Maoru mitoloģija
Viņi uzskata, ka svētais koks pohutakava aug nogrimušās Limu pils viducī. No turienes dvēseles iekļūstot spraugā, kas ved zem jūras dibena uz Garu valstību. Zeme, kurā aug Svētais koks, tiek aprakstīta kā paradīze, kur radusies cilvēce, un no kurienes tie izplatījušies pa visu pasauli. Tie pameta savu dzimteni, kad tā nogrima jūras dzelmē un pārvērtās par mirušo valstību (tā pat uzskata arī havajieši).
Jaunzēlandes maoru sarkanās Saules nosaukums ir Ra-Ura, "Lielais Saules dēls" nesa Tama-Nui-Te-Ra.
Maori tic, ka Te-tumu bijis tas avots, kas radījis cilvēci Mataaho zemē. Pēc kāda laika šī zeme nogrimusi, bet dažiem izdevies patverties lielās laivās Takitumu.
Mīts par Rongo Mai. Debesu dievs, kas uzbrucis zemei komētas izskatā. Gandrīz vai iznīcinājis cilvēci, tas pārvērtās par milzīgu vali un nogrima jūrā. Domā, ka mītā aprakstīta Mu zemes nogrimšana.
Populārā polinēziešu mītā "Maui nozog Sauli" galvenais varonis vēršas pie saviem brāļiem ar aicinājumu: "Klau, sasiesim Ra!"
Leģenda par Mataori. Tā stāsta par turehu sievietēm, kuras ieradušās no „apakšzemes” pasaules pie varoņa Mataores. Sievietēm bijusi gaiša āda un viņas ēdušas tikai jēlu barību. Mataore apprecējis vienu no viņām. Tā bija „skaista sieviete ar gaišu ādu, gariem, gaišiem matiem un taisnu degunu.”
Leģenda par Kahukuru. Vadonis, kas savu ciltsbrāļu vidū izcēlies ar ļoti gaišu ādu. Viņam bijuši vara rudi mati un acis atradušās netālu viena no otras.
„Tamatea ceļojums.” Maoru dziedājums, pierakstīts XIX gs.beigās. Šai dziedājumā apraudāta zudusī dzimtene Irihia: „Tās bija maori tautas lielās mājas, tur atradās apmācības svētnīca Rongo-mara-roa. No šīs zemes visi ļaudis un ciltis izklīda pa lielā okeāna salām.”
Saites.
Maori.
