Mārtiņš I (649.-655.g.)
74.Romas bīskaps no 649. līdz 655.gadam.
/14_Chiesa_di_Santa_Maria_della_Consolazione_Todi_el_papa_Mart_I_de_Carlo_Laurenti.jpg "Mārtiņa I statuja Sv.Marijas baznīcā Todi, Itālija")
Dzīvesgājums. Nav zināms precīzs viņa dzimšanas datums, bet cēlies no Tudertumas pilsētas Umbrijā.
Jaunībā ieguva labu izglītību, tādēļ tika uzņemts baznīcas klīriķu saimē.
649.gadā kāpa Vatikāna tronī. Tolaik plašu izplatību guva monofelītu ķecerība, kuras piekritējs bija pat imperators Konstants II (641.-668.g.) un Konstantinopoles patriarhs Pāvils II (641.-654.g.). Vēl vairāk - imperators izdeva "Ticības paraugu" un uzlika par pienākumu visiem to ievērot. Lai apturētu šo ķecerību, pāvests Mārtiņš I ierosināja sasaukt Romā Vispasaules koncilu, kurā monofelītismam pasludināja anatēmu. Bez tam Mārtiņš I nosūtīja Pāvilam II vēstuli, kurā aicināja atteikties no šīs ķecerības. Vēstule nonāca imperatora Konstanta rokās, kas noskaitās un pavēlēja karavadonim Olimpijam nogādāt Mārtiņu I tiesā. Tomēr Olimpijs nespēja izpildīt šo pavēli.
Cits karavadonis, kas ar karavīriem ieradās Romā, naktī sagūstīja pāvestu un nogādāja to Naksas salā Egejas jūrā. Te ieslodzījumā Mārtiņš I pavadīja gadu un ieslodzījums sagrāva pāvesta veselību.
Pēc tam Mārtiņu I nogādāja Konstantinopolē, kur notika tiesa, kurā Mārtiņš I atteicās no sava monofelītisma nosodījumu. Izmocīto un slimo pāvestu nogādāja Taurijas Hersonā, kur viņš arī mira 655.gada 16.septembrī.
Mārtiņu I apbedīja aiz pilsētas robežām Blahernas Sv.Dievmātes baznīcā.
Dzīvesgājums.
L.Taksils, "Svētās pļāpas." Šī pāvesta valdīšanas laikā pretdabiska izvirtība Romas katoļu garīdzniecības vidū kļuva par īstu sodību. Melnsvārčiem vairs nebija gana ar puisīšu izmantošanu, bet tie sāka jau kopoties ar lopiem. Jau pats Mārtiņš I atzina to par esošu un nosodāmu: "Ar lielām skumjām mēs manām, ka gandrīz visur garīdznieki, diakoni un citi klīriķi krīt apkaunojošā izvirtības, sodomijas un kopošanās ar lopiem grēkā. Tie no pretīgajiem neliešiem, kurus kaut reizi pieķers ar pierādījumiem, tiks gāzti no amata bez cerībām uz atjaunošanu, lai kad vien tas nenotiktu."
Grēcīgie melnsvārči nevarēja ciest Mārtiņu I par tā mēģinājumiem apkarot izvirtību baznīcas darbinieku vidū, tādēļ apsūdzēja to ķecerībā un izsūtīja uz tuksnesīgu salu, kur tas drīzumā mira.
Pēcāk, kad monofelītisms tika nosodīts VI Vispasaules koncilā 680.gadā, Mārtiņa I pīšļi tika nogādāti vispirms Konstantinopolē, pēc tam Romā.
Kanonizācija. Kanonizēts par svēto, tā diena ir 5.maijs. Atzīst par svēto gan Rietumu (katoļu) gan Austrumu (pareizticīgo) baznīcas. Nosaukts par Mārtiņu Sludinātāju.
