Maltieši
Neliela semītu saimes tauta, kas apdzīvo Maltas salas Vidusjūrā. 27 km garumā un 15 km platumā. - kopskaitā ap 400 000.
Vēsture. Pirmie iedzīvotāji sala ienākuši ap 5000.g.pmē. 870.gadā no Ifrīķijas nākošie arābi iekaroja Maltas salu, palika te mazliet vairāk kā 200 gadu un spēcīgi ietekmēja maltiešu valodu un kultūru.
Reliģija. Katolicisms, vairāki tūkstoši baznīcu.
Maltā ir aizliegta kremācija (pārdomā han, vai to neatļaut), tādēļ maltiešisadedzināties dodas uz Sicīliju.
Līdz iestāšanai ES bija aizliegtas šķiršanās. Precēties nākamreiz drīkst tikai pēc 5 gadiem.
Vidējā alga 1200 eiras, tomēr par to izdzīvot nemaz nevarot.
Maltiešu virtuve.
Fenkata – vakariņas, kurās pārsvarā ēd truša gaļu.
Pastizzi – maltiešu bulciņas.
Trusis, kas ir vienīgais savvaļā dzīvojošais dzīvnieks maltā, kļuvis par maltiešu nacionālo ēdienu. Porcija esot liela, tāpat kā citu ēdienu porcijas.
Lampuku (dorada) - tradicionālā zivs, no augusta līdz oktobrim iesakāms ēst delfīnzivi. lai gan jūra blakus, zivis ir dārgas.
Kaktusu liķieris.
Kinnie. Vietējais bezalkoholiskais dzēriens, limonāde. Garšo kā Campari ar apelsīnu sulu.
Saites.
Maltiešu valoda.
Semīti.
