Orfejs
Nepārspējams trāķiešu dziedonis.
Statuss. Tas ir neskaidrs, jo daļa seno autoru to uzskata par mūzikas un dziesmu dievu, bet citi – par cilvēku.
Radniecība. Tēvs – Apolons.
Māte – Kaliopa, viena no deviņām Apolona mūzām.
Sieva – Eiridīke.
Muzejs – bijis vai nu Orfeja dēls, vai tikai skolnieks.
Ikonogrāfija. Attēlots grieķu-romiešu freskās spēlējam savu burvju arfu, savaldām savvaļas dzīvniekus. Vēl pirms kristieši par savu simbolu padarīja krustā sisto Jēzu, kā krustā sistu attēloja Orfeju. Šis fakts stipri mulsina zinātniekus.
Raksturojums. Orfiskās mistērijas aizsācējs Grieķijā. Grieķi Gulbja zvaigznāju asociē ar Orfeju, kas uzbraucis debesīs gulbja veidolā, pēc tam, kad to nežēlīgi nogalināja menādas, lai viņš varētu atrasties blakus savai mīļajai lirai (Liras zvaigznājam).
Orfeju īpaši godāja Edesas (tagad Sanliurfas ciemats tai vietā Turcijā) pilsētas augstākie kristiešu slāņi.
Orfisko mistēriju simbols bija kosmiskā ola, ap kuru apvijusies čūska (laikam te domāti omfāli).
Dzīvesgājums. Kad viņš spēlējis, elpu aizturējuši gan zvēri gan putni. Mīlestībā Orfejs palicis uzticīgs savai Eiridīkei.
Orfejs un Eiridīkes nāve. Eiridīke mira no indīgas čūskas kodiena. Orfejs spēlēja ar sava tēva Apolona dāvāto burvju liru un dievi Aīds un Persefone, Orfeja mūzikas skaņu aizkustināti, atpestīja Eiridīki no Mirušo valstības. Tomēr tas notika ar noteikumu, ka Orfejs nedrīkst skatīties uz Eiridīkes ēnu un sarunāties ar Eiridīki līdz uznākšanai virszemē. Orfejs noteikumu neievēroja un zaudēja Eiridīki. Kadā citā mītā vēstīts, ka Orfejs tomēr izvedis Eiridīki virszemē.
Rodas Apolonijs savā darba „Argonautika” apgalvo, ka argonautu komandā bijis arī Orfejs. Ferekīds uzstāja, ka Orfejs kuģojumā nav ņēmis dalību.
Orfeja nāve. Pēc viena no mītiem Orfeju nogalināja piedzērušās bakhnantes (menādes), kas bija dieva Dionīsa trakās pielūdzējas. Orfeja nocirstā galva pa Hebras upi iepeldēja jūrā un nonāca Lesbas salā. Tur to izzvejoja priesteriene, ienesa alā, tā atdzīvojās un kļuva par slavenu pareģi un brīnumdari – orākulu. Galva turpināja pareģot vēl tad, kad to sāka mocīt čūska un apklusa tikai tad, kad Apolons to pārvērta akmenī.
Orfeja burvju lira. Orfejs no sava tēva Apolona saņēma paša Hermeja darinātu liru ar burvīgu skaņu. Skaņa spējusi atpestīt viņa sievu Eiridiku no mirušo valstības. Šī pati burvju lira pēc Orfeja nāves pārvērsta par tāda pat nosaukuma zvaigznāju.
Atradumi.
Romiešu amulets no III gs. vidus, kas glabājās Berlīnes muzejā, bet ir zudis II Pasaules kara laikā. Krustā sisto figūru būtu viegli sajaukta ar Jēzu, ja vien blakus nebūtu uzraksts - "bakhiskais Orfejs" (Orpheus Bakkios).
Versijas. Ir pamats domāt, ka daudzas Orfeja īpašības piedēvētas polisintētiskajam Jēzus tēlam.
Saites.
Orfieši.
Sengrieķu mitoloģija.
