Osvencimas nometne
Saukta arī par Aušvices-Birkenavas nometne.
Atrašanās vieta. Polija, 65 km no Krakovas, Polijas dienvidrieteņu pilsētā Osvencimā, ko nacisti pārdēvēja par Aušvici.
Vēsture. Vācu nacisti II Pasaules kara laikā visā Eiropā izveidoja nāves nometnes, kurās ieslodzīja sev nevēlamos. Liela daļa no tiem bija žīdi.
Aušvices-Birkenavas nāves nometņu 40 km2 lielais komplekss tika izveidots 1940.gada aprīlī Osvencimas pilsētas apkaimē, un tā bija lielākā nāves nometne nacistu okupētajā Polijā. Virs vieniem no ieejas vārtiem bija uzraksts "Darbs dara brīvu" (Arbeit macht frei). Nometne darbojās 5 gadus un sastāvēja no trim atsevišķām nometnēm, kuras ieskāva dzeloņdrāšu žogs.
1944.gadā žīdu līderi vēstulē aicināja Sabiedrotos bombardēt nometni, bet tie atteicās, pamatojot ar to, ka tas vāciešus spiedīs rīkoties vēl postošāk. Šīs vēstules kopiju demonstrēja žīdu premjers Netanjahu 2012.gada vizītes laikā ASV.
1945.gada 27.janvārī padomju karaspēks ieņēma Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometni un atbrīvoja tur vēl dzīvos un izvārgušos apmēram 7000 ieslodzītos. Krievi te uzgāja šaušalīgas liecības par cilvēku iznīcināšanu - miljoniem apģērbu gabalu, simtiem tūkstošu apavu pāru un vairāk kā 6 tonnas matu (noskūti pirms nonāvēšanas).
Pēc oficiāliem datiem te bojā gājuši ap 1 miljonu žīdu. Nu 27.janvāris noteikts par Starptautisko holokausta upuru atceres dienu. Vieni no vārtiem nosaukti par "Nāves vārtiem," ir "Nāves siena" - nošaušanas vieta.
Ieslodzītas vēsturiskas personas. Te spīdzināti un nomocīti abi Stepana Banderas brāļi - Aleksandrs un Vasīlijs.
Apraksts. Pirmā nometne bija Aušvice 1, kas tika ierīkota bijušās Polijas armijas kazarmās netālu no dzelzceļa līniju krustojuma un nomaļā vietā. To ekspluatācijai nodeva 1940.gada maijā. Tā bija paredzēta 7000 ieslodzīto, tajā atradās 28 divstāvīgas ķieģeļu ēkas un vairākas koka palīgceltnes. Ieejas vārtus rotā devīze Arbeit macht frei. 11.korpusā, kuru dēvēja arī par „nāves korpusu,” pilnīgi izolēti no pārējās nometnes bija izvietots centrālais cietums. Te ievietoja tos, kas nepakļāvās nacistu nometnes kārtībai vai mēģināja bēgt. Iekšpagalmā starp 10. un 11.korpusiem bija nāves mūris. Pie tā tika izpildīti nāvessodi nošaujot vai pakarot.
Vienā no telpām ļoti smird, jo šeit atrodas noskūti cilvēku mati, kas esot noskūti no noindētajiem cilvēkiem gāzes kamerās(!?). Kad ienākusi Sarkanā armija, tā noliktavās atradusi 7 tonnas matu. Kāda Bavārijas kompānija tos uzpirkusi par 50 feniņiem kilogramā un ražojusi ļoti izturīgus audumus.
Četros korpusos atradās viltus slimnīcas, kur pacienti tikuši nozāļoti. Ieslodzītie šo vietu saukuši par krematorija priekšpagalmu, jo pēc tam sekojusi nosūtīšana uz gāzes kamerām.
Krematorija lielajās krāsnīs 24 stundās varēts sadedzināt 350 līķu.
Aušvici 2, sauktu arī par Birkenavu, uzbūvēja 3 km attālajā Bžezinskas ciemā, un tā ir ievērojami lielāka par pirmo nometni. To nodeva ekspluatācijā 1942.gada janvārī, tajā bija vairāk nekā 300 koka un akmens baraku, un tā jau no paša sākuma bijusi iecerēta kā iznīcināšanas nometne. Tagad apmeklētāja skatam paveras milzīgs dzeloņdrāšu ieskauts lauks ar zemām barakām un rēgainām dzelzceļa sliedēm pa vidu. Šeit atradās gala stacija jeb tā saucamā rampa, uz kuras notika jaunpienācēju – iznīcināšanai nolemto cilvēku – šķirošana. Sievietes un bērnus te nodalīja no vīriešiem, slimos un invalīdus no darba spējīgajiem. Apmēram 70-75% jaunpievesto uzreiz tika nosūtīti kādā no četrām par dušas telpām nomaskētām Birkenavas gāzes kamerām.
Aušvice 3 bija izveidota kā piespiedu darba nometne, nodeva ekspluatācijā 1942.gada oktobrī.
Iesākumā nometnē tika ieslodzīti poļu politiskie cietumnieki, bet vēlāk uz šejieni deportēja cilvēkus no visas Eiropas. Drīz vien tā kļuva par hitleriešu vislielāko nometni. Nacisti Aušvices-Birkenavas nāves nometnēs iznīcināja aptuveni 1,1-1,5 miljonus cilvēku no 30 Eiropas valstīm. Pēc citiem datiem (Lana Koluškina, „Diena”) – 4 miljoni.
1945.gadā Osvencimas nometni ieņēma Sarkanā armija, šo datumu laikam ņēmuši par holokausta pieminēšanas dienu.
Valstu nacionālās ekspozīcijas izvietotas atsevišķās barakās. PSRS ekspozīcija, kuru vēlāk pārmantoja Krievija, izveidota 1961.gadā. Pēdējo reizi tā pārveidota 2005.gadā par godu Aušvicas ieslodzīto atbrīvošanas 60.gadadienai.
Gāzes kameras. 1942.gadā tika uzbūvēta pirmā gāzes kamera, kurā nogalināja ieslodzītos. Vēlāk uzbūvēja vēl 4 papildus kameras, lai varētu nogalināt lielāku ieslodzīto skaitu. Kameras tika darbinātas līdz 1944.gada novembrim.
Osvencimas upuri. Nometne bijusi lielākā masu slepkavības vieta II Pasaules kara laikā. Gāzes kamerās, nošaušanās, no bada vai medicīniskos eksperimentos laikā no 1940.-1945.gadam nogalināti ap 1,1-1,5 miljonu cilvēku, no kuriem vismaz 960 000 jeb 90% bijuši Eiropas žīdi. Pārējie - poļi (85 000), čigāni (20 000), padomju karagūstekņi, homoseksuāļi un invalīdi, 12 000 citu valstu pilsoņu, ieskaitot padomju karagūstekņus.
Valstu nacionālās ekspozīcijas izvietotas atsevišķās barakās. PSRS ekspozīcija, kuru vēlāk pārmantoja Krievija, izveidota 1961.gadā. Pēdējo reizi tā pārveidota 2005.gadā par godu Aušvicas ieslodzīto atbrīvošanas 60.gadadienai.
Aušvices koncentrācijas nometnē notiekošajos izrakumos Polijā 2009. gadā tika atklāts saraksts ar 17 britu karavīru vārdiem, kuri visticamāk bija kara gūstekņi.
Astoņiem no šiem britiem blakus vārdam bija ievilkts ķeksītis. "War History Online" norāda, ka tas daudziem licis uzskatīt, ka šie astoņi tika iznīcināti līdz ar citiem koncentrācijas nometnes ieslodzītajiem, taču ir arī citi viedokļi.
Uz lapiņas uzrakstīti arī vārdi "kopš tā laika", "nekad", "tagad", kas savukārt pēc dažu domām apliecina, ka viņi paši bija daļa no britu SS divīzijas, kura cīnījās sānu pie sāna ar nacistiem un Ass valstīm.
Oskars Grēnings. Saukts par "Aušvicas grāmatvedi. 2015.gada jūljā tika atzīts par līdzatbildīgu 300 000 slepkavībās, viņam tika piespriests 4 gadu cietumsods. Reāla cietumsoda izciešana pagaidām vēl 96 gadu vecajam vīrietim atlikta. Viņa pienākums bija šķirot un nosūtīt uz Berlīni ieslodzītajiem atņemto naudu.
Zeļenskis Osvencimā. 2020.gada 26.janvārī Ukrainas prezidents V.Zeļenskis uzstājās Polijā sakarā ar nometnes atbrīvošanas 75.gadadienu: "Mēs nekad neaizmirsīsim Igoru Pobirčenko, T-34 tanka komandieri, kas kopā ar savu ekipāžu pirmais sagrāva "Aušvicas" žogu. Un visus 100.Ļvovas divīzijas triecienbataljona kareivjus, kas iesoļoja "Aušvicē" Poltavas žīdu izcelsmes iedzīvotāja Anatolija Šapiro vadībā, un kas kopā ar I Ukrainas frontes 322.divīzijas cīnītājiem atbrīvoja nometni."
Vēl: "Polija un poļu tauta pirmie sajuta uz sevis totalitāro režīmu sazvērestību. Tas noveda pie II Pasaules kara sākšanās un ļāva nacistiem palaist holokausta nāvējošo mašīnu." Šī runa ārkārtīgi nepatika putinistiem.
Saites.
Polija.
