Orfieši
Raksturojums. Orfisms, senajā Grieķijā bija reliģiski filozofiska uzskatu sistēma, kuras pamatā bija Dionīsa-Zagreja kults.
Vēsture. Par orfisma dibinātāju uzskatīja leģendāro dziedoni Orfeju. Orfiešu kustība radās Apollona un Dionīsa sintēzes pamatā VII-VI gs.pmē. Atikā, no kurienes tā izplatījās pa visu Grieķiju. Orfiešu kustība bija sevišķi populāra Dienviditālijā.
Orfiķi apvienojās biedrībās, kuru dalībnieki bija iesvētīti īpašas mistērijās un bija veikuši attīrīšanos no rupjās titānu būtības. Orfiķi ticēja reinkarnācijai. Orfieši nedrīkstēja ēst gaļu, jo tad dvēsele varēja atdzimt dzīvnieka veidolā.
Orfiešu galvenais ietekmes spēks bija viņu literatūrā, daudzie un dažādie raksti dzejā un prozā. Orfiešu priesteri staigāja pa ielām un mājām, sludinādami Orfeja mācību, kā paglābties no pēcnāves mokām. Orfiešu mācība guva piekrišanu tautas nabadzīgajos slāņos.
Orfiešu mācība. Orfiešu reliģija bija mistisks monoteisms. Dievi, kas bija pazīstami mitoloģijā, orfiķu mācībā kļuva par vienas dievišķas būtnes ārējām izpausmes formām.
Orfiķu pasaules redzējums atšķirās no tradicionālās Olimpa reliģijas. Orfiķu mācības pamatā bija priekšstats, ka cilvēku veido augstā dievišķā būtība un zemā titānu būtība. Orfiķu mīts par Dionīsu-Zagreju vēsta, ka Dionīss-Zagrejs bija debesu valdnieka (Krētas) Zeva un pazemes valdnieces Persefones dēls. Viņš jau būdams bērns bija ieguvis no tēva varu par pasauli. Titāni gribējuši Dionīsu-Zagreju nogalināt. Dionīss bēdzis, pārvērzdamies dažādos dzīvniekos (pūķi, tīģeri un vērsi), taču kad viņš bija pārvērties par vērsi, titāni viņu tomēr nogalinājuši. Saplosījuši Dionīsu gabalos, izcepuši un apēduši. Dionīsa sirds tika aprakta zemē. Dieviete Atēna esot atradusi Dionīsa sirdi un to aiznesusi Zevam, kurš to norijis. Vēlāk Dionīsu dzemdējusi Semele. Zevs sadedzinājis titānus ar zibens liesmu un no viņu pelniem radījis cilvēkus. Tā kā titāni pirms tam bija apēduši Dionīsa miesu, tad katra cilvēkā ir divi iedīgļi; labais ir no Dionīsa, bet ļaunais no titāniem. Cilvēka dzīves galvenais uzdevums ir atbrīvoties no šī nolādēta mantojuma, respektīvi, no miesas. Cilvēks tikai dvēseli ir saņēmis mantojumā no Dionīsa. Miesa ir dvēseles cietums. Cilvēkam jāiegūst noteikšana par savu miesu, jo tikai tad dvēsele varot tikt brīva no miesas sloga.
Pēc nāves cilvēka dvēsele nonāk pazemē, kur to sagaida tiesa. Noziedznieks saņem pelnīto sodu. Tas gan nav mūžīgs. Šķīstījusies dvēsele atgriežas zemes virsū, kur piedzimst jaunā ķermenī, lai izpirktu iepriekšējās dzīves grēkus. Pēc orfiķu mācības, cilvēks dzīvo vairākas dzīves (reinkarnācija). Cilvēks, kurš šķīstījies orfiķu mistērijās, sagatavojies pēcnāves dzīvei, pazemē saņem vieglāku sodu. Viņš var pat tikt atbrīvots no atkārtotas piedzimšanas. Ar ticību noslēpumainiem rituāliem vien nepietiek, lai saņemtu Dionīsa žēlastību un savienotos ar dievu uz visiem laikiem. To var saņemt, tikai dzīvojot krietni un tikumīgi.
Orfieši laikam uzskatīja, ka ir svarīgi cilvēkam jau dzīves laikā iepazīties ar priekšā stāvošo pēcnāves pieredzi.
Un pēcnāves dzīvei orfieši gatavojās nopietni. Mirušajiem ticīgajiem zārka līdzi tika likta tāfelīte ar pamācībām, kā uzvesties tajā pasaulē.
Orfieši bija pārliecināti, ka dvēselei ir jāzina glābšanas „parole”. Atstājot šo pasauli dvēselei vajadzēja izsaukties „Es esmu Zemes un zvaigžņotās Debess bērns, bet es piederu Debess ciltij.” Šos vārdus dzirdot, „atmiņu avota sardze”’ ļauj tanī dzesēt slāpes. No šejienes dvēsele dodas tālāk un stājās pazemes valdnieka priekšā. Dvēsele saka pazemes valdniekam, ka ir izrāvusies no mokpilnas dzīves loka. Dvēsele saņem atbildi: „Tu būsi dievs, nevis cilvēks.”’ Dvēsele tiek uzņemta mūžīgās laimes valstībā.
Orfiešu mistērijas. Sicīlijas Diodors (I gs.pmē.) apgalvo, ka leģendārais dziedonis Orfejs bija apmeklējis arī Ēģipti, kur apguvis senus noslēpumus un ticis iesvētīts mistērijās, ko viņš atnesis uz Grieķiju.
Šis mistērijas bija veltītas Dionīsam-Zagrejam.
Orfiešu mistērijas bija privāta nodarbe, valsts par tām nelikās ne zinis. Orfiešu mistērijas tika rīkotas zem klajas debess, mājās vai provizoriskās kapelas.
Mistēriju saturs: šķīstīšanās, dievkalpojumi, simboliskas izrādes. Šajās izrādēs tika izspēlēti mīti par Dionīsa- Zagreja nāvi un augšāmcelšanos.
Saites.
Orfejs.
Sengrieķu mitoloģija.
