Ņūgreindžas komplekss
Ģēliski - Sí an Bhrú.
Angliski - Newgrange.
Milzīgs neolīta laika uzbērumkalns un megalītiskās kultūras piemineklis, šodien lielākais un pazīstamākais megalītiskās kultūras piemineklis Īrijā.
Senos laikos ieguvis nosaukumu „Pils pie Boinas„ (Brugh na Boinne).
Atrašanās vieta. Atrodas Īrijas austreņos, Mitas grāfistē, Boinas upes ielejā, pie Sleinas pilsētiņas, ap 8 km no Drogedas un ap 50 km no Dublinas.
Vēsture. Celts ap 3000.g.pmē.
Celtnes aktīva lietošana izbeidzās ap XX gs.pmē.
Viduslaikos komplekss bija zināms kā dievietes Danu cilts dievu mājvieta.
Apraksts. Lielas ar zemi apbērtas, uz ziemas saulgriežu saullēktu punktu orientētas koridorkapenes, kuru frontālo pusi ietver augsta, spīdošu baltu kvarca un granīta akmeņu siena. Milzīgs elipsveida kurgāns ar diametru no 79-85 m. To apjož izlocījusies siena augstumā 10,5-12 m. Siena apšūta ar spožām neregulāras formas baltā kvarca akmens plāksnēm pārmaiņus ar melnas krāsas apaļiem oļiem. Apmales akmeņi pie sienas pamatiem rotāti ar abstraktiem rakstiem no koncentriskiem apļiem, rombiem, zigzagiem un sāls simboliem.
Iesākumā ap apbedījumu bijuši uzstādīti 97 milzīgi megalīti, kas ieguvuši Lielā apļa nosaukumu. No tā mūsdienās saglabājušies vien 12 akmeņu. Apļa diametrs ir 104 m, tāpat kā Eivberijas Dienvidu aplim un Brodgāra aplim Orkeneju salās.
Celtnes ieeja orientēta tā, lai katra gada ziemas saulgriežos saule pa īpaši izveidotu logu iespīdētu centrālajā telpā un apgaismotu akmenī izveidoto trīskāršo spirāli. Lai mūsdienās uz vietas novērotu šo parādību, nepieciešams uzvarēt loterijā, kurā piedalās daudzi tūkstoši gribētāju.
Pētījumi. Ņūgreindžu atkalatklāja 1699.gadā.
1962.-1975.gados veikti arheoloģiskie izrakumi un rekonstrukcija.
Par celtnes funkciju vēsturnieku domas dalās. Akmeņi, kas izmantoti Ņūgreindžas celtniecībai, nākuši no dažādām, tostarp 50 kilometrus attālām, vietām.
Akustiskie pētījumi. 1994.gadā veica Prinstonas universitātes zinātnieki vairākos megalītu objektos kameru iekšpusē konstatēja neparastu skaņas uzvedību, piemēram, Īrijas Ņūgreindžā un Veilenda kalvē Anglijā, var raksturot ar ilgstošu rezonansi (vai ar tās rezultātā radušos stāvviļņu palīdzību) frekvenču diapazonā starp 90 un 120 Hz. "Kad tā notiek," sacīja "Old Temples Study Foundation" prezidente Linda Eniksa (Linda Eneix), „skaņa, ko mēs dzirdam, kļūst izkropļota, dīvaina.” Šo dažādo skaņu augstums mainās atkarībā no telpas lieluma un iežu materiālajām īpašībām.
1993.gadā megalīts līdz ar citām Brūnaboinas kompleksa vietām iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Atradumi. Viens no senākajiem labirinta attēliem Ziemeļeiropā nāk no apmēram 2500.g.pmē. - tas ir iegravēts kā trīskārša spirāle Ņūgrendžas apbedījuma kompleksa iekšienē Īrijā, Mitas grāfistē.
Atrasti cilvēku kauli un priekšmeti, kas varētu būt ziedojumi.
Ņūgreindžas oficiālā mājaslapa - šeit.
Raksti.
Dāņu arheologs uzskata, ka Ņūgreindžas rekonstrukcija neatbilst vēsturiskajai īstenībai.
