Mīnotaurs
Cilvēkēdājs briesmonis pusvērsis, puscilvēks, kas, saskaņā ar senu krētiešu nostāstu, dzīvojis labirintā zem Knosas pils.
Leģenda par Mīnotauru. Šo briesmoni – cilvēku ar vērša galvu, dzemdēja Knosas pils valdnieka Mīnoja sieva un Hēlija meita Pērsifaja, kad Poseidons to piespieda stāties dzimumsakaros ar savu svēto vērsi vai arī pašu Poseidonu.
Minotaurs visus apdraudēja. Tāpēc valdnieks Mīnojs savam arhitektam Dedalam esot licis zem galvaspilsētas (pils?) Knosas uzbūvēt juceklīgu eju kompleksu sauktu par labirintu, kurā nezvēru ieslodzīja un laiku pa laikam jeb ik gadu apēšanai nogādājuši vairākas meitenes un jaunekļus.
Vēloties atbrīvot pasauli no briesmīgā Mīnotaura, atēnietis un varonis Tēzejs izmantoja pavedienu, ko viņam deva Ariadne, lai orientētos labirintā, atrada un nogalināja ērmu.
Tēzejs pēc uzvaras pār Mīnotauru aizmirsa apmainīt kuģa melnās buras (nāves zīmi) pret uzvaru vēstošajām baltajām burām. Egejs ieleca jūrā un šo jūru grieķi tāpēc nosauca par Egeja jūru.
Izrakumu liecības. Īstenībā Knosas pils izrakumos nekādas labirintam līdzīgas ejas netika uzietas, toties tika uzietas liecības par vērša kultu, kura simbols bija dubultais cirvis - labrys. Iespējams, ka tieši no tā cēlies vārds "labirints." Šeit arī izrakumos tika uzietas 372 jaunu cilvēku kaulu atliekas, jaunie ļaudis bija bijuši vecumā no 10-15 gadiem. Kaulu stāvoklis liecināja, ka tos ēduši. Iespējams, tolaik jauniešus bijusi spiesti atdot kaut kādam cilvēkēdājam, kas dzīvojis pilī.
Saites.
Sengrieķu mitoloģija.
Knosas pils.
