Aliens

Nindzjas

Nindzjucu - "neredzamo māksla."
Seno japāņu hieroglifu nin ("neredzams," ķīniešu analogs - žeņ) nozīmē arī "pacietība" (arī "pārciest," "izturēt"), tātad nindzjucu var tulkot arī kā "pacietības māksla," ar kuras palīdzību neiespējamo var padarīt par iespējamu.
Citos avotos apgalvo, ka nin nozīmē "zagties," citā lasījumā - sinobu.

Viduslaiku Japānas spiegi un diversanti, noslēgta klana locekļi, kuriem nostāstos tiek piedēvētas gluži vai pārdabiskas kaujas spējas. Šādas spējas nindzjas ieguvuši kopš mazotnes intensīvi trenējoties pēc unikālas sistēmas. Tā tika turēta noslēpumā un nodota no paaudzes uz paaudzi. 

Vēsture. VIII gs. Kacuraga kalna nogāzē nomaļā alā apmetās vientuļnieks Enno Odzunu, saukts par Vientuļnieku (Gjodzja). Tieši viņš iedibināja senu mistisku mācību "Ceļš pardabisku spēku apgūšanai" (Sjugendo).
Šaoliņa klostera mūki netālajā Ķīnā kalpoja par pamatu mūkiem-karotājiem jamabusi un sohei, no tiem savu izcelšanos ved visi senie nindzju klani. Jamabusi bija arī talantīgi dziednieki: labi orientējoties ārstnieciskajos augos, bija pazīstami arī ar astroloģiju un pareģojumu tekstiem. Tas veicināja to lielu popularitāti tautā, tomēr izsauca arī varas iestāžu vajāšanu. Viņi tika pasludināti ārpus likuma par buršanos un melnās maģijas izmantošanu. Tā liktenis izrīkojās, ka jamabusi bija spiesti mitināties attālos mežos un kalnos slepenās apmetnēs.
Vara nežēlīgi cīnījās ar šiem vientuļniekiem, kuriem tomēr pieslējās visi neapmierinātie ar valdošo režīmu. Vajāšanās jaušami pastiprinājās Naras periodā. Mūkus vientuļniekus bieži arestēja, to apmetnēm uzbruka samuraju vienības. Tieši tad arī no tīri reliģiska rakstura kopienām jamabusi veidojās par savrupiem mūku-karotāju klaniem - Sohei. Tie tad arī izstrādāja cīņas sistēmu, kas vēlāk ieguva nosaukumu "Neredzamo māksla" (nindzjucu).
Šādi sagatavoti karotāji, iespējams, patiesi spēja izrādīt neredzēti efektīvu diversiju darbību, kas radīja lielu apdraudējumu tā laika samuraju varai. Kaujas laikā samuraji, būdami saistīti ar kultūras un etiķetes ierobežojumiem, neskatoties uz lielisko militāro sagatavotību, tomēr palika zaudētāji. Tamdēl dažām budo skolām ir bijusi izstrādāta un praktīzēta īpaša pretnindzju aizsardzības tehnika. Piemēram, māu koka grīdas tika ieklātas tā, ka to dēļi čīkstēja - lain nindzja nevarētu nemanīti pielavīties no mugurpuses.
Nindzjas bieži izmantoja vietvalži daimjo un samuraji. Klanos tie tika apmācīti izsmalcinātām cīņas metodēm. Tie parādījās XIV gs., un to ziedu laiki bija no Kamakuras līdz Edo laikmetam.

Teorētiskais pamatojums.  Sjugendo mācības saknes atrodamas budistu Singona sektas ezotēriskajos rituālos un daoisma mācībā. Sekta aicināja savus sekotājus tiekties pēc iekšējas pilnības prkatizējot meditācijas, īpašus vingrinājumus un procedūras. Tādējādi adepti varētu stiprināt gan miedu, gan garu, izejot un jaunu "apgaismotu" funkcionēšanas līmeni. Kulta praksē galveno vietu ieņēma sevis ak... ar dabu, īpaši kalniem, it kā izšķīšana tajos.Tamdēļ tautā sektai tika dots nosaukums "Slējošies kalnos" (Jamabusi) vai "Kalnu gudrie" (Jamano hidzdiri).
Nindzjucu cīņas pamatā iegūla klaiņojošo nabadzīgo mūku Ljugai praktizētā no Ķīnas ienākusi kaujas māksla - "Klaidoņa māksla" (ljugai meņ). To arsenālā bija viltīgi kaujas paņēmieni bez ieročiem, iemidzinošu un indīgu līdzekļu izgatavošana, kā arī pielietot kā ieročus pašus dažādākos sadzīves priekšmetus u.d.c. gudrības, bez kurām nevarētu izdzīvot klaiņojošs mūks.
Nindzjas bieži vien tiek tēloti kā nežēlīgi un nepielūdzami slepkavas, kurus var nopirkt par naudu. Tomēr gluži tā tas vis nav. Nindzju sabiedrībai bija pašai savi priekšstati par dzīvi un ētiskā sistēma,kas stipri disonēja ar apkārtējā pasaulē iegājušos. Augstāk par visu tie stādīja dabiskuma dogmātu, kas mudināja "izšķīst" apkārtējā dabā - sekot tāslikumiem un izvairoties no pretišķībām. Visa nindzju mākslas sistēma balstījās uz atslābinātu cilvēku, atgriežot tam tās spējas, ko viņš zaudējis evolūcijas procesā.

Treniņi. Tie bija desmitgadēm ilgi.
Jau zīdaiņiem ar īpašiem paņēmieniem formēja locītavas, panākot patiesi pārsteidzošu kustīgumu un lokanību.
Tālāk treniņi turpinājās nepārtraukti visas dzīves garumā. Būtībā, pati nindzjas dzīve bija tāds treniņš.
Izgājuši grūtību ziņā pārcilvēcīgu fizisko un psihisko sagatavotību, teicami pārvaldot visus kempo cīņas paņēmienus ar un bez ieroča, nindzjas viegli pārvarēja cietokšņu sienas un grāvjus, stundām varēja palikt zem ūdens, mācēja staigāt pa sienām un griestiem, muļķot pēddziņus, cīnīties ar neprātīgu drosmi, ja nepieciešams - klusēt spīdzināšanā un mirt ar godu.
Nindzjas bija spiegi un diversanti, kuri pārdeva savu darbu tam, kas vairāk maksās. Tomēr nindzjas pakļāvās nerakstītam goda kodeksam un nereti gāja nāvē idejas vārdā. 
Tika izziņoti par zemākās kārtas cilvēkiem (hi-nin), parijiem, stāvošiem ārpus likuma, tomēr iedvesa cieņu samurajiem. daudzi klanu vadītāji sacentās  par pieredzējušu nindzju labvēlību, daudzi mēģināja savām karadraudzēm piesaistīt nindzju pieredzi. Taču kara spiegošana daudzus gadsimtus palika izredzēto lieta, šaura loka neaizstājamu speciālistu nodarbošanās un mantojams amats.

Nindzjas esot spējuši:
  -  varējuši skriet ar 90 km/st.;
  -  varējuši lēkt 5-6 m augstumā;
  -  pilnībā pārvaldījuši mimikriju;
  -  diennaktīm ilgi pilnīgi nekustīgi sēdēt slēpņos;
  -  bijuši nepārspējami meistari tuvcīņās un ieroču pielietojumā.

Nindzju arsenalā 18 mākslas, kuras vajadzēja pārvaldīt pilnībā: -  taidzjucu - tuvcīņa
  -  taihendzjucu - pārvietošanās, krišana un kūleņošana;
  -  dakentaidzjucu - sitieni bīstamās vietās;
  -  bodzjucu - cīņa ar garu, īsu un vidēju nūju;
  -  ninpo kendzjucu - cīņa ar īpašu nindzju zobenu;
  -  jaidzjucu un kendzjucu - cīņa ar katanu;
  -  tantodzjucu - cīņa ar kinžalu;
  -  surikendzjucu - metamie ieroči;
  -  kuzaridzjucu - cīņa ar ķēdi;
  -  jaridzjucu - cīņa ar šķēpu;
  -  nandzinatadzjucu - cīņa ar alebardu;
  -  kuzarikamadzjucu - cīņa ar sirpi un ķēdi;
  -  kajakudzjucu - pārģērbšanās neievērojamības māksla;
  -  šinbi iri - maskēšanās un kamuflāžas māksla;
  -  ba dzjucu - cīņa uz zirga;
  -  suj ren - cīņa ūdenī;
  -  heiho borjaku - cīņas stratēģija un taktika;
  -  mikke - slepenie paņēmieni.

Nindzju paranormālās spējas.

"Lai uzvarētu, nindzja saplūst ar apkārtējo pasauli, viņš vadās no intuitīvas sajūtas, kas ļauj paredzēt nākotni, viņš ir vienots ar debesu providenci un dabas likumiem. Valdot pār skaidru un tīru apziņu, nindzja iegūst iekšēju pieredzi, kas ļauj viņam izdzīvot pašos grūtākajos apstākļos. Visums sevī ietilpina visu, ko mēs saucam par labu un ļaunu, un satur atbildi uz visiem jautājumiem un paradoksiem kas eksistē šai pasaulē. Atverot savas acis, savu saprātu, savu sirdi, nindzja acumirklī pielāgojas mazākajām izmaiņām, nākošām no augšas. Viņam eksistē tikai viens likums - spontāni reaģēt, adaptējoties jebkādiem apstākļiem tādā veidā, ka pats jēdziens "pārsteigums" viņam pārstāj eksistēt..."
                                                             /no Togakure rjū Nindzjucu, 33. Takamacu Sama skolas tradīciju mantotāja, novēlējuma/

Literatūra.
U.Misijama. Nindzjas māksla.

Saites.
Nindzju paranormālās spējas.
Austrumu kaujas mākslas.
Japāņi.