Maijapāna
Vēsture. Pilsētu laikam dibinājusi Šiu dzimta.
Bijis Pilsētu Savienības centrs. Valdnieks Ahmečkuks izraudzīja Hunaku Keelu par Čicenicas upurakas ziedojumu Dieviem. Taču viņš kādā veidā bija iespējis izrāpties no akas un kā vēstnesis, kas bijis pie Dieviem, panāca, ka viņu pasludina par Maijapānas valdnieku. Viņa vadītais karaspēks ieņēma un nopostīja Čičenicu. XIII gs. pirmajās desmitgadēs icu tauta uz īsu laiku atgūst bijušo varenību. To armija 1224.gadā karavadoņa Kakupakala vadībā triecienā ieņēma Maijapānu. Taču jau pēc 20 gadiem – 1244.gadā Maijapanā pie varas nāca jauna dinastija – Kokomi – un maiju vēsturē sākas periods, kas pazīstams ar nosaukumu: Maijapanas virskundzība. Tas ilga ap 200 gadu.
1004.gadā triju tolteku klanu iekarotās Maijapāna, Čičenica un Ušmala izveidoja savienību - Maijapānas līgu. Pirmo vijoli šai savienībā spēlēja Čičenica kopā ar sabiredrotajiem Ušmalas Šiviem. 2 gadsimtus valdīja miers, taču Maijapānas Kokomu dinastija ar tādu kārtību nebija apmierināta.
Izcēlās karš un Čičenicas armija pulcējās, lai dotos pret Maijapānu. Taču Unaks Sēls, savienības galvaspilsētas pavēlnieks nolīga tolteku algotņus. Pēkšņā uzbrukumā 1178.gadā Čičenica tika ieņemta. Tika sagūstīts Čičenicas ķēniņš - Čak-Šib-Čaka ("Lielais sarkanais cilvēks") un tās augstmaņi, kurus aizveda uz Maijapānu.
1441.gadā uzliesmoja apspiesto sacelšanās Ušmalā valdošās Ksiu dinastijas vadībā un Maijapāna tika ieņemta. Kopā ar Maijapānu izzuda arī pilsētu savienība un beidzot arī visa maiju valsts.
1441.gadu min kā Kokomu Maijapānas beigu gadu. Maijapāna tika pilnīgi izpostīta.
Atnākušie spāņi pilsētu pakļāvuši pavisam viegli, laikam šeit pilsēta vēl tomēr bija?
Arhitektūra. Bija apjozta ar aizsargsienu. Tā ietvēra ap 4000 celtņu.
Piramīda. Ir Spalvainās Čūskas piramīdas kopija no Čičenicas.
Observatorija. Tāda pat kā Karakolas observatorija Čičenicā. Laikam tikai divas tādas vispār konstatētas. Laikam vēl nav pētīta.
