U.Misijama. Nindzjas māksla
- Detaļas
- Publicēts 13 Aprīlis 2016
- Autors Redaktors
- 2857 skatījumi
Tai brīdī, kad no kiodo caurulītes izšautā bulta ieurbās Hendzo Isibasi virsdegunē, kļuva skaidrs ka Toi Fuminori gangsteru klana virsotnē sākusies asiņaina cīņa par varu.
Isibasi slepkavība bija jau otrā un norisa tieši tāpat kā pirmā, par kuras upuri kļuva piecdesmitgadīgais Taro Suva, pats jaunākais padomē. Viņš bija ticis nogalināts Toi Fuminori lieliskajā dārzā. Adata, kuru bija vadījusi roka, kas, bez šaubām, meistarīgi pārvaldīja kiudo, ķēra upuri tieši deniņos. Suva nomira piecu klana pārgalvju acu priekšā.
***
Un, lūk, tagad, kad Hendzo Isibasi ķermenis gulēja zemē, vecais Fuminori, stipri sažņaudzis dūres, drudžaini domāja: „Viss tas mums sola beigas...”
- Nindzja! – ledainā balsī kāds paziņoja.
Isibasi nedzīvās zīlītes skatījās debesīs.
***
Guļot gultā, Toi Fuminori lūkojās caur pusaizvērtām skropstām uz mazo smuidro Kumiko, kas bija pienesusi viņam tēju. Viņa bija tā draudzene jau vairākus gadus, un līdz pat šim brīdim viņš nevarēja vien beigt priecāties par viņas skaistumu. Bez tam, viņa bija arī ļoti gudra. Cik reizes viņa bija palīdzējusi Fuminori ar saviem padomiem, kad viņam bija jau licies, ka viss jau zaudēts. Tieši tādēļ viņš gribēja parunāt ar to par Suvas un Isibasi slepkavībām.
- Kungs, tam, kas algo nindzju, ir nopietni nodomi cīnīties līdz galam, - secināja Kumiko, pēc tam, kad bija noklausījusies Fuminori.
- Bet, ja viņš raujas pie varas, tad kādēļ nenogalināja uzreiz mani?
- Acīmredzami baidās jūsu draugu atriebības vai arī no pārējo padomes locekļu konkurences. Šis cilvēks cenšas novākt sāncenšus un vienlaicīgi arī izbiedēt jūs, piespiežot pašam atkāpties no varas.
- Padomē palikuši trīs: Tavara, Koga un Kitani. Tātad viens no viņiem...
- Atpūtieties, kungs, - Kumiko maigi noglāstīja viņa vaigu. – Un neiedomājieties slēpties no nindzjas. Tas ir bezjēdzīgi.
- Tev taisnība. Nākošā padomes apspriede noritēs kā parasts.
***
Runājoties ar trim palīgiem, Fuminori saspringti domāja, kurš tad no viņiem noalgojis slepkavu. Par spīti trijnieka vēlmei viņš bija atstājis verandas durvis atvērtas, bet Kogu, Kitani un Tavaru nosēdināja iepretim pie koka sienas. Tie bija lieliski mērķi.
Ienāca Kumiko, viņa bija atnesusi tēju.
Un tad klusumā ieskanējās smalks svilpiens. Tavara iekliedzās, taču palika sēžam ar šausmu izteiksmi sejā. Adata, aizķērusi tā ausi, bija ieurbusies sienā.
Un pirmais, ko izdzirdēja Fuminori, bija mazās Kumiko vārdi:
- Nindzjas māksla – tā ir pilnība.
***
Kumiko atrada mirušu nākamajā rītā. Lēni, ar tādu maigumu, uz kādu vien bija spējīgs, vecais Fuminori izvilka adatu. Tā bija caurdūrusi sirdi.
Fuminori sēdēja dārzā un prātuļoja. Koga vai Katani? Tavara jau atkrīt. Nindzja vienu reizi aizšāva garām, bet otru reizi tā nenotiks. Tavaru var uzskatīt jau par beigtu.
Un piepeši viņš saprata.
„Nindzjas māksla – tā ir pilnība,” – teica Kumiko. Un atklāja slepkavu.
Nindzja neaizšāva garām. Nindzja nekad nešauj garām. Viņš trāpīja tieši tur, kur mērķēja, bet Tavaras asiņojošajai ausij bija jānovērš klana galvas aizdomas.
Kumiko to saprata uzreiz. Un tādēļ tai bija jāmirst.
U. Misijama
Pārpublicēts no „Vokrug Sveta,” 1985.g., Nr.6
No krievu valodas tulkojis Vilnis Strods
Attēls: tumblr.com
