Aliens

NLO nosēšanās pēdas

Vietas, kurās bijis nosēdies (retāk "karājies") NLO, un kas satur acij redzamas un arī neredzamas pazīmes augsnē, veģetācijā un tai vietā esošajās būvēs un priekšmetos. Šāda NLO fenomena izpausme ir visai interesanta, jo ļauj veikt izpēti ar dažādi fizikālu metožu un mēraparātu palīdzību.

Saskaņā ar Haineka kontaktu klasifikāciju NLO piezemēšanās vietas ir 2.tipa tuvais kontakts. 

Vēsture. Rietumu ufoloģiskajā literatūrā līdz XX gs. 80.gadu beigām bija uzskaitītas vairāk nekā 5000 "NLO nosēšanās" 65 valstīs - galvenokārt ASV, Francijā, Kanādā, Spānijā, Austrālijā, Argentīnā, Lielbritānijā un Brazīlijā. Īpaši intensīva "NLO nosēšanās" bijusi vērojama tieši Francijā XX gs. 60.un 70.gados. Tolaik Francijas žandarmērijas direktors pat izsūtīja apkārtrakstu ar izstrādātiem punktiem un jautājumiem kā apsekot "nosēšanās" vietas un aptaujāt aculieciniekus.
Visbiežāk NLO osēšanās notiek naktīs nomaļos un reti apdzīvotos rajonos, tomēr zināmi arī gadījumi, kad NLO nosēžas pilsētās, piemēram, 1965.gada augustā Limā (Peru) NLO nosēdās uz skolas jumta.
Saskaņā ar T.Filipa (laikam kāds ufologs?) sniegtajiem datiem, vidējais laiks, kādu NLO atrodas uz Zemes, ir ap 5 minūtēm. Vairumā gadījumu piezemējoties olas formas NLO apmēram 3 m diametrā, vai arī diska formas NLO ar 7-9 m diametru. Nosēšanās laikā NLO parasti izbīda nosēšanās balstus, bet reizēm nosēžas arī horizontāli uz korpusa. Zināmi arī daži gadījumi, kad diska formas NLO "piezemējas" uz kantes. Pēc pacelsanās uz zemes paliek dažādas pēdas no NLO. Apmēram 50% gadījumu paliek dažādas mehāniskas pēdas - augsnē tiek uzieti iespiedumi, kas, domājams, paliek NLO svara dēļ.
Reizēm aizsalušu ezeru ledū atrod regulāras ģeometriskas formas lāsmeņus - arī tos saista ar NLO nosēšanos un pacelšanos.
Citos gadījumos NLO nosēšanās vietās uziet iespiedumus, ko, iespējams, var uzskatīt par NLO atbalsta kāju radītiem. Šiem padziļinājumiem ir taisnstūra vai piltuvju forma, savstarpēji tie veido regulārus trijstūrus, četrstūrus vai daudzstūrus. To skaits parasti svārstās no 3-6.

Teds Filipss sastādījis NLO atstāto pēdu katalogu - tajā ir 62 gadījumi, kad zemē vai ledū uzieti iespiedumi vai atveres. Tāpat zināmi gadījumi, kad NLO nosēšanās vietās uzieti dziļas šahtas - tās nevar saistīt ar NLO nosēšanās balstu atstātām pēdām.

Ja NLO ir reāli vieliski objekti, tad to piezemēšanās vietās būtu jāpaliek kādām pēdām. Tā tas bieži arī ticis konstatēts:
    – vizuālās anomālijas - neparasta augsnes krāsa, apsvilināta augsne un veģetācija, panīkusi vai tieši otrādi bagātīgi augoša zāle, augu šūnu mutācijas;
    - fiziskās anomālijas - nospiedumi zemē, iespiedumi, gredzeni, neparasti šurfi vai dziļas un šauras vertikālas ejas, aplauzti/apdedzināti koki un krūmi;
    - ģeoķīmiskās anomālijas - iespiedumu vietās augsnes sastāva izmaiņas, kas no fona rādītājiem atšķiras divas un vairāk reizes;
    - radioaktīvās anomālijas - paaugstināta radioaktivitāte tādās vietās ar mērapar'tiem konstatējama tikai dažās pirmajās dienās, pēc tam rādītāji strauji atgriežas fona līmenī;
    - struktūras anomālijas - dažu augsnes iecirkņu atšķirība, piemēram, vienveidīgu hidrofobu daļiņu klātbūtne ar nogludinātām skaldnēm;
    - hronālās anomālijas - laika tecējuma ātruma, virziena un nepārtrauktības izmaiņas;
    - bioloģiskās anomālijas - dažādu vielu saturs augos, augu novīšana un izkalšana;
    - citoloģiskās anomālijas - vienkāršo organismu anomālas reakcijas augsnes virsmā un nelielā dziļumā;
    -  psihofizioloģiskās anomālijas - fiziski un fizioloģiski ietekmēti cilvēki un dzīvnieki, cilvēku un dzīvnieku izturēšanās izmaiņas, asinsspiediena un pulsa izmaiņas, redzes asuma, garstāvokļa un psihisko spēju izmaiņas. Pie šī paša kontakta tipa pieder arī sakropļotie dzīvnieku līķi;
    - fotogrāfiskās anomālijas - uz fotogrāfijām top redzami iepriekš cilvēka acij nemanāmi objekti un būtnes;
    - mēraparātu anomālijas - anomāli frekvenču "lēcieni" dažādiem radioraidītājiem - sevišķi tas novērojams pie dažādi orientētiem raidītājiem, elektroapgādes traucējumi, radio un televīzijas uztvērēju darbības traucējumi, trokšņu līmeņu izmaiņas radiouztvērējos.

Kā arī dažos gadījumos pat avarējušu NLO atliekas. 
Tāpat zināmi gadījumi, kad NLO nosēšanās vietās nav palikušas nekādas pēdas.
Radioaktivitāte NLO nosēšanās vietās nav konstatēta.
Reizēm NLO nosēšanās vietās konstatētas Zemes magnētiskā lauka anomālijas, pie tam vēl ilgi pēc notikuma. Tādas esot pat konstatējusi 1982.gada vasarā ekspedīcija, kas devās uz Robezeru (Vologodas rajons), kur NLO lidojums notika 1663.gadā.

Pētījumi. Ufologs un civilās aviācijas darbinieks T.Fīlips apgalvo, ka pētījis vairāk kā 600 šādu NLO atstāto pēdu.
T.Filips izveidojis NLO nosēšanās gadījumu katalogu. Tajā ir 35 gadījumi, kad šajās vietās izsausējusi augsne.
Izpētot NLO nosēšanās vietas Piemaskavā - Šarapovaohotā, Ļevkovagorā, Jaunās Jeruzālemes platformā. izrādījās, ka 30-40 cm dziļumā vai nu vispār nebija mikroorganismu, vai arī to daudzums bija 6 reizes mazāks par fona daudzumu.

Nospiedumi NLO nolaišanās vietās. Šeit būtu ļoti svarīgi nejaukt fizisku lidaparātu atstātos nospiedumus ar tā sauktajiem Apļiem laukos, kas, lai gan iespējami saistīts, tomēr ir citas dabas fenomens.
Šīm vietām raksturīgs „apsvilušā apļa efekts.” Reizēm tas nav aplis, bet bedre, vai iededzis krusts. Domā, ka bedre rodas ar vakuumu izraujot augsni zem NLO, tam paceļoties. 
Visbiežāk NLO nolaišanās vietās paliek tieši krustveidīgs nospiedums. Nereti tiek ziņots pat par sprādzieniem NLO pacelšanās vietās (piem., Urugvajā), kas radījis daudzus metrus dziļas bedres. Jāņēm vērā, ka lai zāles apaugušā zemē paliktu 6,5 cm dziļš iespiedums, vajadzīgs vismaz 907 kg smags objekts.
1965.gada 23.maijā, Ītonreindžas viesnīcas saimnieks Džims Tilzs (Austrālija, Kvīnslendas pavalsts, Austrālijas NLO "ligzdošanas" vieta) novēroja NLO netālu no Makajas pilsētiņas. Neliels apaļš un mirdzošs priekšmets uz neilgu laiku nosēdās tieši viņa viesnīcas priekšā, atstājot izsauktajai policijai daudzas pēdas zālē un koku galotnēs.
1971.gada 2.novembrī, Kanzasā, ferma Delfā. Šejienes NLO uz zemes atstāja apli no fosforescējošiem putekļiem. Zeme esot spīdējusi 4 dienas. Ir fotogrāfija. 

Augsne NLO nosēšanās vietās.
Augsnes izsusējums. T.Filipa NLO nosēšanās gadījumu katalogā ir minēti 35 tādi gadījumi.
NLO nosēšanās vietās augsne ir ārkārtēji izsausējusi - parasti tā ir izsusējusi līdz pat 14 cm dziļumam, pie tam tā negrimst ūdenī. Paņemot divus augsnes paraugus Delfas fermā (Kanzasā) -  vienu no NLO skartās joslas, bet otru no jebkuras citas vietas fermā, un iegremdējot ūdenī panāca pārsteidzošus rezultātus – parastais paraugs tūdaļ pat izšķīda ūdenī, bet NLO skartais palika sauss. Vēl vairākus mēnešus pēc NLO apciemojuma un pēc spēcīga sniega šis aplis zemē vēl joprojām nebija spējīgs uzsūkt ūdeni. Gadījums gan neierindojās īpaši ticamo sarakstā, jo Džonsoniem bija visai maz faktu, ko likt priekšā.
Augsnes sasmalcinātība. NLO nosēšanās vietā ir ne tikai izsausējusi, bet arī ārkārtīgi sasmalcināta, it kā pēc jaudīgas apstrādes ar ultraskaņu. Šādi rezultāti esot iegūti pēc NLO nosēšanās vietas izpētes Šarapovaohotā pie Maskavas.
Augsnes ķīmiskais sastāvs. NLO nosēšanās vietās tika konstatēts anomāla vielu klātbūtne, kādas te lokāli nav raksturīgas - magnijs, mangāns, alva. te konstatēta arī eļļains ātri gaistošs šķidrums, kāda nesot līdzīga uz Zemes. Piemēram, NLO nosēšanās vietā Delfu fermā (Kanzasa, 1972.g.) izrādījās augsnē 200 reizes paaugstināts cinka daudzums, 50 reizes - varšs, 20 reizes - dzelzs. Tāpat tika konstatēts arī zaļgans šķidrums, kura ķīmisko sastāvu noskaidrot neizdevās.

Veģetācija NLO nosēšanās vietās. NLO nosēšanās vietās bieži vien atrod apsvilušu vai piespiestu augu apļus, kā arī apsvilušus vai aplauzītus kokus.

Sakropļotie dzīvnieki NLO  nosēšanās vietās. 1967.gada 9.septembrī netālu no Alamas fermeris Berls Luīss atrada savu trīs gadus veco ķēvi (kumeļu?), vārdā Lēdija. Dzīvnieks bija drausmīgi sakropļots. Galva bija „apstrādāta’’ baismīgā veidā. Gaļa un muskuļi bija rūpīgi nogriezti. Ķēvei bija izņemtas smadzenes, mugurkauls un iekšējie orgāni. Līķī pilnīgi trūka asiņu. Dabisks izskaidrojums šim slaktiņam nav iespējams.
Apmēram 10 m attālumā no sakropļotās Lēdijas līķa zemē bija aplis, kuru veidoja astoņi caurumi, katrs 10 cm diametrā un 10 cm dziļš. Tika konstatētas radiācijas pēdas. Var domāt, ka te bija nolaidies NLO. Bez tam 87 gadu vecā B.Luīsa māmiņa apgalvoja, ka naktī virs viņu rančo pārlidojis "liels objekts."

Ķīmiskas vielas. Bieži vien NLO nosēšanās vietās uzietas ķīmiskas vielas: eļļas, gļotas vai kas spīdošs.

Eņģeļu mati. Tā ir neparasta substance zirnekļa tīklu izskatā, kas izkrīt NLO nosēšanās un pārlidojumu vietās. Reizēm tā pat noklāj lielas zemes platības. Viela ir viegli radioaktīva, galertveidīga. Pēc kāda laika tā izzūd bez pēdām. Paņemot rokās, „mati” tajās kūst un pārvēršas nejauki smirdošos pikucīšos.

Atnācēju pēdas. Tāda fotogrāfija, kurā redzams zoles nospiedums, uzņemta iespējamā NLO piezemēšanās vietā Floridā 1965.gadā.
Viesi bija atstājuši pēdas sniegā arī pēc Džona Rīvza mājas apmeklējuma 1966.gadā.

Vietas, kurās uzietas NLO nosēšanās pēdas.
      Adžarasikalas aiza. (Ущелье Аджарасикаль) Gruzija, Adžārija.
      Austrālijas NLO "ligzdošanas" vieta. Austrālija, Kvīnslendas pavalsts. Pēdas zālē un koku galotnēs.
      Bogorodas anomālija. (Богородская аномалия) Krievija, Maskavas apgabals.
      Jaroslavļas šosejas 47.kilometrs. (47-й километр Ярославского шоссе) Krievija, Maskavas apgabals.
      Lučesa. Šai Baltkrievijas mežainā rajonā it kā 1990.gados esot sēdušies NLO. Smilšainajā pamatā esot uzietas piltuves formas pēdas ar apkusušām malām.
      Mazā Aleksandrovka. Šai Kijevas piepilsētā sniegā uzieti 4 gredzeni no melniem pelniem. Pētnieki no "Kosmopoisk" ieguva un saglabāja pelnu paraugus.
      Medvedicas grēda. Krievija, Volgogradas apgabals. 
      Molebas trijstūris. Krievija, Permas apgabals.
      Novijbita. (Новый Быт) Krievija, Maskavas apgabals.
      Ogudņeva. (Огуднево) Krievija, Maskavas apgabals.
      Protasova. (Протасово) Krievija, Maskavas apgabals.
      Vestalla. ASV. Ir foto, kurā redzams apaļas formas nomīdīts zāles laukums.
      Volgogradas Az. (Волгоградские аномальные зоны) Te bieži nosēstas NLO. Nezinām, vai konstatētas nosēšanās pēdas. 
      Panorāmas AZ. Brazīlija. trijstūru formas NLO nosēšanās vieta.
      Volgogradas AZ. Krievija, Volgogradas apgabals.
      Voroņežas AZ. Krievija, Voroņežas agabals.
      Augstiene Nr.611. Krievija, Primorskas novads.

Nosēšanās pēdas pie Isikula ezera. 1990.gada septembrī Biškekas (tolaik Frunze) 10.mikrorajona milicijas daļā pienāca signāls, ka virs galvaspilsētas dienvidu nomales virs meža stādījumiem tiek novērots gigantisks "šķīvis." Uz notikumu vietu izbrauca iecirkņa dežurants Kapugins (Калугин), radists Savosčins (Савосчин) un vienas no izmeklēšanas nodaļas priekšniekiem - Timurs Isakovs (Тимур Исаков). Nonākuši notikuma vietā, tie patiesi ieraudzīja levitējošu objektu diametrā vairāk par 100 metriem, kam bija kas līdzīgs iluminatoriem pa perimetru un kupols. No objekta uz zemi gāja gaismas stars. Isakovs tūdaļ pat sāka fotografēt. Fotogrāfijas atrodas pie viena no Isakova kolēģiem, taču ir vājas kvalitātes. Pēc tam objekts devās uz kalniem. Miliči mašīnā tam sekoja, tomēr panākt "šķīvi" neizdevās. Pie Ortosajas (Орто-Сай) ciema objekts mijkrēslī pazuda aiz pakalniem, veica tur īslaicīgu nosēšanos, izsauca ugunsgrēku un pazuda no redzes lauka. Miliču vaziks "iestrēga," tie ar kājām uzkāpa pauguros, nofotografēja tikai apdedzināto NLO nosēšanās vietu. Tāds nu bijis šis neparastais gadījums, kad pēc iedzīvotāju izsaukuma NLO ķērusi milicija.

Tehniskais nodrošinājums pētīšanai. NLO nosēšanās vietas mēdz pētīt ar dažādām tehniskām ietaisēm. Krievu ufologu vidū vispopulārākās ir portatīvās ierīces "Stalkeris" (Сталкер), kas domātas ufometrijai lauka apstākļos. Šīs ierīces ir pagatavotas XX gs. 90.gadu sākumā "Sojuzufocentrā" (Союзуфоцентр, Maskava). Komplekts sastāv no veseliem 8 aparātiem, kas izvietoti vienā koferī:
-  "Stalkeris-1" - ierīce, kas domāta, lai izmērītu augstfrekvences starojumu diapazonā no 300-5000 MHz;
-  "Stalkeris-2" - radiometrs, kas domāts, lai izmērītu starojumu infrasarkanajā spektrā np 0,7-5,0 mikroniem;
-  "Stalkeris-3" - luminofors ultraaugstfrekvences indikators rentgena un ultravioletā starojuma mērīšanai;
-  "Stalkeris-4" - ierīce, ar kura palīdzību 25 m attālumā var izmērīt atmosfēras elektrisko lādiņu;
-  "Stalkeris-5" - ierīce, kas reģistrē magnētisko lauku anomālijas (50 mkE);
-  "Stalkeris-6" - beta un gamma staru uztvērējs, kura sliekšņa jūtīgums ir 0,05 MeV un tam ir diapazons, ar kuru var mērīt jaudu no 20-9999 mkR/st.;
-  "Stalkeris-7" - ierīce, kas mēra augu biofizikālo aktivitāti, to pretestība ir no 0,3-30 kOm;
-  "Stalkeris-8" - digitāla bināra pults ar šķidro kristālu ekrānu, lai atspoguļotu visus uztvērēju signālus.

Saites.
NLO.