gribu atgriezties pie saviem brāļiem, kas ir Ēģiptē, un redzēt, vai viņi vēl ir dzīvi." Un Jetrus sacīja Mozum: "Ej ar mieru!"
19 Un Tas Kungs sacīja Mozum Midiānā: "Ej atpakaļ uz Ēģipti, jo visi tie vīri ir miruši, kas meklēja tavu dzīvību."
20 Un Mozus ņēma savu sievu un savus dēlus un uzsēdināja tos uz ēzeļa. Tā viņš atgriezās Ēģiptes zemē. Un Mozus ņēma Dieva zizli savā rokā.
21 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Kad tu atgriezīsies Ēģiptē, tad dari visus tos brīnumus, ko Es esmu licis tavā rokā, faraona priekšā; bet Es nocietināšu viņa sirdi, un tas neatlaidīs tautu.
22 Saki faraonam: tā saka Tas Kungs: Israēls ir Mans dēls, Mans pirmdzimtais.
23 Un Es tev saku: atlaid Manu dēlu, lai viņš Man kalpo, bet tu esi liedzies viņu atlaist; redzi, Es nonāvēšu tavu dēlu, tavu pirmdzimto."
24 Bet ceļā, naktsmītnē, Tas Kungs sastapa viņu un meklēja viņu nonāvēt.
25 Tad Cipora ņēma asu akmeni un apgraizīja sava dēla priekšādu, aizskāra viņa kājas un sacīja: "Tu esi man asins līgavainis."
26 Tad Viņš no tā atstājās. Un viņa sacīja: "Asins līgavainis - caur apgraizīšanu."
27 Un Tas Kungs sacīja uz Āronu: "Ej Mozum pretī tuksnesī." Un viņš gāja un to sastapa pie Dieva kalna, un viņš to skūpstīja.
28 Tad Mozus izstāstīja Āronam visus Tā Kunga vārdus, ar kuriem Tas viņu bija sūtījis, un visas tās zīmes, kādas Viņš bija pavēlējis darīt.
29 Un Mozus un Ārons gāja un sapulcināja visus Israēla vecajus.
30 Un Ārons runāja visus tos vārdus, kurus Tas Kungs bija sacījis Mozum, un viņš darīja tās zīmes tautas priekšā.
31 Un tauta ticēja. Un, kad viņi dzirdēja, ka Tas Kungs uzlūkojis Israēla bērnus un redzējis viņu bēdas, tad viņi zemu noliecās Dieva priekšā un pielūdza.

5.nodaļa

1 Pēc tam Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja: "Tas Kungs, Israēla Dievs, saka tā: atlaid Manu tautu, ka tie Man sarīko svētkus tuksnesī."
2 Bet faraons sacīja: "Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls? Es nepazīstu To Kungu, un arī Israēlu es neatlaidīšu."
3 Tad viņi sacīja: "Tas ir ebreju Dievs, kas parādījies mums. Ļauj mums iet triju dienu gājumu tuksnesī, lai upurētu Tam Kungam, savam Dievam, ka Tas pār mums nenāk ar mēri vai zobenu."
4 Un Ēģiptes ķēniņš sacīja viņiem: "Mozu un Āron! Kāpēc jūs atraujat ļaudis no viņu darbiem? Ejiet atpakaļ pie sava darba!"
5 Un faraons teica: "Redzi, šo ļaužu šinī zemē ir jau daudz, un jūs tos gribat atturēt no darba!"
6 Un tai pašā dienā faraons pavēlēja ļaužu uzraugiem un viņu pārraugiem:
7 "Turpmāk nedodiet vairs salmus ļaudīm ķieģeļu taisīšanai, kā tas bija līdz šim! Lai viņi paši iet un sagādā sev salmus.
8 Un to ķieģeļu skaitu, kas viņiem bija līdz šim jātaisa, uzlieciet arī turpmāk, jūs to nedrīkstat samazināt. Viņi ir slinki, tāpēc viņi kliedz: iesim un upurēsim savam Dievam.
9 Šo ļaužu darbu padariet smagāku, ka viņi strādātu un neklausītos viltus valodās."
10 Tad ļaužu uzraugi un viņu pārraugi izgāja un runāja uz ļaudīm, sacīdami: "Tā ir teicis faraons: es nedošu jums vairs salmus.
11 Ejiet paši un gādājiet sev salmus, kur vien jūs tos atrodat, bet no jūsu darba mēra nekas netiks samazināts."
12 Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai savāktu rugājus salmu vietā.
13 Un uzraugi tos skubināja, teikdami: "Pildiet savu pienākumu! Jūsu dienas uzdevums ir tāds pats kā agrāk, kad jums bija salmi."
14 Un faraona pārraugi sita no Israēla vidus ieceltos uzraugus, sacīdami: "Kādēļ jūs neesat izgatavojuši to pašu ķieģeļu skaitu kā līdz šim?"
15 Tad Israēla bērnu uzraugi gāja un žēlojās faraonam, sacīdami: "Kāpēc tu tā dari saviem kalpiem?
16 Taviem kalpiem vairs netiek doti salmi, bet ķieģeļus - tā mums saka - jums būs taisīt. Un redzi, tavi kalpi tiek sisti, bet tā ir tavu ļaužu vaina."
17 Bet tas sacīja: "Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tāpēc jūs sakāt: iesim un upurēsim Tam Kungam.
18 Bet tagad ejiet un strādājiet! Salmus jums nedos, bet noteiktais ķieģeļu skaits jums jātaisa."
19 Un Israēla bērnu uzraugi redzēja, ka viņi ir postā, saņēmuši pavēli: nesamaziniet dienas darba ķieģeļu skaitu.
20 Un, ārā nākot no faraona, tie satika Mozu un Āronu, kas stāvēja un gaidīja tos.
21 Un viņi sacīja tiem: "Lai Tas Kungs to redz un jūs soda, ka jūs mūs esat darījuši par nicināmiem faraona un viņa kalpu acīs un esat likuši zobenu viņu rokās mūs nonāvēt."
22 Tad Mozus vērsās pie Tā Kunga un teica: "Ak, Kungs, kāpēc Tu esi darījis tādu ļaunumu šai tautai? Kāpēc Tu mani esi sūtījis?
23 Kopš es gāju pie faraona, lai runātu Tavā Vārdā, viņš darījis šai tautai ļaunu, un Tu tomēr neglābi Savu tautu."

6.nodaļa

1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Tagad tu redzēsi, ko Es darīšu faraonam, jo ar stipru roku viņš tos atlaidīs, un ar stipru roku viņš tos izdzīs no savas paša zemes."
2 Un Dievs runāja uz Mozu un sacīja: "Es esmu Tas Kungs.
3 Es esmu parādījies Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam kā visuvarenais Dievs, bet Savu īsto vārdu, Tas Kungs, Es netiku darījis viņiem zināmu.
4 Es esmu cēlis Savu derību ar viņiem, lai viņiem dotu Kānaāna zemi, to zemi, kurā viņi kā svešinieki dzīvojuši.
5 Es arī esmu dzirdējis Israēla bērnu nopūtas, tāpēc ka ēģiptieši viņus verdzina, un Es esmu pieminējis Savu derību.
6 Tāpēc saki Israēla bērniem: Es esmu Tas Kungs un izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, un izglābšu jūs no vergošanas, un atpestīšu jūs ar izstieptu roku un ar lielām tiesām.
7 Un Es ņemšu jūs Sev par tautu un būšu jums par Dievu, un jūs zināsit, ka Es esmu jūsu Dievs Tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes.
8 Un Es jūs ievedīšu tanī zemē, pār kuru Es esmu izstiepis Savu roku, lai to dotu Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam; un Es došu jums to par īpašumu, Es, Tas Kungs."
9 Un Mozus tā runāja uz Israēla bērniem, bet tie viņu neuzklausīja savas mazticības un smago darbu dēļ.
10 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
11 "Ej, saki faraonam, Ēģiptes ķēniņam, ka tam Israēla bērni jāizlaiž no savas zemes."
12 Un Mozus runāja Tā Kunga priekšā, sacīdams: "Redzi, Israēla bērni nav uzklausījuši mani, kā tad faraons lai uzklausītu mani, kad mana valoda tik grūta?"
13 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu un sūtīja tos pie Israēla bērniem un pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, lai izvestu Israēla bērnus no Ēģiptes zemes.
14 Šie ir viņu tēvu namu galvenie: Rūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli: Hanoha, Palu, Hecrons un Karmijs; tās ir Rūbena dzimtas.
15 Un Simeona dēli: Jemuēls, Jamīns, Ohads, Jahīns, Cohars un Sauls, kānaānietes dēls; tās ir Simeona dzimtas.
16 Un tie ir Levija dēlu vārdi pēc viņu dzimtām: Geršons, Kahats un Merārijs. Un Levija mūžs bija simts trīsdesmit septiņi gadi.
17 Un Geršona dēli: Libnijs un Šimijs ar to dzimtām.
18 Un Kahata dēli: Amrāms, Icehars, Hebrons un Usiēls. Un Kahata mūžs bija simts trīsdesmit trīs gadi.
19 Un Merārija dēli: Mahelijs un Mušijs. Tās ir Levija dzimtas pēc viņu ciltsrakstiem.
20 Un Amrāms ņēma Johebedu, sava tēva māsu, sev par sievu, un tā viņam dzemdēja Āronu un Mozu. Un Amrāma mūžs bija simts trīsdesmit septiņi gadi.
21 Bet Icehara dēli: Korahs, Nefegs un Sihrijs.
22 Un Usiēla dēli: Mišaēls, Ēlcafans un Citrijs.
23 Un Ārons sev ņēma par sievu Ēlišebu, Aminādabata meitu, Naāšona māsu, un tā viņam dzemdēja: Nadabu, Abiju, Ēleāzaru un Itamāru.
24 Un Koraha dēli: Asirs, Elkana un Abiāsafs; tās ir korahītu dzimtas.
25 Un Ēleāzars, Ārona dēls, ņēma sev sievu no Putiēla meitām, un tā viņam dzemdēja Pinehasu. Šie ir Levija tēvu nama galvenie pēc viņu dzimtām.
26 Tie ir Ārons un Mozus, uz kuriem Tas Kungs sacīja: "Izvediet Israēla bērnu pulku no Ēģiptes zemes."
27 Tie ir tie vīri, kas runāja ar faraonu, Ēģiptes ķēniņu, nolūkā izvest Israēla bērnus no Ēģiptes, proti, Mozus un Ārons.
28 Un notika, tanī dienā, kad Tas Kungs runāja uz Mozu Ēģiptes zemē,
29 Viņš sacīja Mozum: "Es esmu Tas Kungs, runā uz faraonu, Ēģiptes ķēniņu, visu, ko Es runāju tev."
30 Tad Mozus sacīja Tā Kunga priekšā: "Es esmu ar neapgraizītām lūpām, kā tad faraons lai mani klausa?"

7.nodaļa

1 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, Es tevi esmu licis faraonam par dievu, bet Ārons, tavs brālis, būs tavs pravietis.
2 Tu runā visu, ko Es tev pavēlēšu, bet tavs brālis Ārons lai runā ar faraonu, lai tas atlaiž Israēla bērnus no savas zemes.
3 Bet Es gribu faraona sirdi darīt cietu, un Es vairošu Savas zīmes un Savus brīnumus Ēģiptes zemē,
4 un faraons jums neklausīs. Tad Es likšu Savu roku uz Ēģiptes zemi un izvedīšu Savus pulkus, Savu Israēla tautu, no Ēģiptes zemes ar lielām tiesām.
5 Un ēģiptieši atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es izstiepju Savu roku pār Ēģipti un ka Es izvedu Israēla bērnus no viņu vidus."
6 Un Mozus un Ārons darīja, kā Tas Kungs bija viņiem pavēlējis, tā viņi darīja.
7 Un Mozus bija astoņdesmit gadus vecs, bet Ārons astoņdesmit trīs gadus vecs, kad tie runāja ar faraonu.
8 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu:
9 "Kad faraons sacīs jums: rādiet kādu brīnumu, - tad saki Āronam: ņem savu zizli un met to faraona priekšā, ka tas top par čūsku."
10 Un Mozus un Ārons gāja pie faraona un darīja tā, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis; un Ārons nometa savu zizli faraona priekšā un viņa kalpu priekšā, un tas tapa par čūsku.
11 Tad faraons arī lika ataicināt savus gudros vīrus un savus burvjus, un arī viņi, ēģiptiešu burvji, darīja to pašu ar savām burvju mākslām.
12 Un tie ikviens nometa savu zizli, un tie pārvērtās par čūskām. Bet Ārona zizlis aprija viņu zižļus.
13 Tomēr faraona sirds palika nocietināta, un viņš neklausījās uz viņiem, kā jau Tas Kungs bija sacījis.
14 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Faraona sirds ir cieta; viņš liedzas tautu atlaist.
15 Ej pie faraona no rīta; redzi, kad viņš ies uz upi, nostājies viņam pretim upes malā un paņem savā rokā zizli, kas tika pārvērsts par čūsku,
16 un saki viņam: Tas Kungs, ebreju Dievs, mani ir sūtījis pie tevis, teikdams: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu tuksnesī. Bet redzi, tu līdz šim neesi klausījis.
17 Tā saka Tas Kungs: no tā jūs zināsit, ka Es esmu Tas Kungs: redzi, es sitīšu ar zizli, kas ir manā rokā, upes ūdeni, un tas pārvērtīsies asinīs.
18 Un zivis, kas ir upē, nobeigsies, un upe smirdēs, un ēģiptiešiem riebsies dzert ūdeni no upes."
19 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Saki Āronam: ņem savu zizli un izstiep savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, pār viņu upēm, pār kanāliem, ezeriem un visām viņu ūdens krātuvēm, un tam būs tapt par asinīm. Un asinis būs visā Ēģiptes zemē, visos koka un akmens traukos."
20 Tad Mozus un Ārons darīja tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis; viņš pacēla savu zizli un sita ūdeni, kas bija upē, faraona un viņa kalpu acu priekšā, un viss ūdens, kas bija upē, pārvērtās asinīs.
21 Un zivis upē nobeidzās, un upe smirdēja, un ēģiptieši nevarēja dzert ūdeni, kas bija upē; un asinis bija visā Ēģiptes zemē.
22 Bet ēģiptiešu burvji izdarīja to pašu ar savām burvju mākslām, un faraona sirds palika apcietināta, un viņš neklausījās uz viņiem, kā jau Tas Kungs bija sacījis.
23 Un faraons griezās atpakaļ un gāja uz savu namu, un arī to viņš neņēma pie sirds.
24 Un visi ēģiptieši raka visapkārt upei pēc dzeramā ūdens, jo tie nevarēja dzert no upes ūdens.
25 Un tā pagāja septiņas dienas pēc tam, kad Tas Kungs bija upi sitis.
26 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu.
27 Un, ja tu liegsies to atlaist, tad, redzi, Es sodīšu visas tavas zemes robežas ar vardēm,
28 ka upe mudžēt mudžēs ar vardēm, un tās līdīs ārā un nāks tavos namos un tavā guļamistabā, un tavā gultā, un tavu kalpu namos, un pie taviem ļaudīm gan viņu krāsnīs, gan viņu abrās.
29 Un vardes nāks pie tevis un pie taviem ļaudīm un visiem taviem kalpiem."

8.nodaļa

1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār upēm, pār kanāliem un ezeriem un liec nākt vardēm pār Ēģipti."
2 Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un vardes nāca un apklāja visu Ēģiptes zemi.
3 Un burvji darīja to pašu ar savām burvju mākslām un lika nākt vardēm pār Ēģiptes zemi.
4 Tad faraons atsauca Mozu un Āronu un sacīja: "Lūdziet To Kungu, ka Tas atņem vardes no manis un no manas tautas, un es atlaidīšu tautu, lai tā upurētu Tam Kungam."
5 Un Mozus sacīja faraonam: "Saki man, kad lai es aizlūdzu par tevi, taviem kalpiem un tavu tautu, lai vardes vairs nenāktu pie tevis un tavā namā un atliktos tikai upē?"
6 Un viņš sacīja: "Rīt." Un tas sacīja: "Lai notiek pēc tava prāta; lai tu zinātu, ka nav neviena kā Tas Kungs, mūsu Dievs.
7 Vardes aizies no tevis, no tava nama, no taviem kalpiem, no tavas tautas; tikai upē tās atliksies."
8 Tad Mozus un Ārons aizgāja no faraona; un Mozus piesauca To Kungu varžu dēļ, kā viņš bija solījies faraonam.
9 Un Tas Kungs darīja, kā Mozus lūdza; un vardes nobeidzās namos, sētās un laukos.
10 Un tie tās savāca kaudžu kaudzēm, un visa zeme smirdēja.
11 Kad faraons redzēja, ka bija dabūjis atelpu, viņš nocietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.
12 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Saki Āronam: izstiep savu zizli un sit zemes pīšļus, ka tie top par odiem visā Ēģiptes zemē."
13 Un viņi darīja tā; un Ārons izstiepa savu roku ar zizli un sita zemes pīšļus, un radās odi; tie apstāja cilvēkus un lopus; visi zemes pīšļi tapa par odiem visā Ēģiptes zemē.
14 Bet burvji ar savām burvju mākslām darīja tāpat, lai radītu odus, bet tie to nespēja; un odi mocīja kā cilvēkus, tā lopus.
15 Tad burvji sacīja faraonam: "Tas ir Dieva pirksts." Bet faraons apcietināja savu sirdi un neklausīja viņiem, kā jau Tas Kungs bija sacījis.
16 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Celies rīta agrumā un nostājies faraona priekšā, kad viņš iet uz upi, un saki viņam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu.
17 Bet, ja tu neatlaidīsi Manu tautu, redzi, Es sūtīšu tev, taviem kalpiem, tavai tautai un tavos namos visādus kaitīgus kukaiņus, un tie piepildīs ēģiptiešu mājas un arī zemi, kurā viņi dzīvo.
18 Bet tanī pašā laikā Es saudzēšu Gošenes zemi, kurā mīt Mana tauta, lai tur nebūtu kaitīgo kukaiņu, lai jūs zinātu, ka Es, Tas Kungs, esmu tanī zemē.
19 Tā Es darīšu atšķirību starp Manu tautu un tavu tautu; rīt šī zīme notiks."
20 Un Tas Kungs darīja tā, un kaitīgie kukaiņi nāca lieliem pulkiem faraona namā un viņa kalpu namos, un visā Ēģiptes zemē, un visa zeme bija kaitīgo kukaiņu izpostīta.
21 Tad faraons ataicināja Mozu un Āronu un sacīja: "Eita un upurējiet jūsu Dievam šinī zemē."
22 Bet Mozus sacīja: "Tā nav labi darīt; jo upurēšana Tam Kungam, mūsu Dievam, būs negantība ēģiptiešu acīs; redzi, ja mēs upurētu, kas ēģiptiešu acīs ir negantība, vai tie mūs nenomētātu akmeņiem?
23 Mēs gribam doties tuksnesī triju dienu gājumā un upurēt Tam Kungam, mūsu Dievam, kā Viņš mums ir sacījis."
24 Tad faraons sacīja: "Es atlaidīšu jūs, un jūs varēsit upurēt Tam Kungam, jūsu Dievam, tuksnesī; tikai pārāk tālu neaizejiet, aizlūdziet par mani."
25 Un Mozus sacīja: "Redzi, es aizeju no tevis un aizlūgšu Tā Kunga priekšā, tad Viņš atņems kukaiņus no faraona, no viņa kalpiem un no viņa tautas - rītdien; vienīgi faraonam nebūs atkal mani pievilt, ka tas neatlaiž tautu upurēt Tam Kungam."
26 Tad Mozus aizgāja no faraona un lūdza To Kungu.
27 Un Tas Kungs darīja, kā Mozus bija teicis, un kaitīgie kukaiņi atstājās no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas, ka nepalika neviena.
28 Bet faraons arī šoreiz nocietināja savu sirdi un neatlaida tautu.

9.nodaļa

1 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona un saki viņam: tā ir sacījis Tas Kungs, ebreju Dievs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu.
2 Bet, ja tu liegsies to laist un vēl ilgāk to aizturēsi,
3 redzi, Tā Kunga roka nāks pār taviem ganāmpulkiem, kas laukā, pār zirgiem, ēzeļiem, kamieļiem, liellopiem un sīklopiem ar ļoti smagu sērgu.
4 Un Tas Kungs darīs atšķirību Israēla un Ēģiptes lopu starpā; neviens lops, kas pieder Israēla bērniem, nenobeigsies."
5 Un Tas Kungs nolika noteiktu laiku un sacīja: "Rīt Tas Kungs to darīs šinī zemē."
6 Un Tas Kungs darīja to nākamajā dienā; un nobeidzās visi ēģiptiešu lopi, bet no Israēla bērnu lopiem nenobeidzās neviens.
7 Un faraons ievāca ziņas; un redzi, no israēliešu lopiem neviens nebija nobeidzies. Bet faraona sirds palika cieta, un tas neatlaida tautu.
8 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: "Ņemiet pilnām saujām krāsns sodrējus, un Mozus lai tos met pret debesīm faraona acu priekšā.
9 Un tie taps par smalkiem pīšļiem pār visu Ēģiptes zemi un taps par strutojošiem augoņiem, kas izsitīsies gan cilvēkiem, gan lopiem visā Ēģiptes zemē."
10 Un viņi ņēma krāsns sodrējus un nostājās faraona priekšā, un Mozus meta tos pret debesīm, un tie tapa par strutojošiem augoņiem, kas izsitās gan cilvēkiem, gan lopiem.
11 Un burvji nevarēja nostāties Mozus priekšā to augoņu dēļ, jo augoņi bija gan burvjiem, gan visiem ēģiptiešiem.
12 Bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un tas viņiem neklausīja, kā jau Tas Kungs bija Mozum sacījis.
13 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Celies agri no rīta un nostājies faraona priekšā un saki viņam: tā saka Tas Kungs, ebreju Dievs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu,
14 jo šoreiz Es sūtīšu visas Savas mocības tavā sirdī un pār taviem kalpiem un tavu tautu, lai tu zinātu, ka nav neviena tāda kā Es visā zemē.
15 Jau tagad Es varētu izstiept Savu roku un sist tevi un tavu tautu ar mēri, ka jūs tiktu izdeldēti no zemes virsus.
16 Bet Es esmu tevi patiesi tāpēc taupījis, lai parādītos Mans spēks un lai Mans Vārds tiktu teikts visā zemē.
17 Bet tu vēl sacelies pret Manu tautu, viņu neatlaizdams.
18 Redzi, rīt ap šo laiku Es likšu krist ļoti smagai krusai visā Ēģiptes zemē, kāda tanī nav bijusi no tās sākuma līdz šai dienai.
19 Tāpēc tagad liec sadzīt savus ganāmpulkus un visu, kas vien tev ir laukā; pār visiem ļaudīm un lopiem, kas atradīsies laukā un nebūs sapulcināti ēkās, nāks krusa, un viņi nomirs."
20 Kurš faraona kalpu vidū bijās Tā Kunga vārda, tas saviem kalpiem un lopiem lika glābties pajumtē.
21 Bet, kas savu sirdi nepievērsa Tā Kunga vārdiem, tas pameta savus kalpus un lopus tīrumā.
22 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pret debesīm. Tad krusa kritīs visā Ēģiptes zemē: pār cilvēkiem, pār lopiem un pār visiem lauku augiem Ēģiptes zemē."
23 Un Mozus izstiepa savu zizli pret debesīm. Tad Tas Kungs sūtīja pērkonus un krusu, un uguns lija uz zemi. Un Tas Kungs lika krusai krist Ēģiptes zemē.
24 Tā tur bija krusa, un uguns nemitīgi laistījās krusas vidū, ļoti bargas krusas, kāda nav bijusi Ēģiptes zemē, kopš tur mituši ļaudis.
25 Un krusa nosita visā Ēģiptes zemē it visu, kas bija laukā, gan cilvēkus, gan lopus; arī visus augus tīrumos nosita krusa un salauza visus kokus laukā.
26 Vienīgi Gošenes zemē, kur Israēla bērni dzīvoja, nebija krusas.
27 Un faraons lika ataicināt Mozu un Āronu un tiem sacīja: "Es šoreiz esmu grēkojis; Tas Kungs ir taisns, bet es un mana tauta - mēs esam bezdievīgi.
28 Lūdziet To Kungu, jo pārāk daudz Dievam pērkonu un krusas; tad es jūs atlaidīšu un ilgāk vairs neaizturēšu."
29 Tad Mozus viņam sacīja: "Tiklīdz es iziešu ārā no pilsētas, es izstiepšu savas rokas pret To Kungu, un pērkoni mitēsies, un krusas vairs nebūs, lai tu atzītu, ka zeme pieder Tam Kungam.
30 Bet es zinu, ka tu un tavi kalpi vēl aizvien nebīstaties Dieva Tā Kunga."
31 Un lini un mieži tika apsisti, jo miežiem jau bija vārpas un lini ziedēja.
32 Bet kvieši un divšķautņu mieži netika apsisti, jo tie bija vēlīni.
33 Un Mozus atstāja faraonu un pilsētu un izplēta savas rokas pret To Kungu. Tad pērkoni un krusa mitējās, un lietus vairs negāzās uz zemi.
34 Bet, kad faraons redzēja, ka lietus un pērkoni, un krusa mitējas, viņš grēkoja atkal un nocietināja savu sirdi, viņš un viņa kalpi.
35 Un faraona sirds palika cieta, un viņš neatlaida Israēla bērnus, kā jau Tas Kungs bija runājis caur Mozu.

10.nodaļa

1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona, jo Es esmu nocietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdis, lai darītu šīs Savas zīmes viņu vidū
2 un lai jūs, jūsu bērniem un bērnu bērniem dzirdot, stāstītu, kādus varenus darbus Es Ēģiptē esmu darījis un kādas zīmes Es tur esmu cēlis viņu vidū, lai viņi zinātu, ka Es esmu Tas Kungs."
3 Un Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja viņam: "Tā saka Tas Kungs, ebreju Dievs: cik ilgi tu liegsies Man paklausīt un atlaist Manu tautu, ka tā Man kalpotu?
4 Jo, ja tu liedzies atlaist, redzi, tad Es rīt tavās robežās atvedīšu siseņus.
5 Un tie apklās zemes virsu, tā ka nebūs iespējams zemi saredzēt, un tie ēdīs visu atlikušo, kas pāri palicis pēc krusas, un noēdīs visus kokus, kas jums zaļo laukā.
6 Un tie piepildīs tavus namus un visu tavu kalpu namus, un visus Ēģiptes namus, kā to nedz tavi tēvi, nedz tavu tēvu tēvi, kamēr tie dzīvo virs zemes, nav redzējuši līdz pat šai dienai." Un viņš pagriezās un aizgāja no faraona.
7 Tad faraona kalpi sacīja viņam: "Cik ilgi šis vīrs būs mums par slazda valgu? Atlaid šos ļaudis, lai tie kalpo Tam Kungam, savam Dievam. Vai tu vēl neredzi, ka Ēģipte iet bojā?"
8 Un Mozus un Ārons tika atvesti atpakaļ pie faraona, un viņš sacīja tiem: "Ejiet, kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam! Kas tad ir tie gājēji?"
9 Tad Mozus sacīja: "Mēs gribam iet ar saviem jaunajiem un vecajiem, ar saviem dēliem un ar savām meitām, ar saviem sīklopiem un liellopiem, jo mums svētki jāsvētī Tam Kungam."
10 Tad viņš sacīja: "Kungs pasarg! Lai es jūs atlaistu ar jūsu bērniem! Redziet, ka ļaunums ir jūsu prātā.
11 Nē, ejiet jūs vīri vien un kalpojiet savam Kungam, kā jūs to vēlējāties." Un viņus padzina no faraona nama.
12 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi siseņu dēļ, ka tie nāk pār Ēģiptes zemi un noēd visus zemes augus, visu, ko atlicinājusi krusa."
13 Un Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi; tad Tas Kungs sūtīja austrumu vēju visu to dienu un visu nakti. Un no rīta austrumu vējš atnesa siseņus.
14 Un siseņi nāca pār visu Ēģiptes zemi un nolaidās visas Ēģiptes zemes robežās ļoti lielā skaitā. Tik daudz siseņu vēl nekad nebija bijis un arī nekad nebūs.
15 Un tie apklāja visu zemes virsu, tā ka zeme vairs nebija saredzama, un tie noēda visus zemes augus un visus koku augļus, ko krusa bija atlicinājusi, un tur nebija vairs zaļuma nedz kokiem, nedz lauku augiem visā Ēģiptes zemē.
16 Un faraons steidzīgi ataicināja Mozu un Āronu un sacīja: "Es esmu grēkojis pret To Kungu, jūsu Dievu, un pret jums.
17 Un piedod man manus grēkus vēl šo reizi un aizlūdz pie Tā Kunga, jūsu Dieva, ka Viņš no manis atņemtu šo nāvi."
18 Un Mozus aizgāja no faraona un pielūdza To Kungu.
19 Un Tas Kungs sūtīja ļoti stipru rietumu vēju, un tas pacēla siseņus un iemeta Niedru jūrā, tā ka nepalika pāri neviens no siseņiem visās Ēģiptes robežās.
20 Bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un tas neatlaida Israēla bērnus.
21 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pret debesīm, ka nāktu tumsa pār Ēģiptes zemi, tāda tumsa, ka to ar rokām var grābt."
22 Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm; un bija bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas.
23 Cits cita nevarēja redzēt, un arī neviens trijās dienās necēlās no savas vietas; bet visiem Israēla bērniem aizvien bija gaisma savos mājokļos.
24 Tad faraons ataicināja Mozu un sacīja: "Ejiet, kalpojiet Tam Kungam; tikai savus sīklopus un savus liellopus atstājiet; arī jūsu mazie bērni lai iet jums līdzi."
25 Bet Mozus sacīja: "Tev jādod mūsu rokās kaujamie un dedzināmie upuri, ka mēs tos upurētu Tam Kungam, mūsu Dievam.
26 Tāpēc arī mūsu ganāmpulkiem jāiet kopā ar mums; neviens nags lai nepaliek, jo mēs ņemsim no tiem, lai kalpotu Tam Kungam, savam Dievam. Mēs arī nezinām, kādiem jābūt mūsu upuriem Tam Kungam, kamēr mēs turp nenonāksim."
27 Un Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš negribēja tos atlaist.
28 Un faraons sacīja viņam: "Ej prom no manis; sargies un nerādies vairs mana vaiga priekšā, jo tanī dienā, kad es tavu vaigu ieraudzīšu, tu mirsi."
29 Tad Mozus sacīja: "Lai notiek tā! Es turpmāk vairs nerādīšos tava vaiga priekšā."

11.nodaļa

1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Vēl vienu mocību Es sūtīšu faraonam un Ēģiptei; pēc tam viņš jūs atlaidīs no šejienes. Kad viņš jūs pilnīgi atlaidīs, tad viņš jūs pat dzītin aizdzīs no šejienes.
2 Runā jel, tautai dzirdot, lai ikviens vīrs no sava kaimiņa un ikviena sieva no savas kaimiņienes prasa sudraba un zelta lietas."
3 Un Tas Kungs ļaudīm parādīja labvēlību ēģiptiešu acīs, un arī pats Mozus bija jo liels Ēģiptes zemē faraona kalpu acīs un tautas acīs.
4 Un Mozus sacīja: "Tā ir sacījis Tas Kungs: ap pusnakti Es apstaigāšu Ēģipti,
5 un mirs ikviens pirmdzimtais Ēģiptes zemē - no faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimtā līdz kalpones, kas aiz maltuves, pirmdzimtajam - un visu liellopu pirmajie.
6 Un būs liela brēkšana Ēģiptes zemē, kāda līdz šim nav bijusi un turpmāk nebūs.
7 Bet ne pret vienu israēlieti pat suns nepacels balsi, ne pret cilvēku, ne pret lopu, lai jūs zinātu, ka Tas Kungs dara atšķirību starp israēlieti un ēģiptieti.
8 Un visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un zemosies manā priekšā, sacīdami: aizej tu un visa tauta, kuru tu vadi, - un tad es aiziešu." Un viņš aizgāja no faraona lielās dusmās.
9 Bet Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Faraons neklausīs jums, lai Manu brīnumu skaits kļūtu vēl lielāks Ēģiptes zemē."
10 Un Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus faraona priekšā; bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš neatlaida Israēla bērnus no savas zemes.

12.nodaļa

1 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu Ēģiptes zemē, sacīdams:
2 "Šis mēnesis lai jums ir pirmais mēnešu vidū, ar šo mēnesi lai jums iesākas gads.
3 Sakiet visai Israēla draudzei: šī mēneša desmitajā dienā lai ikviena nama tēvs ņem vienu jēru, uz katru namu vienu jēru.
4 Un, ja kādam nama rocība par mazu, lai tiktu pie jēra, tad lai viņš ņem kopā ar savu kaimiņu, kas viņa namam tas tuvākais, pēc dvēseļu skaita; pēc tā, ko viens var apēst, būs skaitīt jērus.
5 Nevainojamu jēru, gadu vecu aunēnu jūs ņemiet; vai no avīm, vai no kazām to ņemiet.
6 Un glabājiet tos līdz mēneša četrpadsmitajai dienai; tanī ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tie jānokauj.
7 Tad paņemiet no šīm asinīm un apziediet abus durvju stabus un palodu namiem, kuros jūs to ēdīsit.
8 Un ēdiet to gaļu tanī naktī, uz uguns ceptu, un ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm to ēdiet.
9 Neēdiet to jēlu vai sutinātu ūdenī, bet tikai ugunī ceptu, galvu, lielus un iekšas.
10 Un neatliciniet neko no tā līdz rītam, bet, kas līdz rītam atlicis, to sadedziniet ugunī.
11 Un šādi jūs to ēdiet: jūsu gurni lai ir apjozti un jūsu kājas apautas sandalēm, jūsu ceļaspieķi lai ir jūsu rokās; un steigšus to ēdiet; tas ir Tā Kunga Pashā.
12 Jo šinī naktī Es apstaigāšu Ēģiptes zemi un nonāvēšu ikvienu pirmdzimušo Ēģiptes zemē kā cilvēkiem, tā lopiem, un pār visiem Ēģiptes dieviem Es spriedīšu tiesu, Es, Tas Kungs.
13 Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.
14 Šī diena lai ir jums piemiņas diena; to svinēt kā svētkus Tam Kungam - tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.
15 Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi. Pirmajā dienā izmetiet raugu no saviem namiem, jo ikviens, kas no pirmās līdz septītajai dienai ēd ko raudzētu, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla.
16 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce, un arī septītajā dienā lai jums ir svēta sapulce. Nekādi darbi lai šinīs dienās netiek darīti kā vien, kas katram vajadzīgs, lai paēstu.
17 Un ievērojiet Neraudzētās maizes svētkus; jo tanī dienā Es esmu jūsu pulkus izvedis no Ēģiptes zemes. Turiet šo dienu uz audžu audzēm kā mūžīgu likumu.
18 Pirmā mēneša četrpadsmitās dienas vakarā jums jāēd neraudzētās maizes līdz divdesmit pirmās dienas vakaram.
19 Septiņas dienas raugs lai nav atrodams jūsu namos, jo ikvienam, kas ēd raudzēto, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla, vai tas būtu svešinieks vai šīs zemes iedzimtais.
20 Neko raudzētu jūs nedrīkstat ēst; visās savās dzīves vietās ēdiet neraudzētu maizi."
21 Tad Mozus saaicināja visus Israēla vecajus un tiem sacīja:"Ejiet un ņemiet savai saimei jērus un nokaujiet tos Pashā svētkos.
22 Ņemiet pušķi īzapa un mērciet to asinīs, kas bļodā, un aptraipiet palodu un abus durvju stabus ar asinīm, kas bļodā; un neviens neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam.
23 Kad Tas Kungs nāks, lai sistu ēģiptiešus, un redzēs asinis uz palodām un abiem durvju stabiem, tad Tas Kungs ies garām tām durvīm un neļaus maitātājam ienākt jūsu namos, lai jūs sistu.
24 Un turiet šos vārdus par likumu sev un saviem bērniem mūžīgi.
25 Un notiks, kad jūs nāksit tanī zemē, ko Tas Kungs jums dos, kā Viņš ir solījis, tad turiet šo kalpošanu.
26 Un notiks, kad jūsu bērni jums prasīs: kas jums tā par kalpošanu, -
27 tad atbildiet: tas ir Pashā upuris Tam Kungam, kas Israēla bērnu namiem aizgāja garām Ēģiptē, kad Viņš sita ēģiptiešus, bet saudzēja mūsu namus." Tad tauta noliecās Dieva priekšā un pielūdza.
28 Un Israēla bērni gāja un darīja tā, kā Tas Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā tie darīja.
29 Un notika nakts vidū, ka Tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos, sākot ar faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimto, līdz cietumnieka pirmdzimtajam, kas bija cietumā, un visus lopu pirmdzimušos.
30 Un faraons cēlās tanī naktī, viņš un visi viņa kalpi, un visi ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptē, jo nebija nama, kur nebūtu mirušo.
31 Un viņš atsauca Mozu un Āronu nakts laikā un sacīja: "Celieties un ejiet prom no manas tautas vidus, gan jūs, gan Israēla bērni, ejiet un kalpojiet Tam Kungam, kā jūs to gribējāt.
32 Arī savus sīklopus un savus liellopus ņemiet līdzi, kā jūs esat sacījuši, un ejiet; un svētījiet arī mani."
33 Un ēģiptieši uzmācās tautai, to skubinādami, tos izvadīdami ārā no zemes, jo viņi teica: "Mēs visi mirsim."
34 Un tauta nesa savu maizes mīklu, pirms tā bija sarūgusi, tās abras, virsdrēbēs ievīstītas, uz saviem pleciem.
35 Un Israēla bērni darīja, kā Mozus bija sacījis; tie prasīja no ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas un drēbes.
36 Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.
37 Un Israēla bērni devās ceļā kājām no Ramzesas uz Sukotu, kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem.
38 Un arī pūlis svešu gāja ar viņiem; arī sīklopi un liellopi, ļoti prāvs ganāmpulks.
39 Un no mīklas, ko tie bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes, viņi cepa plāceņus, jo tā nebija saraudzēta; un viņi tika izdzīti no Ēģiptes un nevarēja kavēties, nedz arī sev sagatavot ceļamaizi.
40 Israēla bērnu uzturēšanās laiks Ēģiptē bija četri simti trīsdesmit gadi.
41 Un pēc četri simti trīsdesmit gadiem vienā dienā visi Tā Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes.
42 Un šī nakts, kad Tas Kungs tos izveda, būs Israēla ļaudīm pieminama uz mūžīgiem laikiem.
43 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: "Šis ir likums par Pashā. Nevienam svešiniekam to nebūs ēst.
44 Bet ikviens vergs, pirkts par naudu, ja vien tas ir apgraizīts, var to ēst.
45 Piedzīvotājs un algādzis lai neēd no tā.
46 Vienā namā to ēdiet. No gaļas neko nenesiet ārā un nelauziet kaulus tam Pashā upurim.
47 To lai ievēro visa Israēla draudze.
48 Bet, ja kāds svešinieks dzīvo pie tevis un vēlas svētīt Tā Kunga Pashā svētkus, tad lai ikviens, kas vīriešu kārtas, tiek apgraizīts; tad viņš var tuvoties, lai tos svētītu, jo viņš uzskatāms kā iedzimtais tanī zemē; bet neviens neapgraizītais lai no tā neēd.
49 Vienāds likums lai ir iedzimtajam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt."
50 Un visi Israēla bērni tā darīja, kā Tas Kungs to Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā viņi darīja.
51 Un tanī pat dienā Tas Kungs izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes līdz ar viņu pulkiem.

13.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Novēli Man visus pirmdzimušos, kā cilvēku, tā lopu, kas vien pašķir mātes klēpi Israēla ļaudīs, lai tie Man pieder."
3 Un Mozus sacīja tautai: "Pieminiet šo dienu, kurā jūs esat iznākuši no Ēģiptes, no sava vergu nama, jo Tas Kungs ar stipru roku jūs ir izvedis no turienes; neēdiet raudzēto.
4 Šodien jūs izejat, ābība mēnesī.
5 Kad Tas Kungs tevi ievedīs kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, hīviešu un jebusiešu zemē, kuru Viņš ar zvērestu taviem tēviem ir apsolījis tev dot, zemi, kur piens un medus tek, tad ievērojiet šādu kalpošanu šinī mēnesī:
6 septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, bet septītajā dienā lai ir svētki Tam Kungam.
7 Septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes; bet raudzētu lai neredz pie jums un raugu lai neredz pie jums visās jūsu robežās.
8 Saviem bērniem sakiet šinī dienā: tas tāpēc notiek, ka Tas Kungs man tā darījis, kad es iznācu no Ēģiptes zemes.
9 Un tas lai tev ir par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, un lai Tā Kunga bauslība būtu tavā mutē, jo ar stipru roku Tas Kungs tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes.
10 Turiet šos iestādījumus noliktā laikā no gada uz gadu.
11 Kad Tas Kungs tevi ievedīs kānaāniešu zemē, kā Viņš tev un taviem tēviem ar zvērestu to ir apsolījis, un to būs tev devis,
12 tad novēli Tam Kungam visu, kas pašķir mātes klēpi; visi tavu lopu vīriešu kārtas pirmdzimtie lai ir Tam Kungam.
13 Ikviens pirmdzimušais ēzelēns tev jāizpērk ar avi, bet, ja tu to neizpirksi, tad tev tam jāsadragā kakla kauls; un ikvienu cilvēka pirmdzimto no jūsu bērnu vidus jums būs izpirkt.
14 Un, ja tavs bērns šodien vai rīt tev jautātu: kas tas ir? - tad atbildi tam: ar stipru roku Tas Kungs mani izvedis no Ēģiptes, no vergu nama.
15 Kad faraons bija stūrgalvīgs, mūs neatlaizdams, tad Tas Kungs nokāva visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē, sākot ar cilvēka pirmdzimto līdz lopu pirmdzimušajam; un tādēļ es upurēju Tam Kungam ikvienu, kas pirmais pašķir mātes klēpi, kas ir vīriešu kārtas, bet visus pirmdzimtos dēlus es izpērku.
16 Un tas lai ir par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, jo ar stipru roku Tas Kungs mūs ir izvedis no Ēģiptes."
17 Un, kad faraons tautu bija atlaidis, tad Dievs tos neveda pa filistiešu zemes ceļu, lai gan tas bija īsāks, jo Dievs sacīja: "Ka ļaudis nenožēlo un, redzēdami karus, neatgriežas atpakaļ Ēģiptes zemē."
18 Un Dievs vadīja tautu apkārtceļā pa tuksnesi uz Niedru jūru. Un israēlieši no Ēģiptes zemes izgāja, bruņoti kaujai.
19 Mozus arī paņēma līdzi Jāzepa kaulus, jo tas israēliešiem bija licis solīties ar zvērestu, sacīdams: Dievs jūs lūkodams uzlūkos; tad paņemiet manus kaulus līdzi no šejienes.
20 Un viņi aizgāja no Sukotas un apmetās pie Ētamas, tuksneša malā.
21 Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti.
22 Un mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī nenozuda tautas priekšā.

14.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Saki israēliešiem, lai tie atgriežas un uzceļ nometni Pihahirotas priekšā, starp Migdolu un jūru, pretī Baal-Cefonai; tai iepretim apmetieties pie jūras.
3 Tad faraons sacīs par Israēla bērniem: tie ir apmaldījušies tajā zemē, tuksnesis tos ir ieslēdzis.
4 Es nocietināšu faraona sirdi, un viņš dzīsies viņiem pakaļ; un Es pagodināšu Sevi faraona un visa viņa karaspēka priekšā, lai Ēģipte atzīst, ka Es esmu Tas Kungs." Un tie tā darīja.
5 Un Ēģiptes ķēniņam tika paziņots, ka tauta aizbēgusi; tad faraona un viņu kalpu sirdis pārvērtās pret šo tautu un tie sacīja: "Kāpēc mēs tā darījām, ka atlaidām israēliešus no vergošanas mums?"
6 Un viņš aizjūdza savus ratus un ņēma savus ļaudis līdzi.
7 Viņš ņēma seši simti izlasītu kara ratu un citus ēģiptiešu ratus un virsniekus pār visiem tiem.
8 Un Tas Kungs nocietināja faraona, Ēģiptes ķēniņa, sirdi, ka tas dzinās Israēla bērniem pakaļ; bet Israēla bērni izgāja augstas rokas vadīti.
9 Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ - visi faraona rati, zirgi, jātnieki un karaspēks - un panāca, kad tie bija apmetušies pie jūras, pie Pihahirotas, iepretim Baal-Cefonai.
10 Kad faraons bija tuvu klāt pienācis, Israēla bērni pacēla savas acis, un redzi, ēģiptieši bija cieši aiz viņiem; tad tie ļoti izbijās un brēca uz Dievu.
11 Un tie sacīja Mozum: "Vai trūka kapu Ēģiptē, ka tu mūs esi izvedis, lai mirstam tuksnesī? Kāpēc tu mums tā esi darījis, izvezdams mūs no Ēģiptes?
12 Vai mēs jau tev Ēģiptē neteicām: atstājies no mums, lai varam vergot ēģiptiešiem; jo tas mums būtu bijis labāk - vergot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesī."
13 Bet Mozus sacīja tautai: "Nebīstaities, pastāviet un vērojiet, kā Tas Kungs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsit.
14 Tas Kungs karos par jums, bet jūs paliksit mierā."
15 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ko tu brēc uz Mani? Saki Israēla bērniem, lai tie dodas ceļā.
16 Bet tu pacel savu zizli un izstiep savu roku pār jūru un pāršķel to, lai Israēla bērni var iziet caur jūras vidu pa sausumu.
17 Redzi, Es nocietināšu ēģiptiešu sirdis, ka tie sekos jums, bet Es pagodināšu Sevi faraona un visa viņa karaspēka, viņa ratu un viņa jātnieku priekšā.
18 Un ēģiptieši atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es godu būšu guvis pār faraonu, pār viņa ratiem un pār viņa jātniekiem."
19 Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem.
20 Tas novietojās starp ēģiptiešu nometni un starp israēliešu nometni. Tā tur bija mākonis un tumsa, kas šķīra vienu no otra.
21 Tad Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un Tas Kungs lika jūrai, spēcīgam austruma vējam pūšot, plūst atpakaļ visu nakti, un Viņš darīja jūru par sauszemi, un ūdeņi pāršķēlās.
22 Tā Israēla bērni iegāja jūras vidū pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi.
23 Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ, un visi faraona zirgi un viņa rati un viņa jātnieki iegāja aiz viņiem jūras vidū.
24 Un rīta krēslā Tas Kungs noraudzījās uz ēģiptiešu karaspēku mākoņu un uguns stabā, un ēģiptiešu karaspēkā radās apjukums.
25 Un Viņš kavēja riteņu griešanos, tā ka tie tikai ar grūtībām tika uz priekšu; tad ēģiptieši sacīja: "Labāk bēgsim no israēliešiem, jo Tas Kungs karo par viņiem pret Ēģipti."
26 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pār jūru, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem."
27 Un Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un jūras ūdeņi atgriezās rīta ausmā savā vietā, un ēģiptieši bēga tiem tieši pretim. Tā Tas Kungs nogremdēja ēģiptiešus jūras vidū.
28 Un ūdeņi atgriezās un apsedza gan ratus, gan jātniekus, visu faraona karaspēku, kas bija viņiem dzinies pakaļ jūrā; no viņiem nepalika pāri neviens pats.
29 Bet Israēla bērni izgāja caur jūras vidu pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi.
30 Tā Tas Kungs tanī dienā izglāba Israēlu no ēģiptiešu rokām; un Israēls redzēja ēģiptiešus mirušus guļam jūras malā.
31 Tā Israēls redzēja lielo spēku, ko Tas Kungs bija parādījis pret ēģiptiešiem, un tauta bijās Tā Kunga un ticēja Tam Kungam un Viņa kalpam Mozum.

15.nodaļa

1 Toreiz Mozus un Israēla bērni dziedāja Tam Kungam šādu dziesmu: "Es dziedāšu Tam Kungam, jo Viņš Sevi ļoti paaugstinājis. Zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā.
2 Mans spēks un mana dziesma ir Tas Kungs, Viņš ir tas, no kā man nāk glābšana. Viņš ir mans stiprais Dievs - es Viņu slavēšu, Viņš ir mana tēva Dievs - es Viņu paaugstināšu.
3 Tas Kungs ir varens karavīrs - Kungs ir Viņa vārds.
4 Faraona ratus un karaspēku Viņš iegāzis jūrā, tā izlasītie virsnieki nogrimuši Niedru jūrā.
5 Ūdens dzelme tos apklāja, tie nogāja dibenā kā akmeņi.
6 Ak, Kungs! Tava labā roka parādījusies Savā spēkā, Tava labā roka sadragājusi ienaidnieku.
7 Savas godības varenībā Tu satrieci Savus pretiniekus, Savai bardzībai Tu devi vaļu, tā tos aprijusi kā rugājus.
8 Tavas mutes dvesma lika sacelties ūdeņiem, straumes apstājās un kļuva par valni, ūdeņi sastinga jūras vidū.
9 Tad ienaidnieks teica: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana sirds baudīs viņu nelaimi. Es pacelšu savu zobenu, mana roka tos iznīcinās.
10 Bet Tu tikai uzpūti Savu dvašu, un tos apklāja jūra, tie nogrima kā svins varenajos ūdeņos.
11 Kas ir tāds kā Tu, ak, Kungs! Kas ir tāds kā Tu starp dieviem, varens Savā svētumā, bijājams Savā godībā, brīnumu darītājs!
12 Tu izstiepi Savu labo roku - un zeme tos aprija.
13 Ar žēlastību Tu vadi tautu, ko esi atpestījis, lielā spēkā Tu ved to uz Savu svēto mājokli.
14 Tautas to ir dzirdējušas un ir nodrebējušas, izbailes pārņēmušas Filistijas iemītniekus.
15 Edoma vadoņi sāka zaudēt drosmi, Moāba vadoņus pārņēma trīsas, izbijās visi Kānaāna iedzīvotāji.
16 Iztrūcināšanās un bailība nāca pār tiem, tie kļuva mēmi kā akmens Tava elkoņa spēka dēļ, tiekāms Tava tauta gāja pāri, ak, Kungs, tiekāms gāja pāri tā tauta, ko Tu Sev esi atpircis.
17 Tu tos vadīsi un statīsi kalnā, kas ir Tavs īpašums, vietā, ko Tu Sev esi darījis par mājokli, svētnīcā, ko Tava roka, ak, Kungs, ir cēlusi.
18 Tas Kungs ir ķēniņš uz mūžu mūžiem!
19 Jo, kad faraona zirgi, viņa rati un jātnieki bija nokļuvuši jūrā, Tas Kungs lika jūras ūdeņiem atgriezties pār viņiem, bet Israēla bērni gāja caur jūras vidu pa sausumu."
20 Tad praviete Mirjama, Ārona māsa, paņēma bungas savā rokā, un visas sievas sekoja viņai ar bungām dejas solī.
21 Un Mirjama tām teica: "Dziediet Tam Kungam, jo Viņš Sevi ļoti paaugstinājis; zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā!"
22 Tad Mozus lika celties israēliešiem no Niedru jūras nometnes, un viņi izgāja uz Šūras tuksnesi, un, nogājuši triju dienu gājumu, tie neatrada ūdeni.
23 Tad viņi nonāca Mārā, bet nevarēja Māras ūdeni dzert tā rūgtuma dēļ; tāpēc tās vietas vārdu sauc: Māra[A].
24 Un tauta kurnēja uz Mozu, teikdama: "Ko mēs dzersim?"
25 Tad viņš sauca uz To Kungu, un Tas Kungs viņam norādīja koku; un viņš to ielaida ūdenī, un ūdens kļuva salds. Tur viņš tiem deva likumus un tiesas un tos tur pārbaudīja,
26 un sacīja: "Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts."
27 Tad viņi nonāca Elimā, tur bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit palmas, un viņi apmetās tur nometnē pie ūdens.

16.nodaļa

1 Un visa Israēla bērnu draudze devās ceļā no Elimas, un tie nonāca Sina tuksnesī, kas atrodas starp Elimu un Sinaja kalnu; tas notika otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes.
2 Un visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu tuksnesī.
3 Israēla bērni teica viņiem: "Kaut Tā Kunga roka būtu likusi mums mirt Ēģiptes zemē, kad mēs vēl mitām pie gaļas podiem un mums bija maizes papilnam, ko ēst; jo jūs mūs esat izveduši šai tuksnesī, lai visa draudze mirtu badā."
4 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, Es likšu maizei līt no debesīm; un tauta lai iziet un ik dienas salasa dienas tiesu, lai Es viņu pārbaudu, vai tā rīkosies pēc Manas pavēles vai ne.
5 Un notiks sestajā dienā, kad sagatavos to, ko tie atnesuši, tas būs otrtik, ko tie ik dienas salasa."
6 Un Mozus un Ārons runāja uz visiem Israēla bērniem: "Šovakar jūs atzīsit, ka Tas Kungs jūs ir izvedis no Ēģiptes zemes.
7 Un rīt jūs redzēsit Tā Kunga godību, jo Viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu pret To Kungu; jo kas gan mēs esam, ka jūs kurnat pret mums?"
8 Un Mozus sacīja: "Kad Tas Kungs dos jums vakarā gaļu un no rīta maizi ēst, līdz būsit paēduši, tad tas būs tāpēc, ka Tas Kungs ir dzirdējis jūsu kurnēšanu, ka jūs esat kurnējuši pret Viņu. Jo kas gan mēs esam? Ne pret mums jūs esat kurnējuši, bet pret To Kungu."
9 Un Mozus sacīja Āronam: "Saki visai Israēla bērnu draudzei: tuvojieties Tam Kungam, jo Viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu."
10 Un notika, kamēr Ārons vēl uzrunāja Israēla bērnu draudzi, tie pagriezās pret tuksnesi, un redzi, Tā Kunga godība kļuva redzama mākonī.
11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
12 "Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu. Runā uz tiem un saki: ap vakara laiku jūs ēdīsit gaļu, bet no rīta Es jums došu ēst maizi, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs."
13 Un vakarā pacēlās paipalas un apsedza nometni, bet no rīta visapkārt nometnei bija rasa.
14 Kad rasas kārta sāka nozust, tad redzi, tuksnesī bija smalka zvīņveidīga viela, tik smalka kā sarma virs zemes.
15 Kad Israēla bērni to ieraudzīja, tie sacīja cits citam: "Man hu - kas tas ir?" Jo tie nezināja, kas tas bija. Un Mozus viņiem sacīja: "Šī ir tā maize, ko Tas Kungs jums ir devis par barību.
16 Šī ir Viņa pavēle: salasiet no tās ikviens, cik var apēst, gomeru uz katru cilvēku, pēc jūsu dvēseļu skaita; ikviens lai ņem tik cilvēkiem, cik to ir viņa teltī."
17 Un Israēla bērni tā arī darīja; cits salasīja vairāk, cits mazāk.
18 Bet, kad viņi pārmēroja ar gomeru, tad nepalika pāri tam, kas daudz bija salasījis, un nepietrūka tam, kas maz bija salasījis; ikviens bija salasījis tik, cik varēja apēst.
19 Un Mozus tiem sacīja: "Lai neviens neko no tā neatlicina līdz rītam."
20 Bet tie Mozum neklausīja, un kādi vīri atlicināja no tā līdz rītam, tad saradās tārpi, un tas smirdēja, un Mozus noskaitās uz viņiem.
21 Viņi to salasīja ik rītu, ikviens, cik varēja apēst, bet, kad saule iesila, tas izkusa.
22 Un notika sestajā dienā, tad tie salasīja otrtik maizes, divi gomeras uz katru; tad draudzes vadītāji nāca un to paziņoja Mozum.
23 Un viņš tiem teica: "Tā Tas Kungs ir pavēlējis: rīt ir sabats, sabats Tam Kungam ir svēts; ko jūs gribat cept, to izcepiet, ko jūs gribat vārīt, to izvāriet, bet visu, kas atliek, to uzglabājiet līdz rītam."
24 Un tie to uzglabāja līdz rītam, kā Mozus bija pavēlējis, un tas nesmirdēja, un tārpi tanī neradās.
25 Tad Mozus sacīja: "Ēdiet to šodien, jo šodien ir Tā Kunga sabats; šodien jūs laukā neko neatradīsit.
26 Sešās dienās to salasiet, bet septītā diena ir sabats, tanī tas nebūs."
27 Un notika, ka septītajā dienā daži no ļaudīm izgāja, lai lasītu, bet tie neko neatrada.
28 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Cik ilgi jūs liegsities turēt Manus baušļus un Manus likumus?
29 Redziet, Tas Kungs jums ir devis sabatu, tādēļ Viņš jums sestajā dienā maizi piešķīris divi dienām; palieciet ikviens savā vietā, un lai neviens septītajā dienā neatstāj savu vietu."
30 Tā ļaudis dusēja septītajā dienā.
31 Un Israēla nams sauca to vielu - manna. Tā bija balta kā koriandra sēkliņas un pēc garšas kā plāceņi ar medu.
32 Un Mozus sacīja: "Tā Tas Kungs ir pavēlējis: piepildiet vienu gomeru ar to, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm, ka tās redz to maizi, ar ko Es esmu jūs tuksnesī paēdinājis, kad Es izvedu jūs no Ēģiptes zemes."
33 Un Mozus sacīja Āronam: "Ņem krūzi un ieber tanī pilnu gomeru mannas un noliec to Tā Kunga priekšā, ka tā tiktu saglabāta bērnu bērniem."
34 Kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, tā Ārons to nolika glabāšanai liecības priekšā.
35 Un Israēla bērni ēda mannu četrdesmit gadus, līdz kamēr tie nāca tuvāk apdzīvotai zemei; viņi ēda mannu, līdz kamēr pienāca pie Kānaāna zemes robežām.
36 Bet gomera ir desmitā daļa no ēfas.

17.nodaļa

1 Un visa Israēla bērnu draudze uz Tā Kunga pavēli devās ceļā no Sina tuksneša vairākos pārgājienos un apmetās nometnē pie Refidimas, bet tur ļaudīm nebija dzeramā ūdens.
2 Tad ļaudis bārās ar Mozu, sacīdami: "Dod mums ūdeni, ka varam dzert!" Bet Mozus viņiem sacīja: "Ko jūs rājaties ar mani? Kādēļ jūs kārdināt To Kungu?"
3 Un tauta, pēc ūdens izslāpusi, kurnēja pret Mozu, sacīdama: "Kāpēc tu mūs esi izvedis no Ēģiptes, vai lai mēs mirtu aiz slāpēm, mēs un mūsu bērni, un mūsu lopi?"
4 Un Mozus brēca uz To Kungu un sacīja: "Ko lai es daru ar šiem ļaudīm? Daudz netrūkst, ka tie mani nomētās akmeņiem."
5 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej tautas priekšā un ņem kādus Israēla vecajus sev līdzi un arī zizli, ar kuru tu esi sitis ūdeņus, paņem to un ej!
6 Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens, ļaudīm ko dzert." Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā.
7 Un tās vietas vārdu nosauca: Masa un Meriba[A], tāpēc ka Israēla bērni bija strīdējušies un bija kārdinājuši To Kungu, sacīdami: "Vai Tas Kungs ir mūsu vidū vai nav?"
8 Un Amaleks nāca un karoja ar Israēlu pie Refidimas.
9 Tad Mozus sacīja uz Jozuu: "Izraugi mums vīrus un izej cīņā pret Amaleku; rīt es nostāšos kalna galā un Dieva zizlis būs manā rokā."
10 Un Jozua darīja, kā Mozus viņam bija sacījis, un cīnījās ar Amaleku; bet Mozus, Ārons un Hūrs uzkāpa kalna galā.
11 Un notika, kamēr Mozus savu roku turēja paceltu, Israēls ņēma virsroku, bet, kad Mozus savu roku nolaida, virsroku ņēma Amaleks.
12 Kad Mozum rokas kļuva smagas, tad viņi paņēma akmeni un nolika to zem viņa, un viņš uz tā sēdēja, bet Ārons un Hūrs atbalstīja viņa rokas, viens no vienas, otrs no otras puses. Un tā viņa rokas palika stingras, kamēr saule nogāja.
13 Un Jozua sakāva Amaleku un viņa tautu ar zobena asmeni.
14 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ieraksti to par piemiņu grāmatā un pavēli to Jozuam, ka Es pilnīgi izdzēsīšu Amaleka piemiņu apakš debess."
15 Un Mozus uzcēla altāri un nosauca tā vārdu: Tas Kungs ir mans karogs.
16 Un viņš sacīja: "Mana roka tur Tā Kunga karogu! Tas Kungs karos pret Amaleku uz audžu audzēm!"

18.nodaļa

1 Jetrus, Midiāna priesteris, Mozus sievastēvs, dzirdēja visu, ko Dievs Mozum un Israēlam, Savai tautai, bija darījis, kā Tas Kungs Israēlu bija izvedis no Ēģiptes.
2 Tad Jetrus, Mozus sievastēvs, paņēma Ciporu, Mozus sievu, pēc tam kad tas viņu bija atsūtījis atpakaļ,
3 un divi tās dēlus. Tā viena vārds bija Geršoms, jo viņš bija sacījis: es esmu svešinieks bijis svešā zemē.
4 Bet otra vārds bija Ēliēzers[A], jo viņš bija sacījis: mana tēva Dievs ir bijis mans palīgs un mani ir izglābis no faraona zobena.
5 Un Jetrus, Mozus sievastēvs, viņa dēli un viņa sieva nāca pie Mozus tuksnesī, kur viņš bija uzcēlis nometni pie Dieva kalna.
6 Un viņš sacīja Mozum: "Es, Jetrus, tavs sievastēvs, nāku pie tevis un tava sieva un līdz ar viņu divi tās dēli."
7 Un Mozus izgāja savam sievastēvam pretim un noliecās viņa priekšā, un noskūpstīja to, un viņi jautāja viens otram, kā klājas, un tad iegāja teltī.
8 Un Mozus izstāstīja savam sievastēvam visu, ko Tas Kungs faraonam un ēģiptiemjšiem Israēla labā bija darījis, un par visām grūtībām, ar kādām tie ceļā bija sastapušies, un kā Tas Kungs viņus bija izglābis.
9 Un Jetrus priecājās par visu, ko Tas Kungs Israēlam bija darījis, tos izglābdams no ēģiptiešu rokas.
10 Un Jetrus sacīja: "Svētīts lai ir Tas Kungs, kas jūs ir izglābis no ēģiptiešu rokas un no faraona rokas.
11 Tagad es zinu, ka Tas Kungs ir lielāks par visiem dieviem; jo Viņš jūs izglābis, kad tie kļuva lieli savā garā."
12 Un Jetrus, Mozus sievastēvs, upurēja dedzināmo un kaujamo upuri Dievam, un Ārons un visi Israēla vecaji nāca ēst maizi ar Mozus sievastēvu Dieva priekšā.
13 Nākamajā dienā Mozus apsēdās, lai tiesātu ļaudis; un ļaudis stāvēja Mozus priekšā no rīta līdz vakaram.
14 Un Mozus sievastēvs noskatījās visu, ko Mozus tautai darīja, un viņš sacīja: "Kas tas ir, ko tu dari tautai? Kādēļ tu sēdi atsevišķi un tauta stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?"
15 Un Mozus atbildēja savam sievastēvam: "Tauta nāk pie manis vaicāt Dieva prātu.
16 Jo, ja viņiem ir kāda lieta, tad tie nāk pie manis, un es tad tiesāju viņu starpā un daru tiem zināmus Dieva likumus un Viņa bauslību."
17 Un Mozus sievastēvs viņam sacīja: "Tā nav labi, kā tu to dari!
18 Tu gurtin pagursi un tavi ļaudis, kas pie tevis, jo pārāk grūts tev ir šis pienākums, tu nespēsi to izpildīt viens pats.
19 Tagad paklausi mani, es tev došu padomu, un Dievs būs ar tevi. Nostājies tu tautas labad Dieva priekšā un nes tās lietas Dieva priekšā.
20 Māci tiem likumus un bauslību un dari tiem zināmu to ceļu, kas tiem jāiet, un tos darbus, kas tiem jādara.
21 Bet tu izraugi sev no visas tautas spējīgus vīrus, kas bīstas Dieva, taisnīgus vīrus, kas nav uzpērkami, un iecel tos par priekšniekiem pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmitiem un pār desmitiem.
22 Un lai tie tiesā ļaudis jebkurā laikā, bet lai būtu tā, ka tie katru lielāku lietu nodotu tev, bet katru mazāku lietu iztiesā paši; tā tev būs vieglāk, un viņi palīdzēs tev nest tavu nastu.
23 Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru."
24 Un Mozus paklausīja sava sievastēva balsij un darīja visu, ko tas bija sacījis.
25 Viņš izraudzīja spējīgus vīrus no visa Israēla un iecēla tos tautai par priekšniekiem pār tūkstošiem, simtiem, piecdesmitiem un desmitiem.
26 Un viņi sprieda tiesu jebkurā laikā, un visas grūtās lietas tie cēla priekšā Mozum, bet visas mazās lietas iztiesāja paši.
27 Tad Mozus atlaida savu sievastēvu, un tas atgriezās savā zemē.

19.nodaļa

1 Trešajā mēnesī pēc Israēla bērnu iziešanas no Ēģiptes, tieši tanī dienā, tie nonāca Sinaja tuksnesī.
2 Un viņi devās ceļā no Refidimas un nonāca Sinaja tuksnesī un apmetās tuksnesī; tur Israēls cēla nometni kalna pakājē.
3 Bet Mozus uzkāpa kalnā pie Dieva. Un Tas Kungs viņam sauca no kalna un sacīja: "Tā saki Jēkaba namam un pasludini Israēla bērniem:
4 jūs esat redzējuši, ko Es esmu darījis ēģiptiešiem un kā Es jūs esmu nesis uz ērgļa spārniem un esmu jūs pie Sevis atvedis.
5 Bet tagad, ja jūs uzklausīsit Manu balsi un turēsit Manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule.
6 Un jūs būsit Man par priesteru un ķēniņu valsti un par svētu tautu. Šos vārdus tev būs teikt Israēla bērniem."
7 Un Mozus atgriezās un saaicināja tautas vecajus un tiem cēla priekšā visus tos vārdus, ko Tas Kungs viņam bija pavēlējis.
8 Un visa tauta kopā atbildēja un teica: "Visu, ko Tas Kungs ir runājis, to mēs darīsim." Un Mozus atnesa atpakaļ tautas vārdus Tam Kungam.
9 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, Es nākšu pie tevis mākoņu segā, tā ka tauta lai dzird Mani sarunājamies ar tevi un ka lai tic tev mūžīgi."
10 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie ļaudīm un liec tiem šķīstīties šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drēbes,
11 ka tie ir gatavi trešajai dienai, jo trešajā dienā Tas Kungs nonāks visas tautas acu priekšā uz Sinaja kalnu.
12 Un cel tautai visapkārt žogu un saki: sargieties uzkāpt kalnā un nepieskarieties kalna malai, jo, kas pieskarsies kalnam, tas mirdams mirs.
13 Neviena roka lai to neaizskar, jo tad tam būs tikt ar akmeņiem nomētātam vai ar bultām nošautam; vai tas ir dzīvnieks vai cilvēks, tam nebūs palikt dzīvam. Bet, kad atskanēs taures skaņa, tad viņi var kāpt kalnā."
14 Un Mozus nokāpa no kalna pie tautas un lika tai šķīstīties, un tie mazgāja savas drēbes.
15 Un viņš sacīja tautai: "Esiet sagatavojušies trešajai dienai, neaiztieciet savas sievas."
16 Un notika trešajā dienā, kad ausa rīts, tad bija pērkons un zibeņi, un biezs mākonis virs kalna, un varen stipra bazūnes skaņa, tik stipra, ka visa tauta, kas bija nometnē, izbijās.
17 Un Mozus izveda tautu ārā no nometnes Dievam pretī, un tie nostājās kalna pakājē.
18 Un viss Sinaja kalns kūpēja, jo Tas Kungs nonāca uz to ugunī, un tā dūmi cēlās augšup itin kā cepļa dūmi, un viss kalns ļoti trīcēja.
19 Un bazūnes skaņa pieņēmās spēkā; un Mozus runāja, un Dievs tam atbildēja pērkonā.
20 Un, kad nu Tas Kungs nonāca uz Sinaja kalnu, uz paša kalna virsotni, tad Tas Kungs sauca Mozu uz kalna virsotni, un Mozus kāpa augšup.
21 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Nokāp un brīdini ļaudis, lai tie nelaužas cauri, lai redzētu To Kungu, ka daudzi no viņiem nekrīt.
22 Arī priesteri, kas tuvojas Tam Kungam, lai šķīstās, tā ka Tas Kungs tos nesatriec."
23 Un Mozus sacīja Tam Kungam: "Tauta nevar kāpt augšā Sinaja kalnā, jo Tu mūs esi brīdinājis, sacīdams: dariet ap kalnu sētu un turiet to svētu."
24 Un Tas Kungs sacīja uz viņu: "Ej un nāc atpakaļ, sev līdzi atvezdams Āronu, bet priesteriem un tautai neļauj lauzties cauri, lai kāptu kalnā pie Tā Kunga, ka Viņš tos nesatriec."
25 Tad Mozus nokāpa pie tautas un tai to pasacīja.

20.nodaļa

1 Un Dievs sacīja visus šos vārdus:
2 "Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.
3 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
4 Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.
5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst,
6 un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.
7 Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.
8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.
10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos.
11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.
13 Tev nebūs nokaut.
14 Tev nebūs laulību pārkāpt.
15 Tev nebūs zagt.
16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder."
18 Un visa tauta redzēja pērkonu, zibeņus un dzirdēja bazūņu skaņas un redzēja kalnu kūpam. Tad tauta, to redzēdama, bēga un nostājās iztālēm.
19 Un ļaudis sacīja Mozum: "Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim."
20 Tad Mozus sacīja tautai: "Nebīstaities, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu un lai jums būtu bijība Viņa priekšā, ka jūs negrēkotu."
21 Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās tumšajiem mākoņiem, kuros bija Dievs.
22 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Saki tā Israēla ļaudīm: jūs paši esat redzējuši, ka Es no debesīm esmu runājis uz jums.
23 Neceliet Man blakus nedz sudraba dievekļus, nedz zelta dievekļus.
24 Celiet Man altāri no zemes un upurējiet uz tā savus dedzināmos upurus un savus pateicības upurus, savus sīklopus un savus liellopus; ikvienā vietā, kurā Es likšu pieminēt Savu Vārdu, tur Es nākšu pie tevis un tevi svētīšu.
25 Bet, ja tu Man taisīsi akmens altāri, tad necel to no cirstiem akmeņiem, jo, ar dzelzi strādājot, tu to apgāni.
26 Nekāp pa kāpnēm uz Manu altāri, ka tā priekšā neatsedzas tavs kailums.

21.nodaļa

1 Šīs ir tās tiesas, ko tev būs likt viņiem priekšā.
2 Ja tu pērc ebreju vergu, tad sešus gadus lai viņš tev kalpo, bet septītajā gadā lai viņš bez maksas brīvi aiziet.
3 Ja viņš nācis kā vieninieks, tad lai arī viņš iet viens, bet, ja viņš ir laulāts vīrs, tad lai viņa sieva aiziet kopā ar viņu.
4 Bet, ja viņa kungs ir devis viņam sievu un tā viņam ir dzemdējusi vai nu dēlus, vai meitas, tad sieva un viņas dzemdētie bērni lai paliek viņa kungam, bet viņš viens pats lai aiziet, kā nācis.
5 Bet, ja vergs teiks: es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus, - tad lai viņš neaiziet brīvībā.
6 Tad lai viņa kungs to nostata Dieva priekšā un lai to ved pie durvīm vai stabiem, un kungs lai ar īlenu izdur cauri viņa ausij, un tas lai kalpo viņam mūžīgi.
7 Un, ja kāds vīrs savu meitu ir pārdevis par verdzeni, tad lai tā neaiziet, kā aiziet vergi.
8 Kad viņa nepatīk savam kungam un tas negrib viņu precēt, tad lai tas liek to izpirkt; bet viņš to nevar pārdot svešiem ļaudīm, kļuvis pret to netaisns.
9 Bet, ja viņš to dod savam dēlam par sievu, tad lai viņai ir meitas tiesa.
10 Ja viņš tam ņem citu sievu, tad nedz viņas uzturs, nedz viņas apģērbs, nedz arī likumīgā kopdzīve lai netiek mazināta.
11 Bet, ja viņš šos trīs noteikumus nepilda, tad viņa var aiziet brīvībā bez atlīdzības.
12 Kas sit cilvēku tā, ka tas mirst, tas sodāms ar nāvi.
13 Taču, ja tas nav tam ar nolūku uzglūnējis, bet Dievs viņa rokai tā licis gadīties, tad Es noteikšu tev vietu, kur tas var bēgt.
14 Bet, ja kāds ļaunprātīgi rīkosies pret savu tuvāku, to ar viltu nogalinādams, tad lai arī viņu paņem no Mana altāra, ka tas mirst.
15 Un, kas sit savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.
16 Un, kas nozog cilvēku, vai nu viņš to grib pārdot, vai tas tiek pie viņa atrasts, sodāms ar nāvi.
17 Kas nolād savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.
18 Un, ja vīri ir saķildojušies un viens otru sit ar akmeni vai ar dūri, ka tas nemirst, bet tam uz gultas jāguļ:
19 ja tas var piecelties un staigāt pa lauku ar spieķi, tad tas, kas viņu sita, lai ir bez vainas; tikai tam jādod atlīdzība par bezdarba laiku un jāgādā par viņa dziedināšanu.
20 Bet, ja kāds sit ar koku savu vergu vai verdzeni, ka tie no viņa rokas mirst, tad lai tas tiek riebtin atriebts.
21 Bet, ja tas vēl dzīvo vienu vai divi dienas, tad viņš nav jāsoda, jo tā ir viņa nauda.
22 Bet, ja vīri kaujas un sagrūž grūtu sievu, ka viņas auglis noiet, bet pašai nenotiek nelaime, tad lai tiek uzlikts naudas sods tam, kas to sagrūdis, tik liels, cik viņas vīrs prasa, un lai tiek dots pēc šķīrējtiesneša atzinuma.
23 Bet, ja notiek nelaime, tad būs likt dzīvību pret dzīvību.
24 Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju.
25 Deguma brūci pret deguma brūci, ievainojumu pret ievainojumu, rētu pret rētu.
26 Ja kāds izsit savam vergam vai verdzenei aci, tad lai tas to atlaiž brīvībā, viņš lai to atlaiž acs dēļ.
27 Tāpat, ja tas izsit savam vergam vai verdzenei zobu, tad lai tas to atlaiž zoba dēļ.
28 Bet, ja kāds vērsis sabada vīru vai sievu, ka tie mirst, tad vērsim jātop nomētātam ar akmeņiem, bet tā gaļu lai neēd, un vērša īpašnieks lai ir brīvs no vainas.
29 Bet, ja šis vērsis ir bijis badītājs jau kopš vakar-vai aizvakardienas un tas ir bijis zināms viņa īpašniekam, bet viņš nav to nosargājis, un tas nobada vīru vai sievu, lai tad vērsis tiek nomētāts akmeņiem, un jāmirst arī viņa īpašniekam.
30 Bet, ja piespriež izpirkšanas maksu, tad lai viņš par savas dzīvības izpirkšanu dod visu, ko no viņa prasa.
31 Arī, ja viņa dēlu sabada vai sabada viņa meitu, lai rīkojas pēc tiem pašiem likumiem.
32 Bet, ja vergs vai verdzene tiek sabadīti, tad lai īpašnieks dod viņu kungam trīsdesmit sudraba seķeļus, bet vērsi lai nomētā ar akmeņiem.
33 Ja kāds atstāj vaļā aku vai izrok aku un to neapsedz un tanī iekrīt vērsis vai ēzelis,
34 tad akas īpašnieks lai visu nolīdzina; nauda dodama lopa īpašniekam, bet viņam paliek beigtais lops.
35 Bet, ja vērsis bada vērsi, ka tas ir beigts, tad dzīvais vērsis ir jāpārdod un nauda jāsadala, un beigtais vērsis arī jāsadala uz pusēm.
36 Bet, ja tas ir zinājis, ka vērsis jau iepriekš ir bijis badītājs, un viņa īpašnieks nav to nosargājis, tad lai izlīgst: vērsi pret vērsi, bet beigtais lai paliek cietējam.
37 Ja kāds nozog vērsi vai avi un to nokauj vai pārdod, tam būs atdot piecus vēršus par vērsi un četras avis par avi.

22.nodaļa

1 Ja zagli atrod pie ielaušanās un tas tiek nosists, tad nav atriebēja viņa asinīm.
2 Bet, ja tas noticis saules gaismā, tad viņš jāatriebj. Zaglis lai atlīdzina, bet, ja viņam nav, tad viņš par savu zādzību ir jāpārdod.
3 Ja zagtais lops viņa rokās tiek atrasts dzīvs, vai tas ir vērsis, vai ēzelis, vai avs, tad divkārt viņam ir jāatlīdzina.
4 Ja kāds nogana tīrumu vai vīna dārzu un tur palaiž savu lopu, lai tas ganās svešā tīrumā, tam tas labākais no sava tīruma un no sava vīna dārza jādod vietā.
5 Ja izceļas uguns un tā aizdedzina ērkšķus un aprij vai nu statiņus, vai nopļautu labību, vai pašu tīrumu, tad tam, kas uguni pielaidis, būs pilnībā visu atlīdzināt.
6 Ja kāds dod uzglabāt savam tuvākam naudu vai rīkus, bet tam tie tiek no viņa mājas izzagti un zaglis tiek atrasts, tad šim tas divkārtīgi jāatlīdzina.
7 Bet, ja zagli neatrod, tad nama īpašnieks pats vedams Dieva priekšā, vai tas nav savu roku pats licis pie sava tuvākā mantas.
8 Ikviena lieta, kad nodarīts zaudējums, vai tas būtu vērsis, ēzelis, avs, kāds drēbju gabals vai kāda cita zaudēta manta, ja īpašnieks saka: šī ir tā! - ceļama Dieva priekšā, un, ko Dievs pierāda par vainīgu, tam zaudējums divkārtīgi savam tuvākam jāatlīdzina.
9 Ja kāds savam tuvākam dod glabāšanā ēzeli, vērsi, avi vai citu kādu lopu un tas nobeidzas vai to savaino, vai arī tas tiek aizvests, nevienam neredzot,
10 tad lai notiek Tā Kunga priekšā zvēresta došana abu starpā, ka tas nav savu roku licis pie sava tuvākā mantas, un tā īpašnieks lai pieņem šo zvērestu, un viņam nav jāatlīdzina.
11 Bet, ja tas viņam nozagts, tad lai tas atlīdzina tā īpašniekam.
12 Ja kāds zvērs to saplosījis, tad lai tas pienes to par pierādījumu, tad tam nav jāatlīdzina.
13 Un, ja kāds aizņemas ko no sava tuvākā un tas tiek savainots vai nobeidzas, viņa īpašniekam neesot klāt, tad tas jāatlīdzina.
14 Bet, ja īpašnieks bijis klāt, tad nav jāatlīdzina; un, kas par naudu ir patapināts, tad tas ar to ir samaksāts.
15 Bet, ja kāds meitu pieviļ, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad lai viņš to sev atpērk par sievu.
16 Bet, ja viņas tēvs liegtos viņam to dot par sievu, tad lai viņš samaksā līgavas naudu.
17 Burvi neatstāj dzīvu.
18 Katrs, kas jaucas ar lopu, lai tiek nonāvēts.
19 Kas upurē citiem dieviem un nevis Tam Kungam, tas lai ir nolādēts.
20 Nevienu svešinieku nedz apspied, nedz izmanto, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē.
21 Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiests.
22 Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus.
23 Tad Manas dusmas iedegsies, un Es jūs nokaušu ar zobenu, un jūsu sievas kļūs par atraitnēm un jūsu bērni par bāriem.
24 Ja tu aizdod naudu kādam, kas ir no Manas tautas un kas pie tevis ir nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev augļus.
25 Ja tu ņem sava tuvāka drēbes par ķīlu, tad atdod viņam tās pirms saule norietējusi,
26 jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa ap-ģērbs, tanī viņš būtu gulējis; un, kad viņš brēks uz Mani, tad Es to paklausīšu, jo Es esmu žēlsirdīgs.
27 Nezaimo Dievu un nelādi savu tautas valdnieku.
28 Upuri no savu augļu pārpilnības un sava vīna neaizturi. Savu dēlu pirmdzimto dod Man.
29 Tāpat dari ar savu vērsi un savu sīklopu; septiņas dienas lai tie stāv pie savas mātes, bet astotajā tos atdod Man.
30 Jums būs svētiem ļaudīm būt Manā priekšā; neēdiet gaļu, kas tīrumā saplosīta; to metiet suņiem priekšā.

23.nodaļa

1 Tev nebūs nepatiesas baumas izplatīt; nesniedz roku ļaundarim, tā atbalstot viltus liecību.
2 Nebiedrojies ar lielo pūli tā ļaunajos darbos un ķildās neliecini, tam izpatikdams, tā sagrozot tiesu.
3 Nenostājies netaisna nabaga pusē, kad tas tiesājas.
4 Ja tu sastopi sava ienaidnieka vērsi vai ēzeli maldāmies, tad steidzies vest to viņam atpakaļ.
5 Ja tu redzi sava ienaidnieka ēzeli guļam zem viņa nastas, tad neatstāj to, bet palīdzi tam to pacelt.
6 Nesagrozi tiesu savam nabagam, kad tas tiesājas.
7 Turies tālu no nepatiesas liecības; nenogalini nevainīgo un taisno, jo Es neattaisnošu vainīgo.
8 Neņem uzpirkšanas dāvanas, jo tās apstulbo gudro acis un pārgroza taisno lietas.
9 Neapspied svešinieku: jo jūs zināt svešinieka sirdi, jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē.
10 Sešus gadus apsēj savu zemi un savāc tās augļus.
11 Bet septītajā gadā atstāj to dusam mierā, lai no tās ēd tavas tautas nabagie; un, kas pāri atliekas, to lai meža zvēri noēd; tāpat dari ar savu vīna dārzu un eļļas koku.
12 Sešas dienas dari savu darbu, bet septītajā dienā atpūties, lai arī tavam vērsim un tavam ēzelim būtu atpūta, arī tavas kalpones dēls un svešinieks lai atspirgstas.
13 Visu, ko Es jums esmu teicis, to turiet; un citu dievu vārdu nepieminiet, ka to nedzirdētu nākam no jūsu mutes.
14 Trīs reizes gadā sviniet Man svētkus.
15 Neraudzētās maizes svētkus sviniet; septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, kā Es tev to esmu pavēlējis noteiktā laikā, ābība mēnesī, jo tanī tu izgāji no Ēģiptes zemes; bet nenāciet Manā priekšā tukšām rokām.
16 Arī Pļaujas svētkus sviniet par jūsu darba pirmiem augļiem no tā, ko tīrumā esat sējuši, un gada beigās Ražas ievākšanas svētkus, kad esat savākuši savus augļus no tīruma.
17 Trīs reizes gadā visiem vīriem jāparādās Tā Kunga priekšā.
18 Tev nebūs Man upurēt kaujamā upura asinis kopā ar raudzētu maizi; un Manu svētku upura taukus neatlicini līdz rītam.
19 Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā Kunga, sava Dieva, namā. Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā.
20 Redzi, Es sūtu eņģeli tavā priekšā, kas tevi pasargās šinī ceļā un tevi novedīs tanī vietā, ko Es tev esmu sataisījis.
21 Sargies viņa priekšā, klausi tā balsij un nesacelies pret viņu, jo viņš tavus pārkāpumus piedos, jo Mans Vārds mājo viņā.
22 Bet, ja tu klausīsi viņa balsij un darīsi visu, ko Es teikšu, tad Es būšu ienaidnieks taviem ienaidniekiem un pretinieks taviem pretiniekiem.
23 Jo Mans eņģelis ies tavā priekšā un tevi ievedīs amoriešu un hetiešu, ferisiešu un kānaāniešu, hīviešu un jebusiešu zemē, un Es tos izdeldēšu.
24 Nezemojies viņu dievu priekšā, nekalpo viņiem un nedari tā, kā viņi mēdz darīt, bet nogāz tos un satriekdams satriec viņu elku stabus.
25 Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības.
26 Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu.
27 Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt.
28 Un Es sūtīšu sirseņus tev pa priekšu, un tie iepriekš izdzīs hīviešus, kānaāniešus un hetiešus.
29 Es tos neizdzīšu vienā gadā, lai zeme nebūtu izpostīta un nesavairojas lauka zvēri.
30 Maz pamazām Es tos izdzīšu ārā, līdz kamēr tu pieaugsi un varēsi iemantot to zemi.
31 Un Es likšu tavas robežas no Niedru jūras līdz Filistiešu jūrai un no tuksneša līdz Eifratas upei, jo Es tās zemes iedzīvotājus došu jūsu rokā, ka jūs tos izdzītu sev pa priekšu.
32 Neslēdziet nekādu derību nedz ar viņiem, nedz ar viņu dieviem.
33 Viņi lai nedzīvo tavā zemē, ka nepamudina tevi grēkot pret Mani, jo, ja tu kalposi viņu dieviem, tas tev kļūs par slazda valgu."

24.nodaļa

1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Uzkāp pie Tā Kunga, tu un Ārons, Nadabs un Abijs, un septiņdesmit no Israēla vecajiem, un pielūdziet iztālēm.
2 Un Mozus lai viens pats nāk pie Tā Kunga, bet viņi lai nenāk tuvu klāt; un arī tauta lai nekāpj augšā līdz ar viņu."
3 Tad Mozus nogāja un izstāstīja tautai visus Tā Kunga vārdus un visus noteikumus; un visa tauta vienā balsī atbildēja un sacīja: "Visus šos vārdus, ko Tas Kungs ir runājis, mēs izpildīsim."
4 Un Mozus uzrakstīja visus Tā Kunga vārdus, un viņš cēlās agri no rīta un uzcēla altāri kalna pakājē līdz ar divpadsmit piemiņas akmeņiem pēc divpadsmit Israēla cilšu skaita.
5 Un viņš sūtīja no Israēla bērnu vidus jaunekļus, kas upurēja dedzināmos upurus un kaujamos upurus kā pateicības upuri Tam Kungam.
6 Un Mozus paņēma pusi no asinīm un tās ielēja upura bļodā, bet ar otru pusi viņš apslacināja altāri.
7 Tad viņš ņēma derības grāmatu un to lasīja skaļā balsī tautai priekšā, un tie teica: "Visu, ko Tas Kungs ir runājis, mēs darīsim un pildīsim."
8 Un Mozus ņēma asinis un slacīja pār tautu un sacīja: "Redzi, šīs ir derības asinis, ko Tas Kungs ar jums ir slēdzis, saskaņā ar visiem šiem vārdiem."
9 Un Mozus uzkāpa kalnā un Ārons, Nadabs un Abijs un septiņdesmit no Israēla vecajiem.
10 Un viņi redzēja Israēla Dievu. Zem Viņa kājām bija kā safīra pamats, tik skaidrs kā pašas debesis.
11 Bet Viņš neizstiepa Savu roku pret Israēla bērnu izredzētajiem. Tie redzēja Dievu, ēda un dzēra.
12 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti."
13 Tad Mozus cēlās un Jozua, viņa kalps, līdz ar viņu; un Mozus uzkāpa Dieva kalnā.
14 Bet vecajiem viņš sacīja: "Gaidiet mūs te, iekāms mēs atgriezīsimies pie jums; un redzi, arī Ārons un Hūrs paliks pie jums - kam ir kāda lieta, lai griežas pie viņiem."
15 Un Mozus uzkāpa kalnā; un kalnu apsedza mākonis.
16 Un Tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalnu, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus.
17 Un Tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā.
18 Un Mozus iegāja mākoņa vidū un uzkāpa kalnā, un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.

25.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2 "Saki Israēla bērniem, lai tie pienes Man cilājamo upuri; no ikviena vīra, kura sirds to skubina, ņemiet šo upuri.
3 Un šāda lai ir tā dāvana, ko jūs no viņiem ņemat: zelts, sudrabs un varš,
4 zils un sarkans purpurs, karmezīns, smalks audums un kazu vilna,
5 un iesarkanas aunu ādas, un āpšu ādas, un akāciju koks,
6 eļļa apgaismošanai un smaržīgas zāles svaidāmai eļļai, un zāles kvēpināšanai,
7 oniksa akmeņi un ieliekami akmeņi efodam un krūšu zīmei.
8 Un tiem būs Man taisīt svētnīcu, ka Es varētu mājot viņu vidū.
9 Visu pēc tā parauga, ko Es tev rādīšu, gan telti, gan visus tās rīkus, tā jums būs taisīt.
10 Lai tie taisa šķirstu no akāciju koka; tā garums lai ir pustrešas olekts, tā platums - pusotras olekts un tā augstums - pusotras olekts.
11 Un pārvelc to ar tīru zeltu, no iekšpuses un no ārpuses to pārvelc, un visapkārt tam taisi vainagu no zelta.
12 Un izlej tam četrus gredzenus no zelta un piestiprini tos tā četros stūros, tā ka divi gredzeni ir vienā pusē un divi gredzeni ir otrā pusē.
13 Un darini divi nesamās kārtis no akāciju koka un apvelc tās ar zeltu,
14 un izbāz kārtis cauri gredzeniem, kas ir sānos pie šķirsta, ka ar tām var šķirstu nest.
15 Nesamās kārtis lai paliek šķirsta gredzenos, tās nav jāizņem no tiem.
16 Un šķirstā ieliec liecību, ko Es tev došu.
17 Un taisi arī salīdzināšanas vāku no tīra zelta - pustrešas olekts garumā un pusotras olekts platumā.
18 Un darini divus ķerubus no zelta abos salīdzināšanas vāka galos; tie lai ir kalti.
19 Un vienam ķerubam jābūt vienā galā, bet otram ķerubam otrā galā; pie vāka tev jāpiestiprina abi ķerubi tā abos galos
20 tā, ka ķerubi izpleš savus spārnus pāri vākam un ar saviem spārniem apklāj salīdzināšanas vāku, un viņu sejas lai ir vērstas viena pret otru un tās lūkojas uz salīdzināšanas vāku.
21 Salīdzināšanas vāku uzliec šķirstam, kad tu būsi ielicis liecību šķirstā, ko Es tev došu.
22 Un šeit Es ar tevi sastapšos; no salīdzināšanas vāka virsus, no vietas starp abiem ķerubiem, kas atrodas virs liecības šķirsta, Es runāšu uz tevi visu, ko Es tev pavēlēšu priekš Israēla bērniem.
23 Un taisi arī galdu no akāciju koka, divi olektis garu,vienu olekti platu un pusotras olekts augstu.
24 Un pārvelc to ar tīru zeltu un visapkārt tam taisi vainagu no zelta.
25 Un taisi arī apmali plaukstas platumā visapkārt un uz tās izveido zelta vainagu apmalei visapkārt.
26 Un izgatavo tam četrus gredzenus no zelta un liec tos gredzenus galda četros stūros, pie tā četrām kājām.
27 Gredzeni lai ir pie apmales un liec tajos nesamās kārtis, ka ar tām var nest galdu.
28 Arī nesamās kārtis taisi no akāciju koka un pārvelc ar zeltu, ka ar tām var nest galdu.
29 Un taisi tam bļodas, kausus, krūzes un kannas upuru vajadzībām, taisi tos no tīra zelta.
30 Un noliec pastāvīgi uz galda Manā priekšā svētās maizes.
31 Iztaisi arī lukturi no tīra zelta, izkal to, un tā kājai un zariem, kausiņiem, bumbuļiem un ziediem jābūt vienā gabalā ar to.
32 Seši zari lai iziet no tā: trīs zari uz vienu pusi un trīs uz otru pusi.
33 Ikvienam zaram lai ir trīs kausiņi, līdzīgi mandeļu ziediem, trīs bumbuļi un trīs ziedi; otram zaram lai atkal ir trīs kausiņi, līdzīgi mandeļu ziediem, trīs bumbuļi un trīs ziedi; tādi lai ir visi seši zari, kas no luktura iziet.
34 Bet pie paša luktura lai ir četri kausiņi, līdzīgi mandeļu ziediem, ar to bumbuļiem un ziediem.
35 Un pa vienam bumbulim lai ir zem katriem diviem zariem, kas iziet no luktura.
36 It visi bumbuļi un zari pie luktura lai ir no viena izkalta tīra zelta gabala.
37 Un iztaisi arī septiņus eļļas lukturīšus un tos augšā tā piestiprini, lai tie apgaismotu telpu, kas ir to priekšā.
38 Dakts dzirkles un trauciņi lai ir no tīra zelta.
39 No viena talenta tīra zelta taisi to un visus tā rīkus.
40 Un ievēro, ka tos taisi pēc parauga, kas tev kalnā tika parādīts.

26.nodaļa

1 Un mājokli taisi no desmit pārklājiem, austiem no šķetinātām smalkām dzijām, no zila un sarkana purpura un karmezīna ar meistariski ieaustiem ķerubiem.
2 Divdesmit astoņas olektis lai ir viena pārklāja garums, un četras olektis lai ir pārklāja platums; šis mērs visiem pārklājiem lai ir vienāds.
3 Pieciem pārklājiem jābūt savienotiem kopā citam ar citu; un otriem pieciem pārklājiem jābūt savienotiem citam ar citu.
4 Un piestiprini zila purpura cilpas pie viena kopā savienotā pārklāja ārmalas, tāpat dari pie otra pārklāja ārmalas.
5 Un piecdesmit cilpas piestiprini pie viena pārklāja ārmalas, un piecdesmit cilpas piestiprini pie otras savienoto pārklāju ārmalas; šīs cilpas lai ir viena otrai pretim.
6 Iztaisi arī piecdesmit zelta kāšus, un ar tiem savieno pārklājus vienu ar otru, ka pārklāji izveido mājokli.
7 Un taisi telts pārklāju no kazu vilnas auduma pār mājokli; no vienpadsmit pārklājiem taisi to.
8 Trīsdesmit olektis lai ir viena pārklāja garums, un četras olektis lai ir tā platums; šie vienpadsmit pārklāji lai ir pēc viena mēra.
9 Un savieno savā starpā piecus pārklājus un savā starpā sešus pārklājus, un sesto pārklāju saloki divkārši virs ieejas teltī.
10 Un piecdesmit cilpas piestiprini pie viena pārklāja ārmalas to savienošanai, un piecdesmit cilpas pie otra pārklāja ārmalas to savienošanai.
11 Iztaisi arī piecdesmit vara kāšus, un liec kāšus cilpās un tā savieno telti, ka tā ir vienota.
12 Bet telts pārklāju atlikusī daļa lai karājas pāri mājokļa pakaļgalam.
13 No telts pārklāja garuma viena olekts vienā malā un olekts otrā malā lai karājas pāri mājokļa abām malām, tās apsedzot.
14 Un taisi teltij pārsegu no iesarkanām aunu ādām un vēl virsējo pārsegu no āpšu ādām.
15 Tad taisi mājoklim dēļus no akāciju koka, kas jāsaslien stāvus.
16 Katrs dēlis lai ir desmit olektis garš un pusotras olekts plats.
17 Katram dēlim lai ir divi tapas, lai varētu tos salaist kopā; tādas taisi visiem mājokļa dēļiem.
18 Un dēļus mājoklim tā sakārto: divdesmit dēļus novieto pret dienvidiem.
19 Šiem dēļiem pierīko četrdesmit sudraba kājas, pa divi sudraba kājām zem katra dēļa; divas tapas un divas kājas lai ir katram dēlim.
20 Un mājokļa otrā pusē, pret ziemeļiem, arī lai ir divdesmit dēļi
21 ar četrdesmit sudraba kājām, pa divi zem katra dēļa.
22 Mājokļa dibensienu - uz rietumiem taisi no sešiem dēļiem.
23 Mājokļa dibensienas stūros liec divi dēļus.
24 Un tie lai ir kopā apņemti gan apakšgalā, gan augšgalā ar gredzenu; tā dari abiem tiem; tie lai veido divus stūrus.
25 Un tur jābūt astoņiem dēļiem ar sešpadsmit sudraba kājām, pa divi zem katra dēļa.
26 Tad taisi aizšaujamās bultas no akāciju koka, piecas bultas pie mājokļa dēļiem vienā pusē
27 un piecas aizšaujamās bultas pie mājokļa dēļiem otrā pusē, un piecas bultas dibensienai, kas ir pret rietumiem.
28 Bet vidējā aizšaujamā bulta lai iet gar dēļu vidu no viena gala līdz otram.
29 Dēļus pārvelc ar zeltu un arī gredzenus, caur kuriem bultas izbāzt, taisi no zelta; un pārvelc arī bultas ar zeltu.
30 Un uzcel mājokli pēc tā parauga, kas tev kalnā ir rādīts.
31 Un taisi priekškaru no zila un no sarkana purpura un karmezīna un no šķetinātu smalku dziju auduma, taisi to ar meistariski ieaustiem ķerubiem.
32 Un pakar to pie četriem akāciju koka stabiem, pārvilktiem ar zeltu, kam zelta vadži un četras sudraba kājas.
33 Un pakar priekškaru pie vadžiem, un aiz priekškara novieto liecības šķirstu; tā priekškars lai atdala svēto vietu no vissvētākās vietas.
34 Un salīdzināšanas vāku liec uz liecības šķirstu vissvētākā vietā.
35 Un galdu noliec šaipus priekškara un lukturi pretim galdam mājokļa dienvidu pusē, bet galdu liec ziemeļu pusē.
36 Un darini arī priekškaru telts durvīm no zila un sarkana purpura, no karmezīna un no šķetinātu smalku dziju auduma, kas rakstaini izausts.
37 Un šim priekškaram taisi piecus stabus no akāciju koka un pārvelc tos ar zeltu, un to vadži lai ir no zelta; un izlej tiem piecas vara kājas.

27.nodaļa

1 Un taisi arī altāri no akāciju koka; tā garums lai ir piecas olektis un platums piecas olektis; altārim ir jābūt četrstūrim, tā augstums lai ir trīs olektis.
2 Un izveido tam ragus tā četros stūros; ragi lai iziet no altāra, un pārvelc to ar varu.
3 Un darini tam vara podus pelnu attīrīšanai un pelnu lāpstas, un kausus slacināšanai, dakšas gaļai un ogļu traukus; visus šos rīkus taisi no vara.
4 Un taisi altārim režģi, vara režģa veido-jumu, un četrus vara gredzenus tā četros stūros.
5 Un liec to apakšā, zem altāra apmales, ka vara režģis sniegtos līdz pusaltāra augstumam.
6 Un iztaisi no akāciju koka nesamās kārtis altārim un pārvelc tās ar varu.
7 Un nesamās kārtis liec gredzenos, lai, altāri nesot, kārtis būtu tā abos sānos.
8 Tev tas jātaisa no dēļiem, ar tukšu vidu tā, kā tas tev kalnā tika parādīts, tā viņi lai taisa.
9 Un taisi ap mājokli pagalmu; uz dienvidus pusi pagalma aizkars no šķetinātu smalku dziju auduma lai ir simts olekšu garš vienā pusē,
10 un to lai tur divdesmit stabi ar to divdesmit vara kājām; šo stabu kāšiem un gredzeniem jābūt no sudraba.
11 Tāpat ziemeļu pusē aizkars lai ir simts olekšu garš, ar tā divdesmit stabiem un divdesmit vara kājām; un stabu kāšiem un gredzeniem jābūt no sudraba.
12 Un pagalmam pret vakariem aizkars lai ir piecdesmit olekšu plats, ar tā desmit stabiem un desmit stabu kājām.
13 Arī uz rītiem pagalma platums lai ir piecdesmit olektis,
14 vienā malā aizkars lai ir piecpadsmit olekšu garš, ar trim stabiem un trim kājām,
15 un otrā malā piecpadsmit olekšu garš, ar trim stabiem un trim kājām.
16 Bet pagalma vārtos aizkars lai ir divdesmit olekšu plats, no zila un sarkana purpura un no karmezīna, un no šķetinātu smalku dziju auduma, kas rakstaini izausts, ar tā četriem stabiem un četrām kājām.
17 Visiem stabiem visapkārt pagalmam jābūt ar sudraba gredzeniem, to kāšiem jābūt no sudraba un kājām no vara.
18 Pagalma garums lai ir simts olekšu un tā platums piecdesmit olekšu, un augstums piecas olektis no šķetinātu smalku dziju auduma; to kājām jābūt no vara.
19 Un visiem mājokļa rīkiem, kurus izmanto pie tā kalpošanas, un visiem telts mietiņiem un pagalma mietiņiem ir jābūt no vara.
20 Un pavēli Israēla bērniem, ka viņi tev atnes tīru no olīvu kokiem iegūtu eļļu lukturim, ka nepārtraukti degtu eļļas lukturīši
21 Saiešanas teltī, šaipus priekškara, kas uzkārts liecības priekšā, Ārons un viņa dēli lai tur to kārtībā no vakara līdz rītam Tā Kunga priekšā. Tas ir mūžīgs likums Israēla bērniem uz audžu audzēm.

28.nodaļa

1 Tad ņem pie sevis Āronu, savu brāli, un viņa dēlus līdz ar viņu no Israēla bērnu vidus, lai Ārons un Nadabs, Abijs, Ēliēzers un Itamārs, viņa dēli, ir Man par priesteriem.
2 Un taisi savam brālim Āronam svētas drēbes par godu un rotu
3 un apspriedies ar visiem, kam ir krietnas spējas, kam Es esmu devis gudrības garu, lai viņi šuj Āronam drēbes viņa iesvētīšanai, ka viņš varētu Man kalpot par priesteri.
4 Viņiem jāšuj šādas drēbes: krūšu zīme un efods, apmetnis un svārki no izrakstīta auduma, turbāns un josta; lai viņi taisa šīs drēbes Āronam, tavam brālim, un viņa dēliem, ka tie var būt Man par priesteriem.
5 Un viņi lai ņem zeltu, zilu un sarkanu purpuru, karmezīnu un šķetinātu smalku dziju audumu.
6 Un efodu lai viņi darina no zelta, zila purpura, sarkana purpura un karmezīna un šķetinātu smalku dziju audumiem meistariskā darinājumā.
7 Divi sasprādzējami plecu gabali lai būtu tā abos galos, ka to var savienot.
8 Un efoda josta, kas liekama tam pāri, lai ir no tāda paša materiāla: zelta, zila purpura, sarkana purpura, karmezīna un šķetinātu smalku dziju audumiem.
9 Un paņem divus oniksa akmeņus un tajos iegreb Israēla dēlu vārdus,
10 sešus vārdus vienā akmenī un sešus atlikušos vārdus otrā akmenī, pēc viņu vecuma.
11 Akmens griezēja darbam, līdzīgi zīmogam, ir jābūt šiem diviem dārgakmeņiem ar Israēla dēlu vārdiem; tie jāieliek zelta pinumos.
12 Un piestiprini abus šos akmeņus pie efoda plecu daļas; tie ir Israēla bērnu piemiņas akmeņi; un Ārons lai nes viņu vārdus Tā Kunga priekšā uz šīm abām plecu daļām, lai tā viņus pieminētu.
13 Un izgatavo arī zelta pinumus,
14 un arī divas važiņas taisi no tīra zelta; tām jābūt savītām; un šīs savītās važiņas piestiprini pie zelta pinumiem.
15 Un izgatavo arī tiesneša krūšu zīmi, meistarisku darbu, kā efodu taisi to: no zelta, zila purpura, sarkana purpura, karmezīna un šķetinātu smalku dziju auduma.
16 Tam jābūt četrstūrim, divkārši saliktam, sprīdi garumā un sprīdi platumā.
17 Un iedarini tajā četras rindas dārgakmeņu. Pirmajā rindā lai ir rubīns, topāzs un smaragds.
18 Bet otrā rindā: tirkīzs, safīrs un dimants.
19 Un trešajā rindā: hiacints, ahats un ametists.
20 Un ceturtajā rindā: berils, onikss un jaspiss. Tiem jābūt iestiprinātiem zelta pinumos.
21 Un šiem akmeņiem jābūt pēc Israēla bērnu vārdiem, divpadsmit, pēc viņu vārdiem; kā zīmoga griezēja darbam tiem jābūt, katram ar savu vārdu, pēc tām divpadsmit ciltīm.
22 Un piestiprini zelta važiņas pie krūšu zīmes.
23 Un krūšu zīmei piestiprini divi zelta gredzenus; šos gredzenus piestiprini pie krūšu zīmes abiem galiem.
24 Un tās divas savītās zelta važiņas piestiprini pie abiem gredzeniem krūšu zīmes galos.
25 Bet otrus abu savīto važiņu galus piestiprini pie abiem dārgakmeņu pinumiem, un piestiprini tos pie efoda plecu daļas, tā priekšpusē.
26 Tad iztaisi vēl divus gredzenus no zelta un piestiprini tos pie abiem krūšu zīmes galiem, iekšpusē pie vīles, kas pret efodu.
27 Un uztaisi vēl divus zelta gredzenus un piestiprini tos pie abām efoda plecu daļām to priekšpusē, apakšā, kur abas daļas savienotas, virs efoda jostas.
28 Šī krūšu zīme ar tās gredzeniem jāpiesien pie efoda gredzeniem ar zilu purpura saiti, ka lai tā atrastos pāri efoda jostai un neatraisītos no efoda.
29 Tā Ārons lai glabā Israēla dēlu vārdus tiesneša krūšu zīmē uz savas sirds, kad viņš ir svētnīcā, lai tos pastāvīgi pieminētu Tā Kunga priekšā.
30 Un ieliec tiesneša krūšu zīmē urīmu un tumīmu, lai tie ir virs Ārona sirds, nākot Tā Kunga priekšā; tā Ārons lai nes Israēla bērnu tiesu uz savas sirds pastāvīgi Tā Kunga priekšā.
31 Apmetni efodam taisi vienā gabalā no zila purpura.
32 Augšā tā vidū jābūt izgriezumam, un šim izgriezumam visapkārt lai ir austa apmale, līdzīgi krūšu bruņu izgriezumam, lai tas neplīst.
33 Bet pie tā apakšmalas piestiprini granātābolus no zila un sarkana purpura un karmezīna diegiem un zelta zvārguļus starp viņiem visapkārt.
34 Zelta zvārguļi un granātāboli lai pamīšus būtu visapkārt pie apmetņa apakšmalas.
35 Un Āronam tas jāvelk, kad viņš kalpo, lai būtu dzirdama to skaņa, kad viņš ieiet svētnīcā Tā Kunga vaiga priekšā un kad iznāk, ka viņš nemirtu.
36 Un taisi arī zelta diadēmu un iegriez tanī, kā zīmoga griezējs to dara: Svēts Tam Kungam.
37 Un liec to virs turbāna, turbāna priekšējā pusē, piesienot ar zila purpura saiti.
38 Lai tā ir uz Ārona pieres, ka Ārons uz sevi ņem visas vainas, kas pie dāvanām, ko Israēla bērni veltī, pie visiem viņu dāvinājumiem; tā lai ir allaž uz viņa pieres, ka tas Tam Kungam labi patīk.
39 Un izaud izrakstītus svārkus no smalkām, šķetinātām dzijām, un taisi turbānu no smalka auduma un izrakstītu jostu.
40 Arī Ārona dēliem šuj svārkus un taisi jostas un turbānus goda rotai.
41 Tos uzģērb savam brālim Āronam un viņa dēliem; un svaidi tos, un piepildi viņu rokas, un iesvētī viņus, lai viņi būtu Man par priesteriem.
42 Un uztaisi viņiem linu bikses, lai apklātu miesas plikumu; no jostasvietas līdz lieliem tām jābūt.
43 Un Āronam un viņa dēliem tās jāvelk, kad viņi ieiet Saiešanas teltī vai kad tuvojas altārim, lai kalpotu svētnīcā, ka tie nekļūtu vainīgi un nemirtu; tas lai ir par mūžīgu likumu viņam un viņa pēcnācējiem.

29.nodaļa

1 Šādā kārtībā jāizdara viņu iesvētīšana Man par priesteriem: ņem vienu jaunu vērsi no liellopiem un divus aunus bez kādas vainas,
2 un neraudzētas maizes, un neraudzētas mīklas plāceņus, iejautus eļļā, un neraudzētas mīklas plānos raušus, apziestus ar eļļu; taisi tos no smalkiem kviešu miltiem.
3 Liec tos grozā un pienes tos grozā; atved arī vērsi un abus aunus.
4 Tad pieved Āronu un viņa dēlus pie Saiešanas telts durvīm un mazgā tos ar ūdeni.
5 Un paņem drēbes un apvelc Āronam gan svārkus, gan apmetni pie efoda, gan efodu, gan krūšu zīmi, un apjoz viņu ar efoda jostu.
6 Uzliec viņam galvā turbānu un liec svēto diadēmu pāri turbānam.
7 Un paņem svaidāmo eļļu, izlej to uz viņa galvas un tā svaidi viņu.
8 Un atved arī viņa dēlus un apvelc tiem svārkus.
9 Un apjoz tos ar jostu, Āronu un viņa dēlus, uzliec viņiem turbānus, lai viņiem priestera amats būtu par mūžīgu likumu. Un iecel Āronu un viņa dēlus amatā.
10 Un tad pie Saiešanas telts vārtiem atved jauno vērsi, lai Ārons un viņa dēli liek savas rokas uz vērša galvas.
11 Tad nokauj vērsi Tā Kunga priekšā Saiešanas telts vārtos.
12 Un paņem nedaudz no vērša asinīm un ar savu pirkstu zied tās pār altāra ragiem, bet visas pārējās asinis izlej uz altāra pamatiem.
13 Un paņem visus taukus, kas apklāj iekšas, un tos, kas pār aknām, un abas nieres ar taukiem, kas pāri tām, un sadedzini tos uz altāra.
14 Bet vērša gaļu, viņa ādu un viņa zarnas sadedzini ugunī ārpus nometnes, jo tas ir upuris grēku izpirkšanai.
15 Tad paņem vienu aunu, un lai Ārons un viņa dēli liek savas rokas uz tā galvas.
16 Un tad nokauj šo aunu un paņem tā asinis, un slaki tās visapkārt pār altāri.
17 Bet pašu aunu sadali gabalos, mazgā viņa iekšas un stilbus un liec tos pie pārējiem gabaliem un galvas.
18 Pēc tam sadedzini visu aunu uz altāra; tas ir dedzināmais upuris Tam Kungam, patīkama smarža, uguns upuris Tam Kungam.
19 Tad paņem otru aunu, un Ārons un viņa dēli lai liek savas rokas uz auna galvas.
20 Tad nokauj aunu un ņem nedaudz tā asiņu un ar tām apzied Ārona auss skripstiņu un viņa dēlu auss skripstiņu labajā pusē, tāpat arī viņu labās rokas īkšķi un viņu labās kājas īkšķi, bet pārējās asinis slaki visapkārt pār altāri.
21 Tad ņem no tām asinīm, kas uz altāra, un no svaidāmās eļļas un apslaki Āronu un viņa drēbes, viņa dēlus un to drēbes, lai viņš ir svētīts un viņa drēbes, viņa dēli un to drēbes.
22 Un ņem auna taukus un asti, un taukus, kas apklāj iekšas, un taukus, kas pāri aknām, un abas nieres un taukus, kas pāri tām, un labo pleci, jo tas ir priesteru iesvētīšanas auns,
23 un kukuli maizes un eļļas plāceni, un vienu plāno rausi no neraudzētās maizes groza, kas atrodas Tā Kunga priekšā,
24 un to visu liec Ārona rokās un viņa dēlu rokās un līgojot to dari par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā.
25 Tad paņem to no viņu rokām un sadedzini to uz altāra virs dedzināmā upura par patīkamu smaržu Tā Kunga priekšā, par uguns upuri Tam Kungam.
26 Tad ņem krūts gabalu no auna, kas upurēts Ārona iesvētīšanai, un nes to kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; un šī būs tava daļa.
27 Un iesvētī līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura pleci, kas bija cilāts un līgots no Ārona un viņa dēlu iesvētīšanas auna.
28 Un tā lai būtu gan Ārona, gan viņa dēlu daļa; tas lai ir par mūžīgu likumu Israēla bērniem; jo tas ir cilājamais upuris, paceļams Tam Kungam, no viņu altāra upuriem.
29 Un Ārona svētās drēbes lai paliek Ārona dēliem pēc viņa, ka tie tanīs tiktu svaidīti un iecelti amatā.
30 Septiņas dienas tās lai valkā tas no viņa dēliem, kas ieies Saiešanas teltī, lai kalpotu svētnīcā kā priesteris viņa vietā.
31 Iesvētīšanas aunu ņem un vāri tā gaļu svētā vietā.
32 Lai Ārons un viņa dēli ēd auna gaļu un maizi, kas grozā, Saiešanas telts durvīs.
33 Lai ēd to, ar ko izdarīta salīdzināšana, kad viņi tika iecelti un iesvētīti amatā. Bet svešais lai neēd, jo tā ir svēta.
34 Un, ja kas paliek pāri no iesvētīšanas upura gaļas vai maizes līdz rītam, tad to sadedzini, to nedrīkst ēst, jo tas ir svēts.
35 Tā dari ar Āronu un viņa dēliem, kā Es tev to esmu pavēlējis; viņu iecelšana amatā lai ilgst septiņas dienas.
36 Katru dienu upurē vērsi kā grēku upuri, par salīdzināšanu, un šķīstī altāri, kad dari salīdzināšanu pār to; un iesvaidi to, ka tas tiek iesvētīts.
37 Septiņas dienas dari šo altāra šķīstīšanu un to iesvētī; tā altāris kļūs jo svēts; un ikviens, kas to aizskars, kļūs svēts.
38 Lūk, kas tev jāupurē uz altāra diendienā: divi jēri, gadu veci,
39 viens jāupurē no rīta, otrs pret vakaru;
40 arī viena desmitā daļa ēfas kviešu miltu, sajaukti ar ceturto daļu hina eļļas no sagrūstām olīvēm; kā dzeramais upuris viena ceturtā daļa hina vīna kopā ar vienu no jēriem.
41 Bet otru jēru upurē ap vakara laiku, un dari ar to kā ar ēdamo upuri no rīta un kā ar tā dzeramo upuri, par patīkamu smaržu, kā uguns upuri Tam Kungam.
42 Lai tāds ir jūsu kārtējais dedzināmais upuris Tam Kungam uz audžu audzēm Saiešanas telts vārtos Tā Kunga priekšā; tur Es satikšos ar tevi un runāšu ar tevi.
43 Tā būs Mana atklāsmes vieta Israēla bērnu vidū, ka Es tos daru svētus Savā godībā.
44 Un Es svētīšu gan Saiešanas telti, gan altāri, un Āronu un viņa dēlus Es svētīšu, ka tie ir Mani priesteri.
45 Un Es mājošu Israēla bērnu vidū, un Es tiem būšu par Dievu.
46 Un viņi zinās, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas tos izvedis no Ēģiptes, lai Es dzīvotu viņu vidū, Es, Tas Kungs, jūsu Dievs.

30.nodaļa

1 Un taisi arī kvēpināmo altāri kvēpināšanai; taisi to no akāciju koka.
2 Tam jābūt četrstūrim - olekti garam un olekti platam, bet divi olektis augstam, ar ragiem, kas no tā iziet.
3 Un pārvelc to ar tīru zeltu: tā virsmu, tā malas visapkārt un tā ragus. Un tam visapkārt taisi vainagu no zelta.
4 Un taisi tam zem vainaga divus gredzenus no zelta; tos pievieno viņa abos sānos pie viņa malām, ka var tajos iebāzt nesamās kārtis un ar tām viņu nest.
5 Arī nesamās kārtis taisi no akāciju koka un tās pārvelc ar zeltu.
6 Un liec viņu priekškara priekšā, kas ir priekšā liecības šķirstam un salīdzināšanas vākam, kas virsū liecības šķirstam; tur Es jums atklāšos.
7 Un Ārons uz tā lai dedzina smaržīgas kvēpināmās zāles; viņš lai tās dedzina ik rītus, kad viņš saved kārtībā eļļas lukturīšus.
8 Un, kad Ārons eļļas lukturīšus aizdedzina ap vakara laiku, tad viņam atkal tās jādedzina; tas lai ir pastāvīgs kvēpināmais upuris Tā Kunga priekšā uz audžu audzēm.
9 Un neliec uz tā svešas kvēpināmās zāles, nedz dedzināmos upurus vai ēdamos upurus; un neizlej pār to slacināmos upurus.
10 Vienreiz gadā lai Ārons pie šā altāra ragiem izdara salīdzināšanu, ņemot salīdzināšanai no grēka upura asinīm; vienreiz gadā pie tā lai izdara salīdzināšanu uz audžu audzēm, jo altāris ir augsti svēts Tam Kungam."
11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
12 "Kad tu skaitīsi Israēla bērnus pēc viņu pulkiem, tad lai ikviens dod izpirkšanas maksu par savu dvēseli Tam Kungam, kad tu izdarīsi skaitīšanu, ka nebūtu mocību jūsu vidū, kad tu tos skaiti.
13 Un ikviens, kas tiek skaitīts, lai dod pusseķeli pēc svētnīcas seķeļu svara, vienā seķelī skaitot divdesmit geras; šis pusseķelis lai ir cilājamais upuris Tam Kungam.
14 Ikviens, kas tiek skaitīts, no divdesmit gadu vecuma un vecāks, lai nes šo upuri Tam Kungam.
15 Turīgais lai nedod vairāk un nabagais lai nedod mazāk par šo pusseķeli, kas jādod par cilājamo upuri Tam Kungam, lai tiktu salīdzinātas jūsu dvēseles.
16 Un ņem šo izpirkšanas maksu no Israēla bērniem un dod to kalpošanai pie Saiešanas telts; un tas lai ir Israēla bērniem par piemiņu Tā Kunga priekšā, ka jūsu dvēseles tiek salīdzinātas."
17 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
18 "Darini mazgājamo trauku no vara un tā kāju no vara, priekš mazgāšanās, un noliec to starp Saiešanas telti un altāri, un ielej tanī ūdeni.
19 Ārons un viņa dēli lai tanī mazgā savas rokas un savas kājas;
20 kad tiem jāiet Saiešanas teltī, tiem ar ūdeni jāmazgājas, ka tie nemirtu, vai kad tuvojas altārim, lai kalpotu un iededzinātu ugunis Tam Kungam.
21 Lai tie mazgā savas rokas un savas kājas, ka tie nemirtu; tas lai būtu mūžīgs likums viņiem, Āronam un viņa pēcnācējiem uz audžu audzēm."
22 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
23 "Paņem sev vislabākās zāles: visšķīstākās mirres pieci simti seķeļu, kā arī kanēli, pusi no iepriekšējā svara, proti, divi simti piecdesmit seķeļu, un kalmes divi simti piecdesmit seķeļu,
24 un laurus pieci simti seķeļu pēc svētnīcas seķeļa svara un vienu hinu olīvu eļļas.
25 Un sataisi no tā svētu svaidāmo eļļu, smaržīgu maisījumu, pēc ziežu maisītāju parauga; tā lai ir svētā svaidāmā eļļa.
26 Un iesvaidi ar to gan Saiešanas telti, gan liecības šķirstu,
27 arī galdu ar visiem tā piederumiem, lukturi ar tā rīkiem un kvēpināmo altāri,
28 un dedzināmo upuru altāri ar visiem tā rīkiem, un mazgājamo trauku ar tā kāju.
29 Un iesvētī tos, ka tie būtu augsti svēti; ikviens, kas tiem pieskaras, būs svēts.
30 Iesvaidi Āronu un viņa dēlus un iesvētī tos, ka tie ir Man par priesteriem.
31 Bet Israēla bērniem saki: tā lai jums ir svēta svaidāmā eļļa uz audžu audzēm.
32 Tā nav lejama uz cilvēka miesu, un lai nekas tai līdzīgs netiek taisīts; tā ir svēta, tā lai jums ir svēta.
33 Ikviens, kas taisīs ko līdzīgu šai vai dos no tās svešiniekam, tas lai tiek izdeldēts no savas tautas vidus."
34 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Paņem sev zāles, kas labi smaržo, sveķus no opobalzama, oniksu, galbānu un tīru vīraku, savā starpā tie lai ir vienādā svarā,
35 un taisi no tiem kvēpināmās zāles, pēc zāļu maisītāju parauga, tīru un svētītu, ar mazliet sāls.
36 Un smalki sagrūd tās, un liec kādu daļu no tām Saiešanas teltī liecības šķirsta priekšā, kur Es tev atklāšos; tās lai jums ir augsti svētas.
37 Un šādas kvēpināmās zāles, ko tu esi taisījis pēc šiem samēriem, netaisiet sev; tās lai tev ir svētas Tam Kungam.
38 Ikviens, kas taisīs ko līdzīgu tām, lai sevi ar to smaržu iepriecinātu, tas lai tiek izdeldēts no savas tautas vidus."

31.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas cilts.
3 Un Es to esmu pildījis ar Dieva Garu, gudrību, prātu, zināšanām un prasmi visādos darbos,
4 kā izdomāt mākslas darbus un tos izstrādāt zeltā, sudrabā un varā,
5 griezt dārgakmeņus un ielikt tos rotās, grebt koku un izstrādāt meistarīgus darbus.
6 Un redzi, Es viņam esmu vēl devis Oholiābu, Ahisāmeka dēlu, no Dana cilts, un visiem, kam ir spējas, Es esmu devis gudrību, ka tie taisītu visu, ko Es esmu tev pavēlējis,
7 gan Saiešanas telti, gan liecības šķirstu, gan vāku virs tā un visus telts piederumus,
8 arī galdu un tā traukus, zelta lukturi ar tā piederumiem un kvēpināmo altāri,
9 un dedzināmo upuru altāri līdz ar visiem tā rīkiem, arī mazgājamo trauku un tā kāju,
10 amata drēbes un svētās drēbes priesterim Āronam un drēbes viņa dēliem priesteriskai kalpošanai,
11 arī svaidāmo eļļu un kvēpināmās zāles svētnīcai; kā Es esmu tev pavēlējis, tā lai viņi dara."
12 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu:
13 "Runā uz Israēla bērniem un saki: turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī.
14 Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus.
15 Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst.
16 Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm.
17 Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi; jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies."
18 Un, kad Tas Kungs bija beidzis runāt ar Mozu Sinaja kalnā, tad Viņš deva Mozum divas liecības plāksnes - akmens plāksnes, kas bija Dieva pirksta aprakstītas.

32.nodaļa

1 Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējas nokāpt no kalna, tā sapulcējās pie Ārona un sacīja: "Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis."
2 Tad Ārons tiem atbildēja: "Noplēsiet zelta auskarus, kas ir jūsu sievu, jūsu dēlu un jūsu meitu ausīs, un atnesiet tos man."
3 Tad visa tauta noplēsa zelta auskarus, kas bija to ausīs, un atnesa tos Āronam.
4 Un viņš tos paņēma no viņu rokām, zīmēja metu ar zīmuli un no tiem izlēja teļa tēlu; tad tie teica: "Šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes."
5 Kad Ārons to redzēja, viņš uzcēla tā priekšā altāri un lika izsaukt: "Rīt ir svētki Tam Kungam!"
6 Un tie cēlās agri no rīta un upurēja dedzināmos upurus un pienesa pateicības upurus, un tad tauta apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties.
7 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu: "Ej, nokāp zemē! Tava tauta, kuru tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, dara lielu grēku.
8 Tie ātri novirzījušies no tā ceļa, ko Es tiem pavēlēju; tie ir darinājuši sev lietu teļa tēlu un ir to pielūguši, un tam upurējuši un sacījuši: šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes."
9 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Es esmu vērojis šos ļaudis, un redzi, tie ir spītīgi ļaudis.
10 Un nu laid Mani, ka Manas dusmas iedegtos pret tiem un ka Es izdeldēju tos; bet tevi Es darīšu par lielu tautu."
11 Tad Mozus par viņiem aizlūdza Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, un sacīja: "Ak, Kungs! Kāpēc Tavas dusmas iedegušās pret Tavu tautu, kuru Tu esi izvedis no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un stipru roku?
12 Vai ēģiptieši lai saka: Viņš tos ir ievedis postā, lai tos nogalinātu kalnos un lai tos izdeldētu no zemes virsus? Remdini Savu dusmu karstumu un apžēlojies par Savu tautu, ka Tu to neizposti.
13 Piemini Ābrahāmu, Īzāku un Israēlu, Savus kalpus, kuriem Tu, zvērēdams pie Sevis, esi solījis un sacījis: Es vairošu jūsu pēcnācējus kā debesu zvaigznes; un visu šo zemi, par ko esmu runājis, Es došu jūsu pēcnācējiem par mūžīgu mantojumu."
14 Tad Tam Kungam kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš Savai tautai bija gribējis darīt.
15 Un Mozus griezās atpakaļ un nokāpa no kalna, un abas liecības plāksnes bija viņa rokā; plāksnes bija abās pusēs aprakstītas; no vienas un no otras puses tās bija aprakstītas.
16 Tās bija Dieva darbs, un raksts bija Dieva raksts, iegrebts šinīs plāksnēs.
17 Kad Jozua izdzirdēja tautas trokšņošanu, kā tie deva vaļu priekam, tad viņš sacīja Mozum: "Nometnē ir kara troksnis."
18 Bet viņš sacīja: "Tā nav uzvarētāja balss, un tās arī nav uzvarēto klaigas, bet es dzirdu dziedāšanu."
19 Un notika, kad viņš tuvojās nometnei, viņš ieraudzīja teļu un dejošanu; tad Mozus iekaisa dusmās, izmeta plāksnes no savām rokām un sasita tās kalna pakājē.
20 Un viņš ņēma teļu, kuru tie bija taisījuši, sadedzināja to ugunī un sagrūda to smalkos putekļos, un izkaisīja tos pa ūdens virsu, un deva to dzert Israēla bērniem.
21 Un Mozus sacīja Āronam: "Ko šī tauta tev ir darījusi, ka tu esi ļāvis nākt tik lielam grēkam pār viņiem?"
22 Un Ārons sacīja: "Lai mana kunga dusmas neiedegas, jo tu pazīsti šo tautu, ka tā ir ļauna.
23 Tie man sacīja: taisi mums dievu, kas ietu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis.
24 Tad es sacīju: kam ir zelta lietas, tas lai tās noplēš. Un tie man tās deva, un es tās iemetu ugunī; un tā tapa šis teļš."
25 Kad Mozus redzēja, ka tauta bija izlaidīga, jo Ārons tiem bija devis vaļu, pretiniekiem par izsmieklu,
26 tad Mozus nostājās nometnes vārtos un sacīja: "Ikviens, kas grib piederēt Tam Kungam, lai nāk pie manis!" Tad pie viņa sapulcējās visi Levija dēli.
27 Un viņš tiem sacīja: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: apjozieties ikviens ar savu zobenu, pārstaigājiet nometni, iedami no vieniem vārtiem uz otriem, un nokaujiet ikviens savu brāli, savu draugu un savu tuvāku."
28 Un Levija dēli darīja, kā Mozus bija tiem pavēlējis, un tanī dienā krita ap trīs tūkstoši vīru.
29 Tad Mozus sacīja: "Šodien jūs esat kļuvuši kalpotāji Tam Kungam, jo ikviens ir bijis pret savu dēlu un pret savu brāli, ka jūs šodien varētu saņemt svētību."
30 Otrā rītā Mozus teica tautai: "Jūs esat lielu grēku darījuši; tagad es kāpšu augšup pie Tā Kunga, varbūt es varēšu izlūgties jums piedošanu."
31 Un Mozus griezās atpakaļ pie Tā Kunga un sacīja: "Ak, šī tauta ir darījusi lielu grēku, tā sev taisījusi dievu no zelta.
32 Bet nu piedod viņiem viņu grēkus; un ja ne, tad izdzēs mani no Savas grāmatas, ko Tu esi rakstījis."
33 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ikkatru, kas pret Mani ir apgrēkojies, Es izdzēsīšu no Savas grāmatas.
34 Tad nu ej, vadi tautu uz turieni, kur Es tev esmu licis. Redzi, Mans eņģelis ies tavā priekšā, bet, kad nāks Mana piemeklēšanas diena, Es piemeklēšu viņu grēkus."
35 Un Tas Kungs sita tautu, tāpēc ka tie bija teļu taisījuši, ko Ārons bija darinājis.

33.nodaļa

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: "Ej, celies no šejienes, tu un tauta, kuru tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, un dodies uz zemi, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, sacīdams: Es to došu taviem pēcnācējiem.
2 Un Es Savu eņģeli sūtīšu tev pa priekšu un izdzīšu kānaāniešus, amoriešus, hetiešus, ferisiešus, hīviešus un jebusiešus.
3 Tā ir zeme, kurā piens un medus tek; bet Es pats neiešu jums līdzi, jo jūs esat spītīgi ļaudis, ka Es ceļā jūs neiznīcinu."
4 Kad tauta dzirdēja šos bargos vārdus, tā sāka sērot, un neviens vairs negribēja valkāt savas rotas.
5 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Saki Israēla bērniem: jūs esat spītīgi ļaudis; ja tikai Es būtu jūsu vidū vienu mirkli, Es jūs varētu iznīcināt. Bet nu nolieciet savas rotas, tad Es izlemšu, ko darīt ar jums."
6 Un Israēla bērni noņēma savas rotas Horeba kalna priekšā.
7 Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.
8 Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī.
9 Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu.
10 Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs.
11 Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī.
12 Un Mozus sacīja Tam Kungam: "Redzi, Tu man saki: vadi šo tautu augšup! - Bet Tu man nesaki, ko Tu sūtīsi ar mani, kaut gan Tu esi sacījis: Es tevi saucu tavā vārdā, un tu esi labvēlību atradis Manās acīs.
13 Bet tagad, ja es esmu labvēlību atradis Tavās acīs, tad, lūdzams, liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast labvēlību Tavās acīs, un parādi arī, ka šie ļaudis ir Tava tauta."
14 Un Viņš sacīja: "Es pats iešu ar tevi, un Es došu tev mieru."
15 Tad Mozus sacīja: "Ja Tu pats neiesi mums līdzi, tad neved mūs prom no šejienes.
16 Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes."
17 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Es darīšu arī šo lietu, ko tu esi pieminējis; jo tu esi atradis labvēlību Manās acīs un Es tevi saucu vārdā."
18 Tad Mozus sacīja: "Rādi man, lūdzams, Savu godību!"
19 Un Viņš sacīja: "Es likšu visai Savai godībai iet garām tavā priekšā, un Es saukšu tavā priekšā Tā Kunga Vārdu. Jo Es esmu žēlīgs, kam esmu žēlīgs, un, par ko Es apžēlojos, par to Es apžēlojos."
20 Bet Viņš sacīja: "Manu vaigu tu nedrīksti redzēt, jo cilvēks nevar Mani redzēt un palikt dzīvs."
21 Un Tas Kungs sacīja: "Redzi, še pie Manis ir vieta, kur tu vari nostāties uz klints.
22 Un notiks, kad Mana godība ies tev garām, Es likšu tev stāvēt klints spraugā un segšu pār tevi Savu roku, līdz kamēr būšu pagājis garām.
23 Un, kad Es pacelšu Savu roku, tu Mani redzēsi no muguras, bet Mans vaigs nebūs redzams."

34.nodaļa

1 Pēc tam Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izkal sev divas akmens plāksnes, tādas kā iepriekšējās, un Es uz plāksnēm rakstīšu tos vārdus, kas bija uz abām iepriekšējām akmens plāksnēm, kuras tu sasiti.
2 Un esi gatavs rīt no rīta uzkāpt Sinaja kalnā, un nostājies Manā priekšā tur kalna galā.
3 Un neviens lai nekāpj augšup kopā ar tevi, un neviens lai nav redzams visā tai kalnājā; arī sīklops vai liellops ne, lai tie netiek izdzīti ganos iepretim šim kalnam."
4 Un viņš izkala divas akmens plāksnes, tādas kā iepriekšējās, un Mozus cēlās agri no rīta un kāpa Sinaja kalnā, kā Tas Kungs viņam to bija pavēlējis; savā rokā viņš nesa abas akmens plāksnes.
5 Tad Tas Kungs nolaidās mākonī un nostājās viņa priekšā, un nosauca Tā Kunga Vārdu.
6 Un Tas Kungs gāja viņam garām, un Viņš sauca: "Tas Kungs, Tas Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā,
7 kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem un bērnu bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam."
8 Un Mozus steigšus palocījās un noliecās līdz zemei
9 un sacīja: "Ja es esmu atradis labvēlību Tavās acīs, mans Kungs, lūdzams, nāc jel kopā ar mums, kaut gan spītīga ir šī tauta; un piedod mums mūsu noziegumus un grēkus un dari mūs par Savu īpašumu."
10 Tad Viņš sacīja: "Redzi, Es esmu tas, kas noslēdz derību, un Savas tautas priekšā Es darīšu brīnumus, kādi nav notikuši nekur visā zemes virsū un nevienā tautā, ka visa tauta, kuras vidū tu atrodies, redz Tā Kunga darbus, jo vareni būs tie darbi, kurus Es tavā vidū darīšu.
11 Ņem to vērā, ko Es tev šodien pavēlu: redzi, Es padzīšu amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hetiešus, hīviešus un jebusiešus tavā priekšā.
12 Sargies noslēgt derību ar tās zemes iedzīvotājiem, kuru zemē tu nāc, ka tas nekļūst par slazda valgu tavā vidū.
13 Izpostiet viņu altārus un salauziet viņu elku stabus, un nocērtiet viņu elku kokus.
14 Un nepielūdz citu dievu, jo Tas Kungs, kura vārds: Dusmotājs, ir dusmīgs Dievs.
15 Tāpēc nenoslēdz derību ar tās zemes iedzīvotājiem; kad tie netikli kalpo saviem dieviem un upurē saviem dieviem, ka tie neaicina tevi, lai arī tu ēstu no viņu upuriem.
16 Un neņem saviem dēliem sievas no viņu meitām, ka viņu meitas, netikli kalpodamas saviem dieviem, nepamudina arī tavus dēlus netikli kalpot viņu dieviem.
17 Netaisi sev lietus dievus.
18 Ievēro Neraudzētās maizes svētkus, kā Es tev to esmu pavēlējis: septiņas dienas ēd neraudzētas maizes noteiktā laikā - ābība mēnesī, jo ābība mēnesī tu esi iznācis no Ēģiptes.
19 Ikviens, kas pirmais piedzimst, pieder Man; tāpat tavu lopu vidū katrs vīriešu kārtas pirmdzimušais, vai vērsis, vai auns.
20 Un ēzeļu mātes pirmdzimušais jāizpērk ar avi, bet, ja tu to neizpērc, tad lauz tam sprandu. Ikkatrs pirmdzimtais dēls tev ir jāizpērk. Nenāciet Mana vaiga priekšā tukšām rokām.
21 Sešas dienas tev jāstrādā, bet septītajā dienā tev jābūt mierā, arī aramā un pļaujamā laikā tev jāietur miers.
22 Ievēro arī nedēļas svētkus: Kviešu pirmās iepļaujas svētkus un Savākšanas svētkus gada beigās.
23 Trīs reizes gadā ikviens vīrs lai rādās Dieva Tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā.
24 Es izdzīšu svešas tautas tev pa priekšu, lai paplašinātu tavas robežas, un nevienam nebūs iekārot tavu zemi, kamēr tu rādies Tā Kunga, sava Dieva, priekšā trīs reizes gadā.
25 Neizlej, nokaujot upuri, asinis pār raudzēto maizi un neglabā līdz rītam Pashā upuri.
26 Pirmajos no tavas zemes pirmās augļu ražas nes Tā Kunga, tava Dieva, namā; nevāri kazlēnu viņa mātes pienā."
27 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Uzraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu slēdzis derību ar tevi un ar Israēlu."
28 Un viņš tur bija pie Tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra. Un Viņš uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus.
29 Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu.
30 Un Ārons un visi Israēla bērni uzlūkoja Mozu, un redzi, viņa vaiga āda spīdēja; un tie bijās viņam tuvoties.
31 Tad Mozus sauca viņus; un Ārons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus runāja uz tiem.
32 Un pēc tam visi Israēla bērni pienāca pie viņa, un viņš pavēlēja tiem visu, ko Tas Kungs bija viņam sacījis Sinaja kalnā.
33 Un, kad Mozus beidza ar viņiem runāt, tad viņš savu vaigu aizklāja ar apsegu.
34 Bet, kad Mozus gāja Tā Kunga vaiga priekšā, lai ar Viņu runātu, viņš noņēma apsegu līdz savai iziešanai. Un, kad viņš atkal iznāca ārā, viņš runāja uz Israēla bērniem, kas tam bija pavēlēts.
35 Un Israēla bērni redzēja, ka Mozus vaiga āda spīdēja; un Mozus aizklāja ar apsegu savu vaigu, tiekāms tas gāja ar Viņu runāt.

35.nodaļa

1 Un Mozus saaicināja visu Israēla bērnu draudzi un uz to runāja: "Šie ir tie vārdi, kurus Tas Kungs ir pavēlējis izpildīt.
2 Sešas dienas strādājiet, bet septītā diena lai jums ir svēta, sabata diena, kas svētīta Tam Kungam; ikviens, kas šinī dienā strādā, lai mirst.
3 Neaizdedziniet uguni savās apmešanās vietās sabata dienā."
4 Un Mozus runāja uz visu Israēla bērnu draudzi, sacīdams: "Šī ir Tā Kunga pavēle, ko Viņš ir devis:
5 ņemiet no savas rocības cilājamo upuri Tam Kungam; ikviens, ko sirds skubina, lai atnes upura dāvanu Tam Kungam: zeltu, sudrabu un varu,
6 zilu purpuru un sarkanu purpuru, karmezīnā krāsotas dzijas, smalku audumu un kazu vilnu,
7 iesarkanas aunu un āpšu ādas un akāciju koku,
8 arī eļļu apgaismošanai un smaržīgas zāles svaidāmai eļļai, un zāles kvēpināšanai,
9 oniksa akmeni un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu zīmei.
10 Visi jūsu vidū, kam ir spējas, lai nāk un taisa visu, kā Tas Kungs pavēlējis: mājokli,
11 tā telts vietu ar tās segām, pārklāju, kāšus, dēļus, bultas un stabus ar to kājām,
12 šķirstu ar tā nesamām kārtīm, salīdzināšanas vāku un priekškaru, kas to aizsedz,
13 galdu ar tā nesamām kārtīm un visus tā piederumus, arī svētās maizes,
14 lukturi apgaismošanai un tā piederumus un eļļas lukturīšus, un eļļu apgaismošanai,
15 kvēpināmo altāri ar tā nesamām kārtīm, eļļu svaidīšanai un zāles kvēpināšanai, arī priekškaru mājokļa durvju aizsegšanai,
16 dedzināmo upuru altāri līdz ar tā vara režģi, nesamām kārtīm un visiem rīkiem, mazgājamo trauku un tā kāju,
17 pagalma aizkarus un to stabus ar to kājām, arī pagalma vārtu pārsegu,
18 arī mājokļa mietiņus un pagalma mietiņus un telšu virves,
19 un amata tērpus kalpošanai svētnīcā, priestera Ārona svētās drēbes un viņa dēlu drēbes kalpošanai."
20 Tad visa Israēla bērnu draudze aizgāja no Mozus.
21 Un ikviens, kuru sirds skubināja, un ikviens, kam bija labs prāts, nāca un atnesa savu upura dāvanu Tam Kungam Saiešanas telts celšanai, kalpošanai un svētajām drēbēm.
22 Tad visi, kurus sirds uz to skubināja, vīri un sievas, nesa saktas un auskarus, gredzenus un krelles, visādas zelta lietas; katrs, kas gribēja, atnesa zeltu par līgojamo upuri Tam Kungam.
23 Un ikviens, kam bija zils un sarkans purpurs, karmezīnā krāsoti diegi, smalki audumi, kazu vilna un iesarkanas aunu un āpšu ādas, tie to atnesa.
24 Ikviens, kas gribēja veltīt Tam Kungam sudrabu vai varu, to atnesa par cilājamo upuri Tam Kungam, un ikviens, kam bija akāciju koks, atnesa to kalpošanas piederumu darināšanai.
25 Un ikviena ar prasmi apveltīta sieva pati vērpa un atnesa savērpto zila un sarkana purpura dziju, arī karmezīna krāsā krāsotu un šķetinātu smalku dziju audumu.
26 Un visas sievas, kurām sirds uz to skubināja un kuras to prata, vērpa kazu vilnu.
27 Un vadoņi atnesa oniksa akmeni un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu zīmei,
28 balzamu, eļļu apgaismošanai un svaidāmo eļļu, un zāles kvēpināšanai.
29 Tā Israēla ļaudis, vīri un sievas, kurus sirds skubināja ko pienest visam šim darbam, ko Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis tiem darīt, nesa labprātības upurus Tam Kungam.
30 Un Mozus sacīja Israēla bērniem: "Redziet, Tas Kungs ir aicinājis Becaleēlu, Ūrija dēlu, Hūra dēladēlu, no Jūdas cilts
31 un ir to pildījis ar Dieva Garu, ar gudrību, izmanību un zināšanām visādiem darbiem:
32 izdomāt mākslas darbus un izstrādāt tos zeltā, sudrabā un varā,
33 griezt dārgakmeņus un ielikt tos rotās, grebt koku un izstrādāt meistarīgus darbus.
34 Arī spējas citus mācīt Viņš licis viņam sirdī, viņam un Oholiābam, Ahisāmeka dēlam, kas ir no Dana cilts.
35 Viņš tos ir pildījis ar sirds gudrību, tā ka tie var veikt dažādus griezēju un izšuvēju darbus zilā un sarkanā purpurā, no karmezīnā krāsotām dzijām un smalka auduma, ka tie var izpildīt dažādus darbus un izdomāt meistarīgu darbu metus.

36.nodaļa

1 Un Becaleēls un Oholiābs, un visi prasmīgie vīri, kuriem Tas Kungs bija devis gudrību un māku veikt jebkuru darbu svētnīcas celšanā, lai strādā tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis."
2 Un Mozus aicināja Becaleēlu un Oholiābu, un visus prasmīgos vīrus, kuriem Tas Kungs bija devis gudrību, visus, kurus sirds skubināja sākt šo darbu un darīt to.
3 Viņi ņēma no Mozus visas upuru dāvanas, kuras Israēla bērni bija tam atnesuši, lai celtu svētnīcu un to pabeigtu; un tie vēl viņam pienesa ik rītus labprātības upurus.
4 Un atnāca visi prasmīgie vīri, kas varēja darīt dažādus darbus svētnīcas labā, ikkatrs no sava darba, ko līdz šim bija strādājis.
5 Un viņi sacīja Mozum: "Tauta nes vairāk, nekā kalpošanas darbam ir vajadzīgs, ko Tas Kungs pavēlējis darīt."
6 Tad Mozus izziņoja visā nometnē pavēli: "Lai neviens vīrs vai sieva vairs nenes dāvanas svētnīcas darbam!" Tad tie mitējās nest,
7 jo bija pietiekami visam darbam, lai to beigtu, un vēl palika pāri.
8 Tā visi prasmīgie vīri strādātāju starpā izveidoja mājokli ar desmit pārklājiem no šķetinātu smalku dziju auduma, no zila un sarkana purpura, no karmezīna ar meistariski ieaustiem ķerubiem, tā tie to veidoja.
9 Viena pārklāja garums bija divdesmit astoņas olektis un platums četras olektis; visiem pārklājiem bija vienāds mērs.
10 Un viņš savienoja piecus pārklājus vienā gabalā un atkal piecus pārklājus otrā gabalā
11 un piestiprināja zilas cilpas pie viena pārklāja ārmalas, tāpat arī pie otra pārklāja ārmalas, kas tiek kopā savienotas.
12 Viņš piestiprināja piecdesmit cilpas pie viena pārklāja malas un piecdesmit pie otra pārklāja malas, kas tiek kopā savienotas; cilpas bija cita citai pretim.
13 Un viņš izgatavoja piecdesmit zelta kāšus un savienoja pārklājus ar tiem citu pie cita, ka tas tapa par mājokli.
14 Tad viņš taisīja telts pārklāju no kazu vilnas auduma pār mājokli; no vienpadsmit pārklājiem viņš to taisīja.
15 Viena telts pārklāja garums bija trīsdesmit olektis un tā platums četras olektis; un visiem vienpadsmit telts pārklājiem bija vienāds mērs.
16 Un viņš savienoja piecus pārklājus atsevišķi un sešus pārklājus atsevišķi.
17 Un arī piecdesmit cilpas viņš piestiprināja pie pārklāja ārmalas un piecdesmit cilpas pie otra pārklāja ārmalas, kas tiek kopā savienotas.
18 Un viņš iztaisīja piecdesmit vara kāšus telts pārklāja savienošanai, lai tas būtu no viena gabala.
19 Un viņš taisīja telts pārsegu no iesarkanām aunu ādām un virsējo pārsegu no āpšu ādām.
20 Viņš sagādāja mājoklim stāvdēļus no akāciju koka.
21 Katra dēļa garums bija desmit olektis, bet dēļa platums pusotras olekts.
22 Katram dēlim bija divas tapas, ar kurām tos salaida kopā; tādas viņš taisīja visiem mājokļa dēļiem.
23 Divdesmit tādus dēļus viņš taisīja mājokļa dienvidus pusei.
24 Šiem divdesmit dēļiem viņš pierīkoja četrdesmit sudraba kājas: divas zem viena dēļa, pie tā divām tapām, tāpat divas kājas zem otra dēļa, pie tā divām tapām.
25 Tāpat mājokļa otriem sāniem, kas bija pret ziemeļiem, viņš sagādāja divdesmit dēļus.
26 Arī tiem viņš piestiprināja četrdesmit sudraba kājas, divas zem katra dēļa.
27 Bet mājokļa dibensienā, pret rietumiem, viņš ielika sešus dēļus.
28 No diviem dēļiem viņš izveidoja stūrus mājokļa galos.
29 Tie bija savienoti apakšgalā un augšgalā ar gredzenu; tā viņš darīja ar abiem dēļiem abos stūros.
30 Un tur bija astoņi dēļi ar to sudraba kājām, pavisam sešpadsmit kājas, pa divām zem katra dēļa.
31 Un viņš taisīja arī aizšaujamās bultas no akāciju koka: piecas dēļu savienošanai mājokļa vienā pusē
32 un piecas bultas pie mājokļa dēļiem otrā pusē, un piecas bultas mājokļa gala sienai rietumos.
33 Viņš taisīja arī vidējo aizšaujamo bultu, kas gāja gar dēļu vidu no viena gala līdz otram.
34 Dēļus viņš pārvilka ar zeltu, gredzenus, caur kuriem bultas bija bāžamas, viņš izkala no zelta, un arī bultas viņš pārvilka ar zeltu.
35 Pēc tam viņš taisīja priekškaru no zila un sarkana purpura un no karmezīnā krāsotas dzijas un no šķetinātiem smalkiem diegiem; viņš to darināja ar meistariski ieaustiem ķerubiem.
36 Un viņš tam taisīja četrus stabus no akāciju koka un tos pārvilka ar zeltu; to vadži bija zelta, un šiem stabiem viņš izlēja no sudraba četras kājas.
37 Un viņš darināja priekškaru telts durvīm no zila un sarkana purpura, no karmezīnā krāsotām un smalkām šķetinātām dzijām viņš izgatavoja raibu audumu;
38 un tā piecus stabus un vadžus pie tiem, to augšgalu rotājumus un to gredzenus viņš taisīja no zelta, bet piecu stabu kājas no vara.

37.nodaļa

1 Un Becaleēls taisīja šķirstu no akāciju koka; pustrešas olekts bija tā garums, pusotras olekts tā platums un pusotras olekts tā augstums.
2 Viņš to pārvilka ar tīru zeltu kā no iekšpuses, tā arī no ārpuses un tam uztaisīja vainagu visapkārt no zelta.
3 Tad viņš izlēja četrus gredzenus no zelta četriem tā stūriem, ka lai divi gredzeni būtu pie vieniem sāniem un divi gredzeni pie otriem sāniem.
4 Un viņš taisīja nesamās kārtis no akāciju koka un pārvilka tās ar zeltu.
5 Un viņš izbāza nesamās kārtis cauri četriem gredzeniem pie šķirsta sāniem, ka šķirstu varētu nest,
6 un taisīja salīdzināšanas vāku no tīra zelta - pustrešas olekts garumā un pusotras olekts platumā.
7 Viņš taisīja arī divus ķerubus no zelta abos salīdzināšanas vāka galos; tos viņš izveidoja kā kaltu darbu,
8 vienu ķerubu vienā galā un otru ķerubu otrā galā, tos piestiprinot pie vāka abos tā galos.
9 Abi ķerubi izplēta savus spārnus pār vāku, to apklādami ar saviem spārniem; un ķerubu sejas bija vērstas viena pret otru, un tās lūkojās uz salīdzināšanas vāku.
10 Viņš uztaisīja arī galdu no akāciju koka, divas olektis garu un vienu olekti platu, un pusotras olekts augstu.
11 Un viņš to pārvilka ar tīru zeltu un iztaisīja tam vainagu visapkārt no zelta,
12 un taisīja tam apmali plaukstas platumā visapkārt un uz tās zelta vainagu apmalei visapkārt.
13 Un viņš izlēja galdam četrus gredzenus no zelta un lika šos gredzenus galda četros stūros, pie tā četrām kājām.
14 Gredzeni bija pie apmales, tajos lika nesamās kārtis, lai galdu varētu nest.
15 Nesamās kārtis viņš iztaisīja no akāciju koka un pārvilka tās ar zeltu, lai galdu varētu nest.
16 Un viņš taisīja traukus, kam bija jābūt uz galda, - bļodas un kausus, kannas un krūzes upuru vajadzībām, visas no tīra zelta.
17 Un viņš taisīja lukturi no tīra zelta, viņš to izkala, un tā kāja un zari, kausiņi, bumbuļi un ziedi bija vienā gabalā ar to.
18 Seši zari izgāja no tā: trīs zari uz vienu pusi un trīs zari uz otru pusi.
19 Trīs kausiņi kā mandeļu ziedi bija pie katra zara un trīs bumbuļi un ziedi. Tādi bumbuļi un ziedi bija pie visiem sešiem luktura zariem.
20 Bet pie paša luktura vēl bija četri kausiņi, līdzīgi mandeļkoka ziediem, ar to bumbuļiem un ziediem.
21 Un pa vienam bumbulim bija zem katriem diviem zariem, kas no tā izgāja.
22 Visi bumbuļi un zari izgāja no tā, tie visi bija izkalti no tīra zelta, vienā gabalā.
23 Viņš uztaisīja arī septiņus eļļas lukturīšus, tam piederīgās dakts dzirkles un trauciņus no tīra zelta.
24 No viena talenta tīra zelta viņš taisīja to un visus tā rīkus.
25 Viņš darināja arī kvēpināmo altāri no akāciju koka, vienu olekti garu, vienu olekti platu; tas bija četrstūris, tā augstums bija divas olektis, un no tā izgāja ragi.
26 Un viņš to pārvilka ar tīru zeltu: tā virsu, tā sānu sienas visapkārt un tā ragus, un tam visapkārt viņš taisīja vainagu no zelta.
27 Un pie tā viņš piestiprināja divus zelta gredzenus zem vainaga abos sānos pie abām malām, lai tiem varētu cauri izbāzt nesamās kārtis, ar kurām altāri nest.
28 Un viņš iztaisīja nesamās kārtis no akāciju koka un tās pārvilka ar zeltu.
29 Viņš izgatavoja arī svētas svaidāmās zāles un tīras smaržīgas zāles kvēpināšanai, kā tās taisa ziežu maisītāji.

38.nodaļa

1 Viņš arī darināja dedzināmo upuru altāri no akāciju koka; piecas olektis bija tā garums un piecas olektis tā platums, tas bija četrstūris, un trīs olektis bija tā augstums.
2 Četros stūros viņš tam piestiprināja ragus un tos pārvilka ar varu.
3 Un viņš uztaisīja visus altāra rīkus: podus, lāpstas, kausus slacināšanai, dakšas gaļai un ogļu traukus; visus rīkus viņš uztaisīja no vara.
4 Un viņš uztaisīja arī altārim režģi no vara, zem tā apmales, no apakšas līdz tā vidum.
5 Un viņš izlēja četrus gredzenus no vara tā četriem stūriem, lai tiem cauri izbāztu nesamās kārtis.
6 Un viņš darināja nesamās kārtis no akāciju koka un tās pārvilka ar varu.
7 Un viņš tās nesamās kārtis izbāza cauri četriem gredzeniem, kas bija pie altāra sāniem, ka ar tām to nestu; viņš to izgatavoja no dēļiem un vidū tukšu.
8 Un viņš arī darināja no vara mazgājamo trauku ar vara kāju no to sievu spoguļiem, kas kalpoja pie Saiešanas telts ieejas.
9 Viņš izveidoja arī pagalmu; dienvidus pusē aizkars bija no šķetinātu smalku dziju auduma simts olekšu garumā.
10 Un tā divdesmit stabus un arī divdesmit stabu kājas tas taisīja no vara, bet to kāši un gredzeni bija no sudraba.
11 Arī ziemeļu pusē aizkars bija simts olekšu garumā, un divdesmit stabi un to divdesmit kājas bija no vara, un stabu kāši un gredzeni bija no sudraba.
12 Bet rietumu pusē aizkars bija piecdesmit olekšu garumā, stabu bija desmit un to kājas desmit, un stabu kāši un gredzeni bija no sudraba.
13 Austrumu pusei tas bija piecdesmit olekšu garš.
14 Aizkars vienā malā bija piecpadsmit olekšu garš, ar trim stabiem un trim kājām,
15 un arī otrā malā tas bija piecpadsmit olekšu garš, kā vienā, tā otrā pusē vārtiem, ar trim stabiem un trim kājām.
16 Un visi pagalma aizkari visapkārt bija no šķetinātu smalku dziju auduma.
17 Stabu kājas bija no vara, viņu kāši un rotājumi bija no sudraba; arī to augšgalu rotājumi bija sudraba, visi pagalma stabi bija ar sudrabu izrotāti.
18 Un pagalma vārtu aizkars bija rakstaini izausts no zila un sarkana purpura un no karmezīnā krāsotām un šķetinātām smalkām dzijām, un divdesmit olektis bija tā garums un piecas olektis platums, atbilstoši pagalma aizkaram.
19 Un tā četri stabi ar to četrām kājām bija darināti no vara, bet kāši un stabu gredzeni bija sudraba.
20 Visi Saiešanas telts un pagalma mietiņi bija no vara.
21 Šīs ir mājokļa, tas ir, Liecības telts, uzskaitītās lietas, kuras uzskaitīja pēc Mozus pavēles levītu kalpošanai priestera Itamāra, Ārona dēla, vadībā.
22 Becaleēls, Hūra dēla Ūrija dēls, no Jūdas cilts, taisīja visu, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis,
23 kopā ar Oholiābu, Ahisāmaka dēlu, no Dana cilts, kas bija lietpratējs aušanā un izšūšanā no zila un sarkana purpura smalkām dzijām.
24 Viss zelts, kas svētnīcas celšanai tika izlietots visiem darbiem, ko sanes kā upuru dāvanu, bija divdesmit deviņi talenti un septiņi simti trīsdesmit seķeļi pēc svētnīcas seķeļu svara.
25 Un viss sudrabs, ko ieguva, saskaitot visu draudzi, bija simts talentu un tūkstoš septiņi simti septiņdesmit pieci seķeļi pēc svētnīcas seķeļu svara,
26 pusseķelis pēc svētnīcas seķeļu svara no ikviena, kas tika skaitīts, kam bija divdesmit gadu un vairāk, - kopā bija seši simti trīs tūkstoši pieci simti piecdesmit vīru.
27 No simts talentiem sudraba izlēja svētajai vietai un aizkaram vajadzīgās kājas; simts kājām vajadzēja simts talentu, vienu talentu katrai kājai.
28 Bet no tūkstoš septiņi simti septiņdesmit pieciem seķeļiem viņš izgatavoja stabu kāšus un to vainagus un rotājumus.
29 Un upuru dāvanās savāktā vara bija septiņdesmit talentu un divi tūkstoši četri simti seķeļu.
30 No tā viņš uztaisīja kājas Saiešanas telts durvīm, vara altāri un pie tā vara režģi un visus altāra rīkus,
31 arī pagalma kājas visapkārt un pagalma vārtu kājas, visus mājokļa mietiņus un pagalma mietiņus.

39.nodaļa

1 Bet no zila un sarkana purpura un karmezīna krāsas auduma šuva krāšņus amata tērpus tiem, kas svētnīcā kalpo, un svētās drēbes Āronam, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
2 Un viņš darināja efodu no zelta, no zila un sarkana purpura un karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām.
3 Viņi zeltu sakala plakanās plāksnēs un sagrieza to stiepulēs un ieauda tās starp zilo un sarkano purpuru un starp karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām.
4 Un viņi taisīja efodam divus saliekamus plecu gabalus, abos tā galos tie tika savienoti.
5 Bet austā josta pāri efodam bija tādā pašā izstrādājumā, no zelta, zilā un sarkanā purpura, arī karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
6 Un viņi apstrādāja oniksa akmeņus, tos ielikdami zelta pinumos un iegriezdami tanīs pēc zīmoga griezēju paņēmiena Israēla dēlu vārdus.
7 Viņš tos lika uz efoda plecu daļām par piemiņas akmeņiem Israēla bērniem, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
8 Viņš izgatavoja arī krūšu zīmi, meistarisku darbu, līdzīgu efodam, no zelta, zilā un sarkanā purpura un karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām.
9 Tas bija četrstūris, divkārši salikts, vienu sprīdi garš un vienu sprīdi plats.
10 Un viņi iedarināja tajā četras rindas dārgakmeņu. Pirmajā rindā bija rubīns, topāzs un smaragds;
11 otrā rindā: tirkīzs, safīrs un dimants;
12 trešajā rindā: hiacints, ahats un ametists;
13 un ceturtajā rindā: berils, onikss un jaspiss, visi ietverti zelta pinumos.
14 Šie akmeņi bija pēc Israēla bērnu vārdiem, tie bija divpadsmit, pēc viņu vārdiem, izveidoti kā zīmoga griezēja darbs, katrs ar savu vārdu, pēc tām divpadsmit ciltīm.
15 Viņi taisīja krūšu zīmei važiņas, kopā savītas, no tīra zelta.
16 Viņi iztaisīja arī divus zelta pinumus un divus zelta gredzenus un piestiprināja tos pie abiem krūšu zīmes galiem.
17 Un viņi piestiprināja abas zelta važiņas pie abiem gredzeniem krūšu zīmes abos galos.
18 Bet abu važiņu otrus galus viņi pievienoja abiem pinumiem un tos piestiprināja pie efoda plecu daļām to priekšpusē.
19 Viņi iztaisīja divus zelta gredzenus un pietiprināja tos pie diviem krūšu zīmes galiem iekšpusē pie vīles, kas pret efodu.
20 Viņi taisīja vēl divus zelta gredzenus un tos lika pie abām efoda plecu daļām to priekšpusē, apakšā, kur abas daļas savienotas, virs efoda jostas.
21 Viņi piestiprināja krūšu zīmi ar tās gredzeniem pie efoda ar zila purpura saiti tā, lai tā atrastos virs efoda jostas un neatraisītos no efoda, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
22 Un viņš darināja arī efoda apmetni, viscaur austu no zila purpura.
23 Bet tā kakla izgriezums bija pašā vidū, kā krūšu bruņām; bet izgriezumam visapkārt bija apmale, lai tas neplīstu.
24 Un pie apmetņa apakšmalas viņi piestiprināja granātābolus no zila purpura, sarkana purpura un karmezīnā krāsotām smalkām dzijām.
25 Arī zvārguļus viņi iztaisīja no tīra zelta un tos piestiprināja starp granātāboliem visapkārt pie apmetņa apakšmalas.
26 Tā pamīšus bija zvārgulis un granātābols, zvārgulis un granātābols pie apmetņa apakšmalas visapkārt kalpošanas vajadzībām, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
27 Viņi šuva no šķetinātu smalku dziju auduma arī svārkus Āronam un viņa dēliem; tie bija austi;
28 arī turbānu no šķetinātu smalku dziju auduma un galvas segas no smalkām dzijām, un bikses no šķetinātu smalku dziju auduma;
29 tāpat jostu no smalku dziju auduma, zila un sarkana purpura un karmezīna, rakstaini izaustu, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
30 Viņi taisīja arī plāksnīti, svētu diadēmu, no tīra zelta un iegrieza tanī rakstu, kā zīmoga griezējs to dara: Svēts Tam Kungam!
31 Un viņi piestiprināja pie tās zila purpura saiti, lai to piesietu pie turbāna, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
32 Tā tika pabeigti visi darbi pie Saiešanas telts mājokļa. Un Israēla bērni visu darīja tā, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis; tā viņi darīja.
33 Un viņi atnesa Mozum šo mājokli, telti ar visiem tās piederumiem, ar tās kāšiem, dēļiem, nesamām kārtīm, stabiem un to kājām,
34 un pārklājus no iesarkanām aunu ādām un pārsegas no āpšu ādām, un priekškaru šķirsta aizsegšanai,
35 arī liecības šķirstu ar nesamām kārtīm un salīdzināšanas vāku,
36 galdu ar visiem tā piederumiem un svētām maizēm,
37 grezno zelta lukturi ar sakārtotiem eļļas lukturīšiem un visus tā rīkus un eļļu apgaismošanai,
38 arī zelta altāri, eļļu svaidīšanai un dārgās zāles kvēpināšanai, tāpat priekškaru telts durvīm,
39 vara altāri ar tā vara režģi, nesamās kārtis un visus pārējos rīkus, arī mazgājamo trauku un tā kāju
40 un pagalma aizkarus, to stabus un to kājas, pagalma vārtu pārsegu ar tā virvēm, mietiņiem un visiem Saiešanas telts piederumiem,
41 tāpat amata tērpus kalpošanai svētnīcā, un priestera Ārona svētās drēbes, un viņa dēlu drēbes kalpošanai.
42 Tā Israēla bērni visu bija darījuši, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
43 Un Mozus apskatīja visu darbu, un redzi, viņi bija to darījuši tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis, tā viņi bija darījuši. Un Mozus viņus svētīja.

40.nodaļa

1 Un Tas Kungs pavēlēja Mozum, sacīdams:
2 "Pirmā mēneša pirmajā dienā uzcel Saiešanas telti.
3 Novieto tanī liecības šķirstu un liec priekškaru šķirstam priekšā.
4 Ienes arī galdu un sakārto tā piederumus; tāpat ienes lukturi un pieliec tam eļļas lukturīšus.
5 Novieto zelta kvēpināmo altāri liecības šķirsta priekšā un pie mājokļa durvīm piestiprini priekškaru.
6 Upuru altāri liec Saiešanas telts durvju priekšā
7 un novieto mazgājamo trauku starp Saiešanas telti un altāri, un ielej tanī ūdeni.
8 Taisi pagalmu visapkārt un aizkar pagalma vārtus ar priekškaru.
9 Paņem arī svaidāmo eļļu un svaidi ar to mājokļa sienas un visus tā piederumus, iesvētī to un visus tā rīkus, lai tie būtu svēti.
10 Svaidi arī upuru altāri un visus šī altāra rīkus, un iesvētī altāri, lai altāris būtu augsti svēts.
11 Svaidi arī mazgājamo trauku un tā kāju, un iesvētī to.
12 Un ved Āronu un viņa dēlus pie Saiešanas telts vārtiem un mazgā viņus ūdenī.
13 Uzvelc Āronam svētās drēbes, svaidi viņu un iesvētī viņu, ka tas top Man par priesteri.
14 Liec arī nākt viņa dēliem un ietērp tos viņu amata tērpos.
15 Svaidi viņus gluži tāpat, kā tu svaidīji viņu tēvu, lai tie ir Mani priesteri. Šis svaidījums lai viņiem piešķir priesteru amatu uz audžu audzēm."
16 Un Mozus darīja visu tā, kā Tas Kungs to viņam bija pavēlējis, tā viņš darīja.
17 Un notika, ka otrā gada pirmā mēneša pirmajā mēneša dienā mājoklis bija uzcelts.
18 Un Mozus uzcēla mājokli, viņš nolika tā kājas vietā, sacēla virs tām dēļus, aizšaujamās bultas un stabus un
19 izplēta telti pāri mājoklim, un telti apklāja ar pārsegu, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
20 Tad viņš ņēma liecību un ielika šķirstā, pielika nesamās kārtis šķirsta sāniem un uzlika šķirstam salīdzināšanas vāku,
21 ienesa šķirstu mājoklī un uzkāra priekškaru, aizsegdams ar to liecības šķirstu, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
22 Viņš arī novietoja galdu Saiešanas teltī tās ziemeļu galā aiz priekškara
23 un uz tā sakārtoja maizes Tā Kunga priekšā, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
24 Lukturi viņš novietoja Saiešanas teltī iepretim galdam tanī mājokļa daļā, kas pret dienvidiem,
25 un uzlika tam eļļas lukturīšus Tā Kunga priekšā, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
26 Tad viņš lika zelta altāri Saiešanas teltī priekškara priekšā
27 un kvēpināja uz tā dārgas zāles, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
28 Un viņš uzkāra priekškaru mājokļa durvīs.
29 Arī upuru altāri viņš novietoja Saiešanas telts durvju priekšā un uz tā upurēja kaujamo upuri un dāvanu upuri, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
30 Un mazgājamo trauku viņš nolika starp Saiešanas telti un altāri un ielēja tanī ūdeni, ar ko mazgāties.
31 Mozus, Ārons un viņa dēli tanī mazgāja savas rokas un kājas;
32 kad tie iegāja Saiešanas teltī un tuvojās altārim, viņi mazgājās, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
33 Un viņš uzcēla pagalmu visapkārt mājoklim un altārim un pielika priekškaru pagalma vārtiem. Tā Mozus pabeidza visu darbu.
34 Tad mākonis apklāja Saiešanas telti, un Tā Kunga godība piepildīja mājokli.
35 Un Mozus nevarēja ieiet Saiešanas teltī, tāpēc ka mākonis to apsedza, un Tā Kunga godība piepildīja mājokli.
36 Ik reizes, kad mākonis pacēlās no mājokļa, tad arī Israēla bērni devās ceļā visos savos pārgājienos.
37 Bet, ja mākonis nepacēlās, tad arī Israēla bērni nedevās ceļā līdz tam brīdim, kad tas pacēlās.
38 Jo dienā Tā Kunga mākonis apklāja mājokli, bet naktī tanī bija uguns visas Israēla tautas acu priekšā visos viņas pārgājienos. 

Saites.
Vecā derība.