Aliens

Malta, valsts

Malta.
Nosaukums cēlies no grieķu vārda meli vai malet (feniķiešu val.) - "medus," tās vērienīgās bišu populācijas dēļ. Maltā vairums ēku ir gaiša medus krāsā. Agrāk tā arī saukta par Melitu - "Medus salu." Paši maltieši savu dzimteni mēdz dēvēt arī par Mīlas salu vai Saulaino salu.

Salu arhipelāgs un valsts Vidusjūrā starp Sicīliju un Āfriku - viena no mazākajām pasaules valstīm.
Agrākais salu kopas nosaukums - Gaudomelīta.

Platība - 316 kvkm, Maltas salai - 246 kvkm.

Galvaspilsēta - Valeta. .

Oficiālās valodas: maltiešu un angļu. Pirms kāda laika otrā valsts valoda bija itāļu. Viena no pasaulē mazākajām un apdzīvotākajām valstīm.
Iedzīvotāji - vairāk kā 425 000, maltieši (385 000 - 1986.gadā) 1300 iedz./km². Malta ir ārkārtīgi blīvi apdzīvota. 
Reliģijas - 90% katoļticīgo. Katolisms ir maltiešus vienojošs faktors.
Braukšana pa nepareizi pusi.

Ģeogrāfija. Maltas valsti veido trīs apdzīvotas salas - Malta (no tās valsts nosaukums), Goco (agrāk - Gaudosa), Kamina un divas neapdzīvotas salas - Filfla un Kemuneta. Līdz Āfrikas krastam ir tikai 300 km. 

Tūristam! Auto īrei 350-700 eiras drošības nauda, braukšana pa kreiso pusi.
Pusstundas brauciens ar tradicionālo laivu - 10 eiras.
Līdz Sicīlijai var aizbraukt 19 minūtēs ar ātrgaitas prāmi, jo tā ir tikai 90 km tālu.
Veloceļotājiem jāatceras, ka ceļu infrastruktūra maz piemērota riteņbraucējiem, jo uz pusmiljonuiedzīvotāju Maltā reģistrēti 390 000 auto.
Sabiedriskais transports - labākais ceļotājam, taču bieži pārpildīts un pieturā var pat neapstāties.
Takši dārgi.
Iespēja - palikt izklaidēm bagātākās vietās, kā piemēram, Sentdžuliānas pilsētā.
Īpašs tūrisma virziens esot spoku stāsti!

Daba. Dabas Maltā nav - nav ūdeņu, nav mežu, ir tikai jūra.
Ūdens trūkuma dēļ ir trūcīga flora. Vienīgais nelielais meželis esot prezidenta rezidences parkā. Tādēļ nav vietējā koka būvmateriālu.
No savvaļas dzīvniekiem vienīgie ir truši, kas šeit ir nacionālais ēdiens.

Klimats. "Salds kā medus!"  Vasaras ir ļoti karstas, kad no Āfrikas ieplūst karstās gaisa masas - dienā temperatūra nenokrīt zem 33^oC. Augustā ir neizturami karsti. Gada aukstākais mēnesis ir janvāris - vidējā dienas temperatūra ir +20^oC. 
Saulaino dienu skaits ir viens no augstākajiem Eiropā.

Ģeoloģija. Pamatā salu visma veidota no kaļķakmens plato 240 m augstumā.

Likumi. Aborti ir aizliegti.

Vēsture. Uzieti daudzi neolīta laika atradumi, pirmie iedzīvotāji ieradušies ap 5000.g.pmē.
Pēc 1000.g.pmē. Maltu kolonizēja feniķieši, kas to sāka izmantot kā pieturas vietu tirdzniecības ekspedīcijām. Vēlāk to iekaroja kartāgieši, kas no 480.g.pmē. te sāka audzēt olīvas un ražot audumus.
Pēc II Pūniešu kara sākuma 218.g.pmē. salas nonāca romiešu valdīšanā un tika iekļautas Sicīlijas provincē.
Maltā daudz leģendas saistītas ar apustuli Pēteri, jo tieši viņš uz Maltu esot atnesis kristietību. Lieta tāda, ka Maltu viņš apmeklējis tādēļ, ka viņa kuģis cietis negadījumā. Saskaņā ar maltiešu leģendu Sv.Pēteris te esot izdziedinājis Mdinas pilsētas (toreiz galvenā Maltas pilsēta) ķēniņa Publiusa slimo tēvu. Tāpēc visa pilsēta pievērsusies kristietībai un Publiuss kļuvis par pirmo Maltas bīskapu.
Malta bizantiešu varā (IV gs.). VI gs. Bizantija atkaroja Maltu ostgotiem.
Malta arābu varā (870.-1091.g.). 870.gadā Maltu sagrāba arābi, kas salu noturēja vairāk kā 200 gadu, ļoti ietekmējot maltiešu valodu un kultūru.
Malta normāņu varā (1091.-?). 1091.g. kontroli pār salu nodibināja normāņi.
Malta Sv.Jāņa bruņinieku ordeņa varā (1530.-1798.g.).
Sv.Jāņa bruņinieku ierašanās (1530.g.). Pēc padzīšanas no Rodas salas, 1530.gadā joanīti nonāca Maltā. Tas kļuva iespējams, jo Sicīlijas valdnieki Svētās Roma impērijas īmperators Kārlis V un viņa māte Joana I Neprātīgā ar pāvesta Klementa VII atbalstu to piedāvāja padzītajiem Jāņa bruņiniekiem par dzīvesvietu.
Maltas uzplaukums bruņinieku laikā. Turpmākos 268 gadus bruņinieki saimniekoja salā un pārveidoja to pēc savām vajadzībām. Tā laika dokumentos var lasīt, ka "...maltieši plauka uz bruņinieku vēlmes rēķina uzturēt augstu dzīves līmeni, pie kura tie bija raduši. Ordeņa valdīšanas laikā maltiešu skaits pieckāršojās, radās jaunas ražošanas un amati, un salas kļuva par mājvietu vienai no plaukstošākajām Eiropas sabiedrībām."
Saskaņā ar ordeņa hronistu sniegtajām ziņām, viens no Maltas labklājības avotiem bija vergu tirdzniecība. Vēl XVIII gs. sākumā, kad Eiropā jau savas zobgalības rakstīja Voltērs un pilnā sparā darbojās franču enciklopēdisti, Maltā vēl bija vismaz 2000 vergu - pārsvarā mauri, arābi un nēģeri. Melnos vergus neieveda no Āfrikas, bet gan, važās piekaltus pie airiem, noņēma no sagrābtajiem turku kuģiem. Tādējādi vergu saimnieki mainījās no musulmaņiem par kristiešiem.
Maltas bruņinieku kari pret turkiem. 1551.gadā sultānam Suleimanam I neizdevās ieņemt Maltas salu.
1565.gadā osmaņu turki pielika lielus spēkus, lai iekarotu Maltas salu. Salas aplenkums (Maltā saukts par Lielo aplenkumu) ilga no 20.maija līdz 11.septembrim. Valetas ostu aizsargāja Jāņa ordeņa bruņinieki, kas noturējās līdz spāņu papildspēku atnākšanai. Tā arī osmaņu turki nekad neieņēma šo salu.
Lielbritānijas varā (1913.-1964.g.). Tā kā Lielbritānija bija starp Napoleona I Bonaparta uzvarētājām, tad 1813.gadā Malta kļuva par britu koloniju, ko apstiprināja Vīnes kongress (1914.-1915.g.). Tā bija kā patstāvīga konstitucionālās monarhijas valsts britu kroņa paspārnē un ietilpa Britu sadraudzībā. Savas stratēģiski nozīmīgās atrašanās vietas dēļ sala kļuva par svarīgu britu jūras flotes bāzi un kuģu atjaunošanas centru.
1939.gadā šeit pēdējo reizi sniga sniegs.
Neatkarības iegūšana (1964.g.). 1964.gadā ieguva neatkarību no Lielbritānijas.
1974.gadā trīs Maltas salas tika pasludinātas par republiku.
1989.gadā Maltā pirmo reizi aci pret aci tikās ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais un PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, tādā veidā izbeidzot "aukstā kara" ēru.
Kopš 2004.gada ES dalībvalsts (tai pat gadā, kad Latvija).
Tagad salā ieradušies daudz bēgļu no Āfrikas krastiem.
2021.gadā Malta kļuva par pirmo ES dalībvalsti, kurā legalizēta marihuānas lietošana nemedicīniskiem nolūkiem. 

Aplūkojamie objekti.
      Dolmeņi.
      Ratu grambas. Maltas salā.

Megalīti. Maltā ir sešas (vai septiņas?) megalītiskas svētnīcas, kas iekļautas UNESCO sarakstā - Džgantija, Tahagrata, Hadžarkima, Mnajdra, Tariksena. Tās ir IV-III g.tk.pmē. celtu lielakmeņu svētnīcu paliekas. Tajās uzieti akmens elku tēli, reljefi (biežākie motīvi no dzīvnieku pasaules), milzīgas akmens plāksnes, altāri (bieži izgreznoti ar spirālēm), pavardu vietas, nišas, orākuli. No putna lidojuma svētnīcas atgādinot milzu kaķa ķepu. Svētnīcās uzieti tūkstošiem cilvēku kaulu.
 
      Maltas sala.

Filflas sala. Maza - tikai 6 ha liela un 5 km attālumā no Maltas salas. To drīkst apmeklēt tikai ar īpašu atļauju zinātniskos nolūkos, jo ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.Tiek uzskatīts, ka senie maltieši salu uzskatījuši par svētvietu, tāpēc tās virzienā uzcelti 2 megalītu tempļi - Mnajdra un Hadžarkims.

      Goco sala. 

Komino saliņa. „Ķimenes sēkliņa.” Te oficiāli dzīvo tikai 3 cilvēki.
Zilā lagūna. Pludmale, briesmīgi daudz cilvēku,īpaši brīvdienās.
Marsakloka. Šeit reklamētais zvejnieku ciemata tirdziņš ir Ķīnā ražotu suvenīru sakopojums.
Sv.Pētera baseins. Netālu no Marsakloka ciema. Briesmīgi daudz cilvēku.
Trīs pilsētas???
Kristāla līcis. Te var snorkelēt un aplūkot alu. Vajag piebarot ar rupjmaizi, tad zivju ir simtiem!

Slīmas pludmales klubi. Pārpildīti un nolaisti.

Tradīcijas.
Maltiešu zvejnieki sauc savas laivas par luccu (luzzu - latviski izrunā kā "lūdzu"), un to priekšgalā uzkrāso acis. Uz sāniem zīmēta senēģiptiešu dieva Hora acs - aizsardzībai.

Svēto festivāls. Katrai pilsētai ir savs svētais aizbildnis, kam par godu tiek svinēti svētki. Procesijai pa priekšu iet mūki un priesteri, aiz tiem vīri nes svētā tēlu. Pie baznīcām dzied, no jumtiem met konfeti. Ik pa brīdim šauj salūtu.

wisitmalta.com

Saites.
Maltieši.