Aliens

Malta, sala

Lielākā no Maltas arhipelāga salām.

Nosaukums cēlies no grieķu vārda meli vai malet (feniķiešu val.) - "medus," tās vērienīgās bišu populācijas dēļ. Maltā vairums ēku ir gaiša medus krāsā. Agrāk tā arī saukta par Melitu - "Medus salu." Paši maltieši savu dzimteni mēdz dēvēt arī par Mīlas salu vai Saulaino salu.

Patīkams Vidusjūras klimats. 27 km garumā un 15 km platumā. Tajā nav nevienas upes vai ezera. Dzeršanai izmanto atsāļotu jūras ūdeni.

Vēsture. Tā kā Lielbritānija bija starp Napoleona I Bonaparta uzvarētājām, tad 1813.gadā Malta kļuva par britu koloniju, ko apstiprināja Vīnes kongress (1914.-1915.g.).
1964.gadā Maltas sala kļuva par vienu no 3 salām, kurās nodibināja Maltas republiku,

Aplūkojamie objekti.
      Valeta. De facto valsts galvaspilsēta, tās baroka arhitektūras mantojums ir UNESCO sarakstā. Ap 65 000 iedzīvotāju (7000 pašā Valetā, pārējie piepilsētās). Dibināta 1566.gadā, nosaukta par godu Maltas ordeņa mestram Žanam Parizo se la Valletam, par izturību Lielajā aplenkumā 1565.gadā. Uzbūvēta gandrīz vai tukšā vietā Vidusjūras malā. Viens no lielākajiem cietokšņiem pasaulē. Pilsētas senākajā daļā ieliņām ir ģeometrisks plānojums. Lielākā daļa senatnīgo ēku celtas XVI gs. - pārsvarā baroka arhitektūra.
2018.gadā tā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
      Barraca dārzi.
      Lielās ostas panorāma.
      Lielmestra pils. 

      Triju pilsētu rajons. Trīs pilsētas vienu no otras šķir tikai daži soļi - Vitariosa, Sengleja un Kospikua.
      Zvejnieku laiviņas luzzu - Maltas simbols.
      Paceville. Naktsdzīves rajons ar krogiem, bāriem un klubiem.

      Sv.Jāņa katedrāle. Ļoti daudz zelta. Te glabā Maltas ordeņa un dinastiju vēsturi. Maltas ordeņa XVI gs. celta baznīca. Ir galvenā zāle un gleznu zāle. 2 Karavadža gleznas - "Galvas nociršana Jānim Kristītājam" (The Beheading of Saint John the Baptist) un St.Jerome Writing. Šodien tā ir arhitektūras, interjera un mākslas muzejs. Pie ieejas baznīcā dod vilkt čībiņas, lai neklaudzētu kurpes. Interesantas ir kapavietas baznīcas grīdā ar skeletiņiem. trepītes uz otro stāvu.
      Ieroču pils. The Palace Armoury.
Lukas lidosta.
Manoela teātris. Viens no vecākajiem Eiropā, dibināts XVIII gs. 30.gados

Grieķu vārti.
Gaišzilā grota.

Papaija ciems. Te 1980.gadā uzņemta Holivudas filma par spēkavīru Papaiju ar Robinu Viljamu galvenajā lomā. Filma neesot neko izdevusies, tomēr parks joprojām ir viena no populārākajām apskates vietām Maltā. Ciematiņš ir pilnīgi mākslīgs, ieejas maksa diezgan liela. No Nīderlandes vesti kokmateriāli, no Kanādas - dakstiņi jumtiem.

Megalīti. Maltā ir sešas (vai septiņas?) megalītiskas svētnīcas, kas iekļautas UNESCO sarakstā - Ģgantija, Tahagrata, Hadžarkima, Mnajdra, Tariksena. Tās ir IV-III g.tk.pmē. celtu lielakmeņu svētnīcu paliekas. Tajās uzieti akmens elku tēli, reljefi (biežākie motīvi no dzīvnieku pasaules), milzīgas akmens plāksnes, altāri (bieži izgreznoti ar spirālēm), pavardu vietas, nišas, orākuli. No putna lidojuma svētnīcas atgādinot milzu kaķa ķepu. Svētnīcās uzieti tūkstošiem cilvēku kaulu.
Hadžarkims. (Hagar Qim) 5000 gadu veca megalītiska svētnīca, tiek uzskatīta par vienu no senākajiem pasaulē. Tā celtniecība sākta ap 3700.-3200.g.pmē.
Mnajdra. Megalītiska svētnīca. Arī ir viena no vecākajām būvēm pasaulē. 2001.gadā to sapostīja vandāļi, sabojājot ap 60 akmeņu un sazīmējot uz tiem grafiti.
Hipogejs. Senākais pazemes megalīts pasaulē, Maltas salā.

Mdina. Kādreizējā Maltas galvaspilsēta, sena citadele salas vidienē. Pilsētu VII gs.pmē. dibinājuši feniķieši. Romieši to nosaukuši par Melītu, arābu varas laikos pārdēvēta par Mdinu un krietni sarukusi, tā arī neatgriežoties pirms 1530.gada izmēros.
Vietējie to dēvē par "mēmo pilsētu," jo Mdinā dzīvo tikai trīs simti cilvēku. Īpašumus šeit nodod no paaudzes paaudzē. Ļoti šauras ieliņas. Pie pilsētas vārtiem tūristu vadājošu ratu rindas.
Saskaņā ar maltiešu leģendu Sv.Pēteris te esot izdziedinājis pilsētas ķēniņa Publiusa slimo tēvu. Tāpēc visa pilsēta pievērsusies kristietībai un Publiuss kļuvis par pirmo Maltas bīskapu.
Mdina atjaunota laikā no 2008.-2016.gadam un šodien izskatās ļoti skaista. Karameļu un medus krāsas nami, krāsainas durvis ar neparastiem slēģiem.
Gadā to apmeklē ap 700 000 tūristu. Te filmēta "Troņu spēles."
      Grieķu vārti.
      Mostas doms. Varens.

Rabata. Sv.Pāvila katakombas.

Dingli klintis. Dabisks bastions salas dienvidos, kas nosaukts par godu maltiešu arhitektam Tomasam Dinglam (Tommaso Dingli). No tām paveras skaists skats uz baltām klintīm un Filflas salu jūrā. Var vērot saulrietu.

Sv.Antona botāniskais dārzs. 
Palazzio Parisio. Salas greznākā savrupmāja, to var apskatīt braucot ar kuģīti.
Marsaxlokk tirdziņš. Kolorīts, dienvidu piekraste.
Zurieq ieleja.

Saites.
Malta, valsts.