Nīke
Grieķiski - Νίκη.
Uzvaras dieve sengrieķu mitoloģijā.
Sinonīmi un analogi. Romiešiem - Viktorija.
Radniecība. Tēvs - Palants, titāns.
Māte - pazemes upes Stiksas dieve.
Raksturojums. Vēlāka laika sengrieķu poētiskās fantāzijas radīts tēls - Homērs to vēl nepazina, tikai Hēsiods aprakstījis tās cilmi.
To attēlo kā jaunavu ar melniem matiem, lieliem spārniem pie pleciem.
Tā pavada karavīrus kaujās un cīkstoņus sacensībās, saņem upurdāvanas pec gūtas uzvaras, lido pāri zemei, nesdama ziņu par laimīgām kara beigām, taurēdama vēstī par varoņu triumfu.
Vēsture. Nīki sevišķi respektēja Maķedonijas Aleksandrs, kas tai cēla ziedokļus visos sava uzvarošā karagājiena posmos.
Daudzi vēlākie valdnieki izgreznoja savus pieminekļus ar šo spārnoto figūru.
Imperators Augusts vienu no šīm sengrieķu Nīkes statujām pārveda uz Romu un ar latīņu vārdu Viktorija novietoja Senātā.
Nospiedums civilizācijā.
Iespējams, no Nīkes tēla cēlušies kristiešu eņģeļi.
Nīki attēloja dažādos eiropiešu uzvaras monumentos arī sen pēc sengrieķu dievu aizmiršanas.
Aplūkojamie objekti.
Nīkes svētnīca Atēnu akropolē. Labajā pusē pie ieejas akropolē uz kraujas atradās neliela uzvaras dieves Nīkes svētnīca. Mazais Zaļais nezina, vai tā ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Saites.
Sengrieķu mitoloģija.
