Maori
Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji, polinēzieši.
Skaits. 250 000 (1975.g.), no tiem ap 35% ir metisu.
Šodien 14% Jaunzēlandes iedzīvotāju ir maori. Vairākums tagad dzīvo Ziemeļsalā un pilsētās, visur starp eiropeīdu iedzīvotājiem. Patlaban Jaunzēlandē to ir tikai ap 30 000, tiek gan teikts, ka maors ir katrs 10.valsts iedzīvotājs. Katrs 5.parlamentārietis ir maors. Katrs 2.cietumnieks ir maors.
Antropoloģija. Polinēzieši - masīvas ķermeņa uzbūves, ogļmelniem matiem un tetovējumiem klātu ķermeni.
Etnoģenēze. Jaunzēlandes maoru folklorā stāstīts par svētā kalna „Dievu Altāra” (Atua) pielūgšanu. Tā bijusi viņu senču pirmdzimtene, kas pazudusi jūrā.
Ieceļojuši Jaunzēlandē X-XIV gs.
XIX gs. ilgi un varonīgi cīnījās pret britu kolonizatoriem - Maoru kari (1843.-1872.g.).
Vēsture. Maori ieradušies Jaunzēlandē no Polinēzijas XIII gs., izkaujot un asimilējot senākus iedzīvotājus.
Cīņa ar britiem. Briti tā arī nevarēja pieveikt maorus. 1840.gadā tie noslēdza Vaitangias miera līgumu ar 500 maoru vadoņiem. Pēc tā noteikumiem Jaunzēlande kļuva par Lielbritānijas kroņa īpašumu, bet maoriem tika garantētas tiesības uz zemi, mežu un zivju resursiem. Tādējādi konkurējošie franči palika ar garu degunu. Taču arī maori bija apčakarēti, jo līgumi bija rakstīti dažādi katrā valodā.
Maoru cīņa par tiesībām. XX gs. 70.gados maori sāka uzstāt uz savām tiesībām. 1999.gadā tiem tika atgrieztas zemes un nauda – 170 miljoni ASV dolāru. Jaunzēlandes valdība un karaliene Elizabete II oficiāli atvainojās par nodarītajām pārestībām.
Mitoloģija. Pēc nāves dvēsele atstāj ķermeni un pāriet zemzemes pasaulē kā krītoša zvaigzne.
Lauksaimniecība. Maori ir audzējuši saldos kartupeļus – kumara (līdzīgi kečvu valodā – cumar).
Maoru valoda. Pieder austronēziešu saimes polinēziešu grupai.
Rakstība latīņu alfabētā.
Visai maz maoru paši zina un lieto savu valodu. Tiesa, interese par valodu palielinās. Līdzās angļu, maoru valodai Jaunzēlandē ir oficiālās valodas statuss. Maoru valoda patiesi tiek arī lietota, maoru deputāti tajā uzstājas parlamentā.
Jaunzēlandiešiem stipri pieņemts uz ielas sveicināties maoru valodā – Kia Ora! Sarunvalodā jaunzēlandieši bieži iestarpina maoru vārdus.
Ir maoru TV kanāli, piemēram, Māori TV. Tur regulāri tiek rādītas maoru-angļu valodas nodarbības.
Tūtakitaki - "labdien."
He putiputi pai koe - "tu esi brīnišķīgs zieds."
Reliģija. Kristieši, galvenokārt anglikāņi.
Maori pārējos jaunzēlanderus sauc par pakeha.
Jaunzēlande – Aotearoa („Garā Baltā Mākoņa Zeme”).
Jaunzēlandē dzīvojošās maori cilts virsaišu mantinieks Deivids Rankins plāno Rankins ir Matararurahu dzimtas līderis, viņš ir Hone Heke tiešais pēctecis. Heke vadījis Jaunzēlandes aborigēnu cīņu ar britu kolonizatoriem. Heke arī viens no pirmajiem maori cilšu virsaišiem 1840.gadā parakstījis Vaitangas hartu ar Lielbritāniju, kas noteica britu likumu iedibināšanu Jaunzēlandē. Tiesa, vēlāk Heke uzskatījis, ka Londona neievēro aborigēnu tiesības.
Harta paredz maori cilšu pārstāvjiem tādas pašas tiesības un privilēģijas kā Lielbritānijas pavalstniekiem.
Rankins, pamatojoties uz šo dokumentu tagad plāno izvirzīt papildus prasības Londonai.
Kultūra. saglabājuši nacionālo kultūru.
Paražas.
Maori sasveicinoties saskaras ar deguniem un pierēm. Šo rituālu sauc par "Dzīvības elpu" (hongi).
Haka - maoru tautasdeja, ko raksturo asas kustības, kāju piesitieni un ritmiski izsaucieni.
Tetovējumi. Maoriem raksturīgi sejas un ķermeņa tetovējumi, saukti par tā moko. Vēsturiski tie apliecina sabriedrisko stāvokli un ir aktuāli vēl šodien. Seju vīrieši tetovē pilnībā, bet sievietes tikai lūpas un zoda daļu. Eiropeīdu aizraušanos ar maoru tipa tetovējumiem (piem., Robijs Viljams vai Žans Pols Gotjē) paši maori uzskata par apvainojumu, jo pašiem maoriem tetovējumi ir sakrāli, tos iegūt nav vienkārši, tie saistāmi ar noteiktām tradīcijām.
Rotorūa maoru kultūras centrs. Jaunzēlande. Te var iepazīties ar maoru mākslu, amatniecību, tradīcijām un dejām.
Te Whaka-rewarewa („Vahiao Korojošo Pušu Sapulcēšanās Vieta”) rezervāts. Tajā ir arī Maoru Mākslas un amatniecības institūts. Geizeri, krāteri, karstie avoti, verdoši dubļi – tie te ir ka biezs. Rezervātu apsaimnieko maori. Ekskursija gida pavadībā – maoru ciema un amatniecības darbnīcu apskate. Vienreiz dienā tur notiek koncerts. Dabiski uz karstā ūdens pagatavota maltīte – hangi. Tas viss gan ir pārāk komercializējies.
Saites.
Jaunzēlande.
