Muts
Feniķiešu nāves dievība.
Raksturojums. Muts, Mots, rietumsemītu reliģijā un mitoloģijā ir draudīgais un varenais nāves dievs. Viņš valda mirušo valstībā. Muts ir tas, kurš dabai uzsūta sausumu un neauglību, bet cilvēkiem - slimības un nāvi. Muts savas postītāja tieksmēs ir neremdināms. Arī viņa izskats ir atbaidošs. Pat dievi bailēs notrīcēja ikreiz ieraugot Mutu. „(Muta) [lūpa līdz ze] mei, (Muta) lūpa līdz debesīm, bet mēle līdz zvaigznēm.”
Radniecība. Muts bija Ela dēls un pie reizes arī viņa mīlulis.
Mīti. Mitoloģiskajos sižetos Muts ir galvenais Bāla pretinieks un sāncensis. Viņš bija tik draudīgs, ka pat stiprinieks Bāls nerada sevī spēku un vīrišķību stāties viņam pretī. Taču Mutam nepietika ar Bāla padevību, viņš nogalināja Bālu. Brāļa nāvi atriebdama, dieviete Anate sīvā divkaujā pieveica Mutu. Muta sakāve gan bija pārejoša, līdzīgi kā Bāla nāve. Visai ātri Muts atspirdzis jaunai cīņai ar atdzimušo Bālu. Abu dievu sadursmi pārtrauca Ela iejaukšanās.
Neviens dievs nav uzvarējis. Visumā, dabā un cilvēka nesamierināmā pretstatā līdzas pastāv dzīve, ko simbolizē Bāls un nāve, ko simbolizē Muts.
Biblas Filona darbā Sanhujatona Muts ir gan dūņas un nāve, gan auglīgs dzīvības spēks.
Saites:
Feniķiešu mitoloģija.
